Aizdomīga nauda – tātad noziedzīga! Lai nenonāktu tiesas priekšā, čeki un pavadzīmes jāglabā pat 10 gadus 12
Finanšu noziegumus apkarojošās iestādes Latvijā ir veikušas stingrus pasākumus, lai apkarotu noziedzīgās naudas plūsmu un novērstu finanšu noziegumus. Tomēr šīs darbības un likuma piemērošana praksē ir radījusi trauksmi ne vien tiesību zinātņu akadēmiķu, bet arī Latvijas juristu un advokātu vidū, kuri uzskata, ka finanšu uzraugu pieeja ir pārmērīga un dažbrīd – pat neadekvāta. Sākot ar to, ka absolūtajā vairākumā gadījumu mantas konfiskācijai nav nepieciešams noziedzīgs nodarījums, un beidzot ar faktu, ka dokumenti, kas pierāda nevainīgumu, ir jāglabā krietni ilgāku laiku, nekā to nosaka likums.
Šādus un līdzīga rakstura tiesu nolēmumus kāda anonīma trauksmes cēlēju grupa apkopojusi veselā konfiscētas naudas stāstu kartotēkā, vietnē ar simbolisku nosaukumu – komunisms.com, kur publicēti arī tiesu lēmumi. Kā piesaka vietnes autori, cīņas šādās lietās ir gandrīz neiespējami uzvarēt, jo nevainīguma prezumpcija ir koncepts, kas šādās lietās nepastāv. Un, proti, visbiežāk pietiek tikai ar aizdomām, ka līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, tātad, ja aizdomās turētais nespēs pierādīt to, ka darījumi, kas veikti pirms 10–15 gadiem, ir likumīgi, nāksies šķirties no mantas, kas mērāma iespaidīgos apjomos. Piedāvājam ieskatīties pāris spilgtākajos stāstos.
Ja atšķirīgos dokumentos paraksts izskatās dažādi, tas ir viltots
Kādā lietā ārvalstu uzņēmējam kopā ar aizstāvību bijusi iespēja uzspēlēt “bingo”, uz iedomātas kartītes kopā ar advokātu atķeksēt dažādus paradoksus, kas ikvienam normālam cilvēkam šķistu neracionāli un absurdi. Īsumā – šai konkrētajai personai pieder Belizā reģistrēts uzņēmums, kurš sev piederošos aktīvus uzglabāja kādā kredītiestādē Latvijā. Ar Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) lēmumu tika uzsākts kriminālprocess par nenoskaidrota noziedzīga nodarījuma rezultātā iegūtu līdzekļu legalizāciju, un minētajiem aktīviem tika piemērots arests.
Pirmais ķeksītis – Belizas likumi paredz, ka dokumenti jāglabā 5 gadus, bet aktīvu izcelsme bija senāka, tādējādi nevarēja pierādīt to izcelsmi ar pirmdokumentiem. Aizdomīgs! Tāpat no lēmuma konstatējams, ka vainīgo personu nav iespējams noskaidrot. Arī cietušos nav iespējams noskaidrot. Arī iespējamā noziedzīgā nodarījuma raksturs, būtība vai termiņi nav noskaidroti, kur secīgi nav iespējams secināt, vai attiecībā uz iespējamo noziedzīgo nodarījumu ir vai nav iestājies noilgums un vai tas vispār kādreiz ir pastrādāts… Un visam pa virsu – procesa virzītājs konstatējis, ka atsevišķos dokumentos vienas personas paraksts izskatās atšķirīgi, un bez jebkādas dziļākas ekspertīzes atzina, ka dokumenti satur viltojuma pazīmes, kur tālāk tiesa lēmumā secinājusi, ka tie, visticamāk, radīti ar mērķi pamatot fiktīvus darījumus. Tā rezultātā manta konfiscēta un ieskaitīta valsts budžetā.
Pierādījumi nav vajadzīgi, ar dažām informācijas druskām būs gana
Citai fiziskajai personai Latvijas kredītiestādē bija norēķinu konts, kurā vairāku gadu garumā atradās šai personai piederoši naudas līdzekļi. Iezīmējas tendence – atkal uz FID ziņojuma pamata par aizdomām, ka kaut kas varētu nebūt kārtībā, policija uzsāka kriminālprocesu. Un vairāki simti tūkstošu eiro arestēti. Reālu pierādījumu, kas pamatotu FID un Valsts policijas (VP) bažas, lietā nebija. Visa informācija par juridiskās personas īstenoto saimniecisko darbību iegūta no Latvijas kredītiestādes un bankas konta īpašnieka, nesūtot nekādus tiesiskās palīdzības lūgumus ārvalstu juridiskās personas mītnes zemes valstij. Tāpat šai fiziskajai personai netika pieprasīta nekāda informācija. Otrkārt, tiesa atzinusi šo juridisko personu par “čaulas veidojumu”, pamatojot, ka šī tā neko neražo, netirgo, nav algojusi darbiniekus, nav nomājusi biroja telpas… Skaisti, jo, arī tad, ja darbojies kā starpnieks/aģents, pats saviem spēkiem koordinējot uzņēmuma darbību, un visu vari paveikt bez papildu rokām, kā arī strādā bez atsevišķām telpām, esi aizdomīgs.
Citas valsts budžetā it kā izkrāptie līdzekļi konfiscēti par labu Latvijai
Vēl kāds stāsts par Lietuvas rezidentu un Baltkrievijas pilsoni. Klasiska kārtība – fiziskai personai atvērts norēķinu konts Latvijas kredītiestādē, kur līdzekļi atradušies jau vismaz no 2006. gada. 14 gadus vēlāk FID rodas aizdomas, ka šie naudas līdzekļi tomēr varētu būt iegūti nelikumīgā kārtā, un tālāk pēc shēmas: ierosināts kriminālprocess, līdzekļu arests, konfiskācija. No tiesas lēmuma nav iespējams secināt noziedzīga nodarījuma rezultātā cietušo personu, bet norādīts uz aizdomām, ka līdzekļi ir radušies prettiesiskā ceļā – nesamaksājot nodokļus Baltkrievijas un Lietuvas valsts budžetam.
Skaidrs, ka advokāti norādīja, ka nav normāli pieprasīt pierādījumus un apliecinājumus par tik senu pagātni, ja likums kā obligāto uzglabāšanas termiņu ir definējis trīs reizes īsāku laika periodu. Tomēr uz šo argumentu tiesa pievēra acis, kā rezultātā Lietuvas un Baltkrievijas valsts budžetam it kā izkrāptie naudas līdzekļi tika konfiscēti par labu Latvijas valsts budžetam. Iegūst nevis Lietuva vai Baltkrievija, bet Latvija!
Kā ārvalstu uzņēmēji raugās uz Latviju?
Šādi stāsti liek apšaubīt, šķiet, pašsaprotamo tēzi, ka naudas plūsma pati par sevi nav noziedzīgs nodarījums. Bez šiem piemēriem interesanti atskatīties arī uz pirms pāris mēnešiem publicēto kārtējo FICIL Ārvalstu investoru vides ziņojumu, jo rodas sajūta, ka investoriem un ārvalstu uzņēmējiem ir ļoti līdzīgs viedoklis par to, kāds ir finanšu uzraudzības klimats Latvijā. Neskatoties uz to, ka pētījumā secināts, ka ārvalstu investoru noskaņojums par investīciju vidi Latvijā ir sliktākais kopš 2016. gada, anonimizētu interviju sadaļā apkopotas dažādas uz likumsakarībām norādošas piezīmes.
Piemēram, kāds konsultāciju pakalpojumu uzņēmums norāda, ka, pateicoties AML un sankciju piemērošanai, ekonomika Latvijā ir salīdzinoši tīra, tomēr uzņēmējs paturpina: “Uz visu uzņēmējdarbību nevajadzētu raudzīties caur noziedznieku prizmu – uzņēmēju nelikumīga rīcība nav izplatīta parādība. Dažkārt noteikumi ir pārāk stingri, kā rezultātā pat labi atpazīstami globāli uzņēmumi nevar atvērt kontus Latvijā.” Tam piekrīt arī kāds cits mazumtirgotājs, stāstot, ka likumi AML jomā ir saprotami, taču starptautiskiem uzņēmumiem tie var kļūt ļoti apgrūtinoši. Bet vēl kāds uzņēmējs pauž bažas, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumu lielais administratīvais slogs rada lielu darba apjomu uzņēmumiem, kur tas varētu pat nebūt piemērojams.
Šobrīd Satversmes tiesa atzinusi, ka Eiropas Savienības tiesai būtu jāizvērtē, vai Latvijas tiesību aktos noteiktais konfiskācijas process atbilst Eiropas Savienības likumdevēja nodomam un mērķiem. Tas, kas šobrīd atliek, ir gaidīt prejudiciālos nolēmumus, kad, cerams, tiks iezīmēts, ko darīt ar šo lokomotīvi, kas konfiscē uzņēmēju līdzekļus neapturamā ātrumā.
