Ko sagaidām, ko mums sola 10
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Reģionālās politikas jautājumos 13. Saeima pieņēma vairākus vēsturiskus lēmumus. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“AP”) pat uzskata, ka administratīvi teritoriālā reforma, kuras gaitā 119 pašvaldību vietā ir izveidotas 43 pašvaldības, “ir viena no nozīmīgākajām reformām Latvijas brīvvalsts laikā, kas ir pagrieziena punkts uz straujāku valsts attīstību”.
Taču 13. Saeima ieies vēsturē arī ar to, ka tā pieņēma Vietējo pašvaldību referendumu likumu, kas nebija izdevies vairākus sasaukumus. Paredzams, ka septembrī parlaments nobalsos arī par jauno Pašvaldību likumu un tad spēku zaudēs pašlaik spēkā esošais likums, kas pieņemts 90. gadu vidū.
Vienā no pirmajiem ziņojumiem par pašvaldību reformas ieguvumiem ministrs A. T. Plešs minēja to, ka ir būtiski samazinājies vietējo deputātu skaits (no 1614 uz 758), kas esot ļāvis ietaupīt 10 miljonus eiro. Tas izraisīja pretreakciju un arī šaubas par minētā skaitļa patiesumu, jo nelielos novados deputāti, kuri nebija amatos, par sēžu apmeklēšanu saņēma nelielas summas un strādāja citā pamatdarbā.
Vēlākās intervijās un arī tagad sarunā ar “Latvijas Avīzi” ministrs minēja jau citus reformas ieguvumus, kas šķiet ticamāki, jo tos ir atzinuši arī pašvaldību pārstāvji. Piemēram, ir minēta iespēja ieguldīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus agrāko mazo novadu teritorijās, kur tas iepriekš nebūtu iespējams, jo mazie novadi nespētu ne sagatavot konkurētspējīgu projektu, ne nodrošināt nepieciešamo līdzfinansējumu.
A. T. Plešs arī norādīja, ka tagad “mazajām pašvaldībām nebūtu pietiekamu resursu, lai uzņemtu Ukrainas civiliedzīvotājus un risinātu izaicinājumus enerģētikas jomā”.
Tajā pašā laikā ir vairāki ar reģionālo attīstību saistīti uzdevumi, kurus 13. Saeima atstās mantojumā 14. Saeimai. Pašvaldību iedzīvotāji norāda, ka nebūt ne visos novados dzīve pēc reformas ir uzlabojusies, jo, piemēram, daudzviet vēl ir grūtības nokļūt uz jauno novadu centru, tālākās vietās nav pieejama kvalitatīva digitālā infrastruktūra. Pēc skolu un citu iestāžu likvidēšanas cilvēki no nomaļākajām teritorijām aizplūst uz pilsētām. Taču tur savukārt ir citas problēmas – vispirms jau mājokļu pieejamība.
Ministrijas nedod reģioniem funkcijas
“Latvijas Avīze” sazinājās ar vairāk nekā desmit partiju (arī to, kas reitingu tabulā nav pirmajā desmitniekā) pārstāvjiem. Uz reģionālās politikas jautājumiem, par kuriem būs jādomā 14. Saeimai, norādīja arī koalīcijas politiķi. Taču vairāk par to runāja pārstāvji no politiskajiem spēkiem, kuri ir plaši pārstāvēti vietvarās, bet nav valdībā.
Viens no viņiem ir “Apvienotā saraksta – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība un Liepājas partija” pārstāvis, Ādažu novada priekšsēdis Māris Sprindžuks, kurš kandidē vēlēšanās. Viņaprāt, ir jāstiprina plānošanas reģioni, nodalot tiem autonomu finansējumu un veidojot lēmējinstitūciju, kurā puse būtu pašvaldību, bet puse – ministriju pārstāvji.
A. T. Plešs “Latvijas Avīzei” sacīja, ka plānošanas reģionu kapacitātes stiprināšanai ir paredzēts papildus viens miljons eiro, reģionus iesaistīs arī ES fondu apgūšanā “ar savu redzējumu”. Vienlaikus viņš atgādināja, ka ministrijas nav gatavas nodot reģioniem savas funkcijas, ja “neskaita suņu čipošanu”.
Cēsu novada priekšsēdis Jānis Rozenbergs (“Jaunā Vienotība”), kurš vēlēšanās nekandidē, atgādināja, ka vēl ir jāveic pašvaldību finanšu izlīdzināšanas revīzija. M. Sprindžuks uzskata: “Pašvaldību finanšu izlīdzināšana jeb valsts finanšu solidaritāte ir jāvirza uz likumā noteiktu pamatfunkciju nodrošināšanu mērķa teritorijās. Tātad – lai valsts austrumu daļa saglabātos apdzīvota, valsts un pašvaldības atbalsta izglītības, veselības pakalpojumu un ceļu tīklu pieejamību, nodrošina mobilitāti šajā teritorijā.”
Investīciju programmu turpinās
Vairāki “Latvijas Avīzes” uzrunātie politiķi aicina atjaunot agrāko proporciju starp pašvaldībām un valsti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem, kad pašvaldībām bija 80%, valstij – 20% (tagad ir 75:25%). To programmā paredz gan Zaļo un zemnieku savienība, gan “Konservatīvie”. A. T. Plešs neatbalsta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu proporcijas maiņu.
Taču viņš piekrīt, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma nav sakārtota. “Pašreizējais modelis, kas padara nabadzīgās pašvaldības aizvien nabadzīgākas, bet vienlaikus nepalīdz attīstīties centriem, ir nekavējoties jāmaina. Diemžēl šīs valdības deklarācijā Finanšu ministrijai dotais uzdevums četru gadu laikā tā arī nav izpildīts, taču tam jābūt steidzamam jaunās valdības darbam,” uzskata A. T. Plešs.
Vairākums partiju ir par to, lai pašvaldībām ir stabila pastāvīgā finanšu bāze, ko uzsvēra arī Viktors Valainis (ZZS). Viņaprāt, pašvaldību attīstību ilgtermiņā nevar balstīt uz ES fondu investīcijām vai uz valsts budžeta grantu programmu atsevišķiem projektiem. Jāpaskaidro, ka tā ir īpaša programma, no kuras pērn īsi pirms pašvaldību vēlēšanām valdība piešķīra 27 miljonus eiro 21 pašvaldību augstas gatavības projektam.
Šogad vasaras sākumā, kas sakrita ar priekšvēlēšanu kampaņas sākumu, valdība atvēlēja 37,1 miljonu eiro 54 pašvaldību projektiem. Tos vērtēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izveidotā starpministriju komisija, kurā vēl bija pārstāvji no citām ministrijām. Latvijas Pašvaldību savienības lūgums iekļaut tās pārstāvi komisijā tika noraidīts.
Viens no novadiem, kura projektu komisija neatbalstīja, bija Ādažu novads, kura priekšsēdis M. Sprindžuks uzskata – ir jābūt skaidrai metodikai, kā sadala naudu, ņemot vērā prioritātes. Pierīgai ir pilnīgi citas problēmas nekā lauku novados. Pierīgā, piemēram, ir jābūvē skolas un bērnudārzi, bet tālākos pagastos ir jādomā, kā racionālāk izmantot likvidēto skolu ēkas.
Atzīst arī ieguvumus
Runājot par reformu, partiju pārstāvji atzina arī tās ieguvumus – viens no tiem bija Saeimas deputāts Ēriks Pucens (“Republika”), kurš piekrita, ka pašvaldībām tagad ir iespēja piesaistīt labākus speciālistus un arī vairāk viņiem maksāt, lai varētu konkurēt ar privāto sektoru.
Taču novadu kartē viņš saskata nepilnības – piemēram, Dienvidkurzemes novads, viņaprāt, ir pārāk liels – tajā ir vairāki potenciālie attīstības centri, ap kuriem varēja veidot Aizputes, Grobiņas un Priekules novadus. Viņaprāt, bija jāizveido arī vēsturiskais suitu novads, kam esot pietrūcis pavisam nedaudz balsu Saeimā.
Partijas “Tautas varas spēks” līderis Valentīns Jeremejevs rakstiskā atbildē “Latvijas Avīzei” norādīja, ka, viņaprāt, Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, kurā ir jaunā novadu karte, “ir vienīgais likums, kas īstenots Latvijas iedzīvotāju labā”.
Viņš atsaucas uz VARAM iepriekš sniegto informāciju par finansiāliem ieguvumiem, samazinot deputātu skaitu. Taču vienlaikus topošais politiķis norāda arī uz problēmām, aicinot “pamēģināt aizbraukt no Vangažiem uz novada centru Ulbrokā”.
Vairāku partiju pārstāvji norādīja uz nomaļu veidošanos, neticot, ka to varētu mazināt jaunajā Pašvaldību likumā paredzētā vietējo padomju veidošana pagastos un pilsētās, jo to lēmumiem būs tikai konsultatīvs raksturs. A. T. Plešs ir devies daudzās reģionālajās vizītēs. Uz “Latvijas Avīzes” jautājumu, vai šajos braucienos viņš apmeklē arī tālākos pagastus, ministrs atbildēja apstiprinoši, bet nosaukt tos nevēlējās, lai kādu neaizskartu.
Taču A. T. Plešs uzsvēra, ka jau tagad vairāk nekā 130 vietās ir atklāti valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri, kādus tuvākajos gados plānots izveidot visos pagastos un pilsētās.
Veicot administratīvi teritoriālo reformu, vairāk nekā 100 miljoni eiro esot ieguldīti arī ceļu infrastruktūrā, labiekārtojot aptuveni 600 kilometrus ceļu. Ir plānots izveidot Mājokļu fondu, lai katrā pašvaldībā tuvākajos divos trīs gados varētu piedāvāt vismaz 40 jaunus dzīvokļus. Paredzēti ieguldījumi arī industriālo parku veidošanā, lai veicinātu uzņēmējdarbību reģionos, turpināja ministrs.
Reformu izdzina caur Saeimu
Pirms 13. Saeimas vēlēšanām tikai “Attīstībai/Par” solīja īstenot administratīvi teritoriālo reformu, savā programmā ierakstot, ka plāno samazināt pašvaldību skaitu trīs reizes.
Partija šo apņemšanos izpildīja, lielā mērā pateicoties toreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (“AP”) un bijušā Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētāja A. T. Pleša spējai tandēmā “dzīt reformu cauri” valdībai un Saeimai. (Abi politiķi pēc tam apmainījās amatiem.)
To, ka tas notika bez plašām diskusijām novados, reformas pretinieki kritizēja. Taču minimālās prasības bija izpildītas – visām pašvaldībām Saeimas komisijā bija dots vārds un deputāti tās uzklausīja. Satversmes tiesa pēc tam vairākus lēmumus, tajā skaitā par Varakļānu iekļaušanu Rēzeknes novadā, atcēla. Valdībai – šai vai nākamajai – līdz nākamā gada 1. janvārim jāiesniedz Saeimā priekšlikums par Varakļānu novada administratīvo teritoriju, kurā tagad ir nedaudz vairāk kā 3000 iedzīvotāju un nav attīstības centra.
“AP” izdevās par reformu pārliecināt koalīcijas partnerus, kas gan nozīmēja iepriekš neparedzētus kompromisus – piemēram, Saulkrastu novada izveidošanu un valstspilsētas statusa piešķiršanu Ogrei, ko vēlējās Nacionālā apvienība, kā arī atteikšanos no vairāku valstspilsētu apvienošanas ar novadiem. Situāciju atviegloja tas, ka novados plaši pārstāvētā ZZS bija opozīcijā, bet Latvijas Reģionu apvienība vispār nebija parlamentā.
Savukārt koalīcijā esošajai Jaunajai konservatīvajai partijai (tagad “Konservatīvie”) un arī “KPV LV”, kas tad vēl bija valdībā, bija citas prioritātes – saņemot atbalstu to īstenošanā, abi politiskie spēki piekrita kompromisiem reformas jautājumos.
Pirms 13. Saeimas vēlēšanām vēl tikai “Jaunā Vienotība” bija par lielāku pašvaldību veidošanu, kas gan programmā bija pateikts caur puķēm ar vārdiem: “Reģionālā politika stipriem novadiem”. “JV” solīja arī ieviest pašvaldību referendumus. Un tas ir noticis – 13. Saeima ir pieņēmusi Vietējo pašvaldību referendumu likumu, ko nespēja izdarīt vairākas iepriekšējās Saeimas.
Te gan jāpiemin arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas nopelns – to vada Inga Goldberga (“Saskaņa”). Arī opozīcijā esošā “Saskaņa” atbalstīja pašvaldību reformu, lai gan balsojumos tas ne vienmēr atspoguļojās. Tās programmā bija paredzēts veidot deviņus reģionus ap lielajām pilsētām, katram izstrādājot attīstības programmu.
Viena partija sola pārskatīt reformu
Latvijas Reģionu apvienībai pirms 13. Saeimas vēlēšanām bija visplašākais piedāvājums – tā solīja nodrošināt līdzvērtīgas izaugsmes iespējas visiem reģioniem un sniegt atbalstu vājāk attīstīto teritoriju izaugsmei, nodrošināt sabiedriskā transporta pieejamību reģionos, stiprināt Latvijas kultūrvēsturisko novadu identitāti. Pēc Valsts prezidenta Egila Levita iniciatīvas Saeima ir pieņēmusi Latviešu vēsturisko zemju likumu, ar ko lielā mērā ir izpildīts viens no LRA programmā minētajiem punktiem.
ZZS 2018. gadā programmā ierakstīja: “Īstenosim policentrisku reģionu attīstību, atbalstot pilsētu, lauku ekonomisko un sociālo sadarbību. Izmantosim Rīgas kā galvaspilsētas priekšrocības.” Tas nozīmēja, ka ZZS neatbalstīja radikālas izmaiņas novadu kartē, bet priekšroku deva pašvaldību sadarbībai.
Pirms 14. Saeimas vēlēšanām ZZS programmā ir teikts: “Izvērtēsim un pārskatīsim administratīvi teritoriālo reformu.” “Konservatīvie” programmā vēlas izdarīt to, kas tai neizdevās šajā Saeimā – panākt reģionu izveidošanu, kuriem tiek nodota daļa ministriju funkciju.
Plānošanas reģionu funkciju paplašināšanu un lielākas patstāvības piešķiršanu pašvaldībām ekonomiskās attīstības, izglītības, veselības un kultūras jautājumos programmā piemin arī Latvijas Krievu savienība.
“Attīstībai/Par”, kuras dalīborganizācijas “Latvijas attīstībai” un “Kustība Par” bija dibinātas kā Rīgas partijas, pa šiem gadiem ir mainījušas profilu un tagad programmā raksta: “Latvija nav tikai Rīga. Augstas vērtības rūpnieciskā ražošana – prioritāri reģionos, bet eksportējami pakalpojumi – prioritāri Rīgā. Valsts atbalsta prioritāte – drošība Latgalē un pašvaldību sadarbības reģioni.”
Vairākas partijas programmās min ieceres, kurām priekšnoteikumi jau ir radīti. Nacionālā apvienība sola industriālo parku attīstību un mājokļu būvniecību reģionos, “JV” – paplašināt melnā seguma autoceļu izbūvi. “Apvienotā saraksta” partijas sola atjaunot pašvaldību dialogu ar valdību, liekot saprast, ka tāds nav bijis.
Sekojot ministru aktivitātēm, redzams, ka valdības pārstāvji ir devušies daudzās reģionālajās vizītēs. Divas reizes ir notikušas arī valdības izbraukuma sēdes – Alūksnes novadā, kad to vēl vadīja opozīcijā esošā Latvijas Zemnieku savienība, un pavisam nesen – Ludzas novadā, kuru arī vada Latvijas Zemnieku savienība.
No 19 politiskajiem spēkiem, kuri startē Saeimas vēlēšanās, reģionālās politikas jautājumus programmā piemin desmit sarakstu pārstāvji. Tiesa, daži piedāvā visai radikālus risinājumus. Piemēram, partija “Tautas kalpi Latvijai” sola iedibināt tautvaldības principu pēc tā tradicionālā teritoriju iedalījuma, kas pastāvēja Latvijas Republikā līdz 1940. gada okupācijai. Tas nozīmētu, atgriezties pie sistēmas, kad pagasta iedzīvotāji ievēl pagasta vadītāju jeb vecāko.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
