FOTO. Aizdomas apstiprinās – britu karaliene Elizabete II nezināja par Krievijas spiegu savā pilī 32
Karaliene Elizabete II nezināja sava ilggadējā mākslas padomnieka, padomju spiega, dubultās dzīves detaļas, jo pils amatpersonas nevēlējās karalieni traucēt ar šādām detaļām. Par to liecina nesen deklasificētie dokumenti, ziņo Associated Press. Runa ir par karalisko mākslas kritiķi Entoniju Blantu.
Lielbritānijas Nacionālā arhīva publiskotie faili atklāj jaunus faktus par spiegu tīklu, kas pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados bija saistīts ar Kembridžas universitāti un kura dalībnieki nodeva britu izlūkošanas noslēpumus Padomju Savienībai.
“Blants, kurš strādāja Bekingemas pilī par karalienes gleznu inspektoru, gadiem ilgi tika turēts aizdomās, pirms viņš 1964. gadā beidzot atzina, ka būdams MI5 (izlūkošanas aģentūras) vecākais virsnieks Otrā pasaules kara laikā, viņš ir nodevis slepenu informāciju kā padomju aģents,” – atgādināts materiālā.
Saskaņā ar MI5 virsnieka teikto, Blants toreiz sacīja, ka jūtas “dziļi atvieglots” par sloga noņemšanu no pleciem. Apmaiņā pret atzīšanos spiegs drīkstēja saglabāt savu darbu, bruņinieku statusu un sociālo statusu – kamēr karaliene, acīmredzot, tika turēta neziņā.
Jo īpaši 1972. gadā karalienes privātais sekretārs Martins Čārteriss MI5 vadītājam Maiklam Henlijam sacīja, ka “karaliene nezināja un viņš neredzēja jēgu viņai to stāstīt; tas tikai vairotu viņas bažas, un neko tāpat nevarēja darīt”.
Taču jau 1973. gadā Lielbritānijas valdība nolēma monarham pateikt patiesību, jo Blants bija slims, tāpēc amatpersonas baidījās, ka pēc viņa nāves medijos izcelsies ažiotāža.
Čārteriss atzīmēja, ka “karaliene to visu uztvēra ļoti mierīgi un bez pārsteiguma” un “atcerējās, ka Blants tika turēts aizdomās 1950. gadu sākumā”.
Premjerministre Mārgareta Tečere 1979. gada novembrī publiski atmaskoja Blantu kā spiegu. Un galu galā viņam tika atņemts bruņinieka statuss, taču viņš nekad netika saukts pie atbildības un nomira 1983. gadā 75 gadu vecumā.
