Aizdomas par korupciju RD Dzīvokļu pārvaldē bija jau sen 0
Šonedēļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), veicot kratīšanu Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta un Dzīvokļu pārvaldes telpās, aizdomās par korupciju aizturējis vairākas personas, tostarp ilggadējo Dzīvokļu pārvaldes priekšnieci Āriju Stabiņu. Vakar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa kā drošības līdzekli Ā. Stabiņai nolēma piemērot apcietinājumu.
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs vēl otrdien apgalvoja, ka nezinot, kāpēc notikusi kratīšana un kāpēc aizturēta Dzīvokļu pārvaldes priekšniece. KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs apstiprina, ka KNAB sācis izmeklēšanu par aizturēto personu iespējamo dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, uzņemot rīdziniekus dzīvokļu rindā un piešķirot īres dzīvokļus. No pagājušajā gadā piešķirtajiem 2800 īres dzīvokļiem 150 piešķirti ārpus kārtas. Kā KNAB jau atzinis, izmeklēšana saistīta ar kukuļošanu. Taču, kamēr izmeklēšana nav galā, esot pāragri runāt, par ko apsūdz katru aizturēto un par cik nelikumīgi piešķirtiem dzīvokļiem ir runa.
Pēc izskanējušās informācijas par sākto kriminālprocesu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā vērsušies jau vairāki Rīgas iedzīvotāji, stāstot par iespējamām nelikumībām Dzīvokļu pārvaldes darbībā. KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks aicināja ikvienu, kuram šīs pārvaldes amatpersonas ir prasījušas naudu, vērsties biroja Ziņojumu centrā, zvanot pa bezmaksas tālruni 80002070. J. Streļčenoks vakar intervijā Latvijas Radio arī apliecināja, ka aizturētas “vairāk nekā divas personas”. LETA ziņo, ka otra aizturētā, iespējams, ir Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes protokolu nodaļas vadītāja Ļena Paščenkova.
Denacionalizēto namu īrnieku tiesību biedrības “Ausma” valdes loceklis Klementijs Rancāns sarunā ar “LA” pauž pārliecību, ka to “lapseņu pūzni” sen vajadzējis izsvēpēt. Viņaprāt, KNAB to novēlojis vismaz par trīspadsmit gadiem.
Pēc viņa domām, Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldē “šeftēšanās” ar dzīvokļiem nav nekas jauns vai pārsteidzošs. Drīzāk viņu pārsteidzot tas, ka Rīgas domes vadītāji tik ilgi ļāvuši nelielai Dzīvokļu pārvaldes darbinieku grupiņai nesodīti blēdīties ar īres dzīvokļiem, izliekoties par nezinīšiem.
Un, kaut arī sūdzības par Āriju Stabiņu Rīgas domē nākušas gadiem, neviens no līdzšinējiem pašvaldības vadītājiem par tām nelicies ne zinis un Ārija Stabiņa nesatricināmi palikusi savā amatā. Tāpēc esot pieļaujams, ka ar dzīvokļiem Stabiņa nav izrīkojusies bez vēl citu amatpersonu ziņas.
Domes amatpersonas gan plašsaziņas līdzekļos izteikušās – jā, sūdzības par pārvaldes darbu izskanējušas, runas bijušas, bet kad prasot konkrētus pierādījumus, tad neviens nerunājot.
Kā zināms, 2000. gadā Dzīvokļu pārvaldē jau bija kukuļošanas skandāls, kurā aizturēja un notiesāja Ā. Stabiņas vietnieci Ināru Upīti. Vēlāk tā pati persona, tikai ar citu uzvārdu turpināja strādāt domes Komunālajā departamentā. Pašlaik ir Mājokļu un vides departamenta tiesiskā regulējuma nodaļas galvenā juriste.
K. Rancāna teikto apstiprina jau pirms četriem gadiem Valsts kontroles veiktās pārbaudes, kuru laikā tika atklāti dažādi pārkāpumi, uzņemot iedzīvotājus rindā īres dzīvokļu piešķiršanai vai cita veida palīdzībai.
Galvenie secinājumi, kas parādījās kontrolieru ziņojumā: netop skaidrs, kā uzņem rindā; nav saprotams, kā virzās rinda; nav zināms, kam un kā piešķir īres dzīvokļus. No kontrolieru ziņojuma gan ikvienam bija skaidrs, ka viens no pārkāpumiem, ko pieļauj Dzīvokļu pārvalde, ir dzīvokļu dalīšana cilvēkiem, kam pēc tie nemaz nepienāktos.
Denacionalizēto namu īrnieku tiesību biedrības “Ausma” valdes priekšsēdētāja Emīlija Vilka man atzīst, ka zinot cilvēku, kurš rindā neesot stāvējis, taču tagad dzīvojot labā pašvaldības īres dzīvoklī Pārdaugavā. “Kā tas iespējams, ja dzīvokļu piešķiršanas sistēma darbojas elektroniski un ja, kā to apgalvo Rīgas domē, neviens nevarot iejaukties?!” viņa jautā.
Denacionalizētā nama dzīvokļa īrniece Ausma Magone uzskata, ka jau paši Rīgas domes saistošie noteikumi, kuri nosaka uzņemšanu rindā un dzīvokļu piešķiršanu, ir izveidoti blēdībām. Palīdzības lūdzējiem ir izveidotas 14 dažādas rindas. Iedzīvotāji, kuri bija uzņemti vienā no rindām, bieži atklāja, ka viņu kārtas numuri tajā nevis dilst, bet pieaug, turklāt viena gada ietvaros par vairākiem simtiem numuru. Rodoties iespaids, ka Dzīvokļu pārvaldei šīs 14 rindas kalpo kā izdevība ļaudis pārbīdīt no vienas rindas otrā. Viņasprāt, nepārliecina arī tas, ka dzīvokļu piešķiršanas sistēma darbojas elektroniski un ka Stabiņa vai kāda cita Dzīvokļu pārvaldes amatpersona to nevarot apiet. Pēc viņas domām, Dzīvokļu pārvaldes rīcībā ir dzīvokļi, kuri šajā sistēmā nemaz neparādās. Tā ir neoficiāla “grāmatvedība”, kuru, visticamāk, turējusi savās rokās Dzīvokļu pārvaldes priekšniece. Atsaucoties uz neoficiālu informāciju Latvijas Televīzija ziņoja, ka kratīšanas laikā Stabiņas kabinetā galda atvilktnē atrasti 1100 lati. Bet viņas somā atrasta burtnīca ar dažādiem uzvārdiem, kas neesot rakstīti Stabiņas rokrakstā.
K. Rancāns atminas, ka pirms dažiem gadiem viņa piederīgie stāvējuši pašvaldības īres dzīvokļu rindā. Kad pienākusi kārta izvēlēties, Dzīvokļu pārvaldē atbildēts, ka brīvu dzīvokļu, ko piedāvāt, pašlaik neesot, esot jāgaida. Vienlaikus kāda persona pavēstījusi, ka esot jāiedod 50 lati, tad dzīvoklis tikšot parādīts.
A. Magone atzīst, ka zinot vairākus rīdziniekus, kuri rindās nekad nav stāvējuši, tomēr īres dzīvokļus ir saņēmuši. “Arī likmes ir sen zināmas. Par ietikšanu rindā un dzīvokļa saņemšanu – 15 000 latu. Protams, šie ļaudis, kuri ielaidās šādos netīros darījumos, nekad to oficiāli neatzīs,” viņa saka.
Viens no iespējamiem likuma pārkāpumiem varētu arī būt tas, ka izvēlei nepiedāvā visas esošās brīvās dzīvojamās telpas. A. Magonei savulaik piedāvātie dzīvokļi bijuši pagalam nolaisti un izdemolēti – ar izrautiem elektrības vadiem, salauztu santehniku. Tādos cilvēkam nav iespēju uzreiz pārvākties uz dzīvi. Taču Dzīvokļu pārvalde tos piedāvāja, aizbildinoties, ka citu neesot. “Dzīvokļu pārvaldē varēja demagoģiski teikt, ka cilvēkam dzīvoklis piedāvāts, bet viņš pats no tā atteicies. Toties par attiecīgu samaksu varēja dabūt arī labu dzīvokli,” stāsta A. Magone.
