Aizdevumu programma izpildīta, tagad jākoncentrējas izaugsmei 0
“Latvija ir veiksmīgi izpildījusi starptautiskā aizdevuma programmu, spējusi atgriezties finanšu tirgos, turklāt bijusi viena no retajām valstīm, kuras kredītreitingu vispārējas krīzes laikā paaugstinājušas starptautiskās reitingu aģentūras,” tā vakar Briselē Eiropas Komisijas (EK) un Latvijas Bankas kopīgi rīkotajā konferencē norādīja EK Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta vadītājs Marko Buti.
“Mums izmisīgi vajag labu piemēru laikos, kad apkārt ir tik daudz slikto,” sacīja M. Buti, piebilstot, ka pat tad, ja Latvija starptautiskā aizdevuma programmu ir pabeigusi veiksmīgi, tas nenozīmē, ka turpmākie panākumi ir garantēti. “Latvijai ir visas iespējas izaugsmei. Svarīgi ir ievērot saprātīgus tēriņus, jo ekonomiskā izaugsme ir iespējama vienīgi tad, ja ir stabila finanšu situācija. Visas reformas ir jāturpina, un tikai tad var cerēt uz ilgstošāku labklājību,” tā norādīja M. Buti.
Konference, kurā piedalījās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs, finanšu ministrs Andris Vilks, augsta līmeņa EK, Starptautiskā valūtas fonda pārstāvji un ārvalstu eksperti izvērtēja gan to, kā starptautiskā aizdevuma palīdzība sekmējusi Latvijas izeju no krīzes, gan to, kādi izaicinājumi vēl gaidāmi, īpašu uzsvaru liekot uz sociālā sektora atgūšanos un ekonomisko izaugsmi.
Eksperti atzina, ka šī ir bijusi ļoti smaga taupības programma, kas īpaši ietekmējusi vienkāršos Latvijas iedzīvotājus. “Vissmagākie griezieni skāra izglītības un veselības jomu, taču Latvijas gadījumā faktiski tika turpinātas jau iesāktas reformas, un tagad mēs secinām, ka pat tad, ja tika slēgtas daudzas skolas un medicīnas iestādes, faktiski notika līdzekļu efektīvāka izlietošana un mēs secinām, ka nedz vienas, nedz otras jomas kvalitāte nav negatīvi ietekmēta,” tā secina arī Pasaules bankas eksperts Peters Harrolds. Viņš uzsvēra, ka visproblemātiskākais jautājums Latvijai paliek pensijas. Līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, arī Latvijā sarūk darba spējīgo cilvēku skaits. “Treknajos gados Latvija ievērojami palielināja pensijas. Taču man jāteic, ka pensiju reforma nav beigusies.
Latvijai šajā ziņā ir divas lielas problēmas: pirmā – ir daudz cilvēku, kas pensijas saņem, un maz, kas tās ir spējīgi uzturēt, otrā – pensijas nav adekvātas, daudziem cilvēkiem tās ir pārāk mazas. Tātad – ir jāmēģina cik vien iespējams cilvēkus noturēt darba tirgū un garantēt pensiju fondu pieaugumu.”
Vairāki eksperti Briselē norādīja, ka Latvija nevar gaidīt strauju ekonomisku atlabšanu, un vienmēr jārēķinās arī ar ārējiem apstākļiem, to, kas notiek eirozonā un pasaulē, jo Latvija nav izolēta sala. Viņi uzvēra, ka Baltijas valstis patlaban ir starp retajām Eiropas Savienībā, kas izrāda ekonomisko izaugsmi. Latvijas uzraudzība turpināsies. Starptautiskie aizdevēji maijā būs Latvijā pirmajā misijā pēc aizdevuma programmas noslēgšanas, lai vērtētu, vai tiek noturēti sabalansēti budžeta tēriņi un vienlaikus vai ir izaugsmes pazīmes.
