Franks Gordons: Aizdomas, aizdomas… 9
Avīzes “NRA” slejinieks Viktors Avotiņš nācis klajā ar rakstu, kura nosaukums vien, manuprāt, ir pietiekams, lai nevajadzētu lasīt tālāk – “Vai kāds grib normālas attiecības starp Rietumiem un Krieviju?” Šajā virsrakstā vien, var teikt, “ir viss Avotiņš”. Nostāja skaidrāka par skaidru.
Un tomēr der palasīt tālāk. Prātodams par 22. starptautisko “Baltijas foruma” konferenci, kurā tika konstatēts, ka Krievijas un Rietumu attiecību krīze saasinās, publicists skumji konstatē, ka viņš “šai pasākumā” nesaņēma “pilnvērtīgu Rietumu un Krievijas pašreizējo attiecību cēloņu atklāsmi”.
Tātad “atklāsme” izpalika, kaut gan konferencē piedalījās eksperti “no Amerikas, Eiropas un Krievijas”. Mulsums un neziņa… Un te nu raksta autoru pēkšņi sāk tirdīt aizdomas, stipras aizdomas: “Varbūt valstu nosaukumi te ir tikai abreviatūras un jāskatās, kas stāv aiz tām? Varbūt šī politiskā situācija (..) piesedz kādu globālu, teiksim, biznesa, projektu?”
Citiem vārdiem – kas ir tie spēki, kam Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošana nav vēlama. Un te “nez kāpēc” Avotiņam “iešāvās prātā” britu politologa Džona Kolemana 1992. gada grāmata “Komiteja 300. Pasaules valdības noslēpumi”, kurā “faktiski visas šodienas lielās problēmas (no kristietības degradācijas un nacionālo valstu graušanas līdz ierobežotiem kariem attīstītās valstīs) izskatītas kā noteiktu pasaules (politisko) aprindu mērķis un to rīcības rezultāts”.
Labi vēl, ka Avotiņš iekavās piesardzīgi precizē, ka šīs noslēpumainās aprindas ir politiskas, nevis kādas citas. Un man, lasot šīs rindiņas Avotiņa rakstā, nez kāpēc iešāvās prātā Krievijas impēristu aprindās cirkulējošie šausmu stāsti par briesmīgajiem Rotšildu un Rokfelleru klaniem, kas aiz kulisēm perina velnišķīgus plānus…
Drūmas aizdomas par tumšiem spēkiem ir ne tikai NRA slejiniekam. Lūk, 29. maijā Maskavu piemeklēja drausmīga viesuļvētra, kas gāza ne tikai kokus, bet arī daļu no Kremļa “Senāta pils” jumta (tur atrodas Putina oficiālā rezidence). 16 bojāgājušie, 200 ievainotie. Tas bija rietumu vējš, un pazīstamā pareizticīgā staļinista Aleksandra Prohanova dēls, publicists Andrejs Fefelovs savam aprakstam par šo dabas katastrofu liek milzu virsrakstu: “TUMSA no RIETUMIEM”.
No sasodītajiem Rietumiem taču var nākt tikai tumsa! Un Fefelovs steidz atsaukties uz “klimatisko karu teorijas piekritējiem”, kuri vainu par šo “tumsu no Rietumiem” saskata amerikāņu militāristos, kas jau 1998. gadā atzinīgi vērtēja savu ierīci (“ustanovka”) HAARP, kuras “mikroviļņu starojums” spējot radīt “šaušalīga stipruma procesus atmosfērā”.
Aizdomas, aizdomas par tumšajiem spēkiem. Atceros, ka jaunībā, vēlīnā staļinisma gados, “Pravda” vēstīja par Kolorado vabolēm, ko Pentagona mūdži lika “iepūst” PSRS gaisa telpā, lai “padomjzemes laukos” ietu bojā visa raža.
No Kolorado vabolēm līdz HAARP un “zināmām aprindām” – atkāpies, sātan!
