Briti pieteikuši karu nelegālajiem aizdevējiem. Cietušo vidū arī Apvienotajā Karalistē dzīvojošie tautieši 1
Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šobrīd briti pieteikuši nopietnu karu nelegālajiem aizdevējiem jeb, kā viņus dēvē Apvienotajā Karalistē (AK), “loan sharks”. Latviski – aizdevumu vai ātro kredītu haizivis, kas darbojas, nereģistrējot savu darbību oficiāli un nepakļaujoties AK likumiem.
Upuriem nākas maksāt milzīgus procentus, nereti tiek atņemti personu apliecinoši dokumenti, notiek psiholoģiska un fiziska ietekmēšana. Tiesa, par šādiem gadījumiem zināms maz, jo upuri parasti par savu muļķību kaunas, neatklājot naudas aizņemšanās faktu pat saviem tuvākajiem.
Taču ir vairākas britu valsts iestādes, kurām var ziņot par šādiem gadījumiem. Upuri var būt droši, ka viņiem tiks sniegta palīdzība un nebūs jāatmaksā nauda, savukārt likumpārkāpēji saņems pelnīto sodu.
Kā tas notiek?
“Es strādāju par šoferi Roterhamā. Tajā laikā sadraudzējos ar diviem brāļiem – viņu vārdi bija Mohameds un Sahirs. Mēs kopā gājām uz spēļu zālēm un spēlējām azartspēles.
Mohameds un Sahirs mani atbalstīja, kad liku lielas likmes. Man gāja arvien sliktāk, un, kad man vairs nebija naudas, viņi man aizdeva.
Es patiešām novērtēju viņu doto naudu! Sākumā spēju atmaksāt aizdoto, bet tad viņi aizdeva arvien vairāk un vairāk, pieprasīja maksāt 300 mārciņas procentos no katrām 1000 aizdotajām mārciņām.
Palika arvien grūtāk atmaksāt neatkarīgi no tā, vai spēļu zālē vinnēju vai zaudēju, viņi vienalga gribēja atpakaļ visu aizdoto kopā ar procentiem.”
Šis pieredzes stāsts no www.stoploansharks.co.uk ir ar laimīgām beigām, jo ar upuri sazinājās “Stop Loan Sharks” organizācija, kam jau bija informācija par Mohameda un Sahira darbībām, drīz vien ļaundari tika iesēdināti aiz restēm.
Taču visbiežāk nauda vajadzīga izdzīvošanai, ne azartspēlēm, tādēļ nelegālie aizdevēji cenšas iegūt tieši iebraucēju uzticību.
Nav nekāds noslēpums, ka ne visiem ir sakārtoti dokumenti un dzīvesvietas adrese, daudziem nav stabila darba, jo neprot angļu valodu, nav nokārtoti pabalsti, tādēļ vajadzības gadījumā legālu aizdevumu dabūt ir teju neiespējami.
Un tad uzrodas “draugs”, kas var būt gan nezināms cilvēks sociālajos tīklos, gan darba kolēģis, pat kaimiņš vai draugu draugs. Tiek piedāvāta nauda, sakot, ka atdos tad, kad sanāks. Bet tad izrādās, ka, atdodot tad, “kad sanāk”, ir jāmaksā arī milzīgi procenti.
Bet naudu vajag atkal un atkal, to dabūt ir viegli. Un tiek dots nākamais aizdevums ar milzīgiem procentiem, kā ķīla var tikt pieprasīta pase vai bankas karte, ko gan sola atdot brīdī, kad radīsies vajadzība.
Katrīna Viljamsa, valsts aģentūras “England Illegal Money Lending Team” projekta “Stop Loan Sharks” menedžere, stāsta, ka bijuši gadījumi, kur par aizdevumu tiek pieprasīti pat vairāk nekā 1000%.
Ne vienmēr “loan sharks” nozīmē organizēto noziedzību, 80% gadījumu tie ir individuālie biznesmeņi. Taču ir arī kāda interesanta nianse.
“Tradicionāli aizdevums tiek dots skaidrā naudā, bet arvien vairāk redzam banku pārskaitījumus. Iespējams, ka tas ir Covid-19 dēļ, jo pārvietošanās brīvība ir ierobežota. Redzam izejošos maksājumus un pēc tam arī ienākošos. Un mums, izmeklētājiem, ļoti labi patīk, ka viņi izmanto banku pārskaitījumus!” smejas Katarīna Viljamsa.
“Stop Loan Sharks” organizācija atgādina, ka likumu pārkāpj nevis aizņēmuma ņēmējs, bet gan devējs, un iedrošina ziņot vai nu pa anonīmo tālruņa numuru, vai policijai.
Draudi strādā
Naudas piedzīšanai tiek izmantoti dažādi veidi. Tiek piedraudēts, ka sazināsies ar darba devēju un izstāstīs par parādu, tādējādi liekot noprast, ka upuris varētu apzagt citus.
Bijuši gadījumi, kad bērnu rotaļlaukumā viens bērns otram pasaka, ka nespēlēsies, jo “tava mamma ir parādā manējai”, un bērns, protams, skrien mājās raudādams. Tiek draudēts ar fizisku izrēķināšanos, upuri arī tiek fiziski ietekmēti.
Ir pat īpašas “WhatsApp” grupas, kur pulcējas tie, kuri izmanto šādu aizdevēju pakalpojumus, un, ja viens to neatdod laikā, tad visiem pārējiem tiek piedraudēts, ka citi aizdevumu nedabūs.
2019. gada statistika rāda, ka vismazāk aizņēmušies jaunieši vecumā zem 25 gadiem – tikai 7%. Vislielākā grupa – 36% – ir tie, kuriem 35–44 gadi, iespējams, tādēļ, ka pašiem jau ir bērni, kas jāuztur. 55% ir vecāki ģimenēs ar vismaz diviem bērniem.
34% upuru ir apsvēruši pašnāvību kā izeju no situācijas, turklāt 17% no viņiem to pat mēģinājuši veikt. 35% upuru dzīvo pašvaldības mājās, tikpat īrē privāti, 20% mājoklis pieder pašiem, un tikai 1% ir bezpajumtnieki, pārējiem mitekli nodrošina darba devējs, draugi.
Interesanti, ka tikai 27% respondentu ir meklējuši palīdzību attiecīgajā organizācijā – “Stop Loan Sharks”. Iemesli ir visdažādākie – “biju pārāk nobijies”, “nedomāju, ka viņi varēs palīdzēt”.
Par upuriem latviešu vidū zināms maz
Arī mūsu tautiešu vidū ir bijuši upuri, taču saprotamu iemeslu dēļ “Stop Loan Sharks” pārstāve neko vairāk neatklāj, kā tikai to, ka cilvēki jau laimīgi atguvuši dokumentus un atgriezušies mājās.
Diasporā šāds aizņemšanās veids tiek kategoriski nosodīts, jo daudziem ir nelāga pieredze ar ātrajiem kredītiem Latvijā.
Nosodīti tiek arī paši aizņēmēji, dēvējot viņus necenzētos vārdos, tādēļ nav brīnums, ka par savu lētticību neviens skaļi runāt negrib, taču tas nenozīmē, ka šādu gadījumu nav.
UZZIŅA
Kā atpazīt “aizdevumu haizivi”?
Ir vairākas pazīmes, pēc kurām noteikt, ka tā nav aizdošana draudzības vārdā, bet gan izspiešana:
Piedāvā naudas aizdevumu, bet neprasa aizpildīt dokumentus.
Paņem ķīlu, piemēram, pasi vai bankas karti “drošībai”.
Nepasaka, kad jābeidz maksāt.
Parāda lielums palielinās par spīti tam, ka tiek veikti regulāri maksājumi.
Draud ar vardarbību, lai dabūtu naudu.
Anglijā 24 stundas diennaktī var zvanīt anonīmi un informēt par noziegumu – 03005 552222. Var arī sūtīt SMS uz numuru 07860 022116, var rakstīt e-pastu [email protected].
Daudz informācijas atrodams organizācijas oficiālajā mājaslapā stoploansharks.co.uk, tur uzreiz var saņemt atbildes čatā.
Avots: “Stop Loan Sharks “
