Aizdevuma galvojuma “upurim” Inkēnam izdevies atgūt valsts atņemtos īpašumus 0
Pēc divu gadu ilgas tiesāšanās ar valsts akciju sabiedrību “Reverta” pazīstamais žurnālists un ekspolitiķis Edvīns Inkēns atguvis vairākus nekustamos īpašumus, kurus valsts bija atsavinājusi, piedzenot no viņa daļēji piederošā uzņēmuma nesamaksāto kredītu.
Pirms diviem gadiem “LA” rakstīju par Edvīna un vēl divu viņa domubiedru – Solvitas Rozentāles un Vladimira Čebotarjova – nodomu pievērsties uzņēmējdarbībai, uzsākot Latvijā vēl neapgūta jauna būvmateriāla izejvielu ražošanu.
Šajā nolūkā 2006. gadā trijotne nodibināja uzņēmumu, kuram ražošanas iekārtu iegādei “Reverta” aizdeva 410 000 eiro.
Nelaimju cēlonis – neveiksmīgs bizness
Bet drīz pēc ražošanas uzsākšanas atklājās, ka piegādātājs kļūdījies, piegādādams ražošanas tehnoloģijai neatbilstošas iekārtas. Bija vajadzīgas citas, kuras maksāja krietni dārgāk. Tā kā kredīta naudas tām vairs nepietika, ražošana bija jāpārtrauc, un uzņēmums izputēja.
Bet piešķirtais 410 000 eiro kredīts bija jāatdod tik un tā. Tā kā nebija ko atdot un kredīta līgumā noteiktie maksājumi tika kavēti, 2009. gadā “Reverta” vērsās Rīgas starptautiskajā šķīrējtiesā, pieprasot piedzīt to no uzņēmuma līdzīpašniekiem – kopā ar procentiem jau 566 369,76 eiro apmērā.
Tiesa apmierināja prasību, vēršot parāda piedziņu nevis pret ieķīlātajām ražošanas iekārtām, bet pret līdzīpašnieku ienākumiem un nekustamo mantu – kopā ar tiesas izdevumiem 570 611,21 eiro apmērā.
Galvojuma gūsteknis
Iznākumā Edvīns Inkēns kļuva par “Revertā” ņemtā aizdevuma galvojuma upuri. Pēc šķīrējtiesas sprieduma tika pārdoti vairāki Edvīnam Inkēnam piederošie nekustamie īpašumi Rīgā, atsavinātas kapitāldaļas SIA “VEXOil Bunkering”, apķīlāta bankas kontos noguldītā nauda, kopsummā 419 982,62 eiro apmērā.
Šķīrējtiesa neņēma vērā, ka starp uzņēmumu, “Revertu” un ražošanas iekārtu piegādātāju bijis noslēgts savstarpējs līgums, kurā cita starpā paredzēja: ja piegādātās ražošanas iekārtas neder, tad piegādātājs tās atpērk, savukārt naudu uzņēmums pēc tam atdod “Revertai”.
Pēc Edvīna Inkēna domām, balstoties uz šo trīspusējo līgumu, “Reverta” varēja vispirms pārdot izsolē ieķīlātās un no bankrotējušā uzņēmuma pārņemtās ražošanas iekārtas.
Ja parāda nosegšanai ar to vēl nepietiktu, tad tikai varētu ķerties pie viņa kā galvotāja personīgās mantas. Viņaprāt, vēršot parāda piedziņu nevis pret kredīta ķīlu, bet pret viņa personīgo mantu, “Reverta” izrīkojās netaisnīgi.
Bet, kā vēlāk “Reverta” paskaidroja, Edvīna kā galvotāja kustamai un nekustamai mantai pieķērās tāpēc, ka atgūt aizdevumu tā bijis vieglāk nekā pārdot izsolē Latvijā vēl neiepazītas būvmateriālu ražošanas iekārtas, kurām uzreiz neatrastos pircēji.
Kā šī gada maijā atzinusi Vidzemes priekšpilsētas tiesa, “Reverta” tīšām sagaidījusi ražošanas iekārtu piegādātāja – SIA “Ecogumitech” – maksātnespēju un likvidēšanu, maksātnespējas procesā pat nepiesakot kreditora prasījumu.
Turpinājums sekos
Kaut arī pašlaik tiesa lēmusi par labu Edvīnam, šai jau desmit gadu ilgušajai lietai būs turpinājums. Tā man šķiet vairāku iemeslu dēļ.
Pēc 2009. gadā pasludinātā Rīgas starptautiskajā šķīrējtiesas sprieduma pieminētās būvmateriālu ražošanas iekārtas bija nodotas glabāšanā bankrotējušā uzņēmuma līdzīpašniecei Solvitai Rozentālei un atradās kādā apsargātā Ādažu novada noliktavā.
Bet 2014. gada sākumā, “Revertas” pārstāvim un tiesu izpildītājam aizbraucot uz noliktavu, atklājās, ka tās pazudušas…
Cita starpā Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina “Revertas” nolaidību, piecus gadus neliekoties ne zinis par apķīlātajām ražošanas iekārtām un dīvainā kārtā uzticot to glabāšanu bankrotējušā uzņēmuma līdzīpašniecei un galvotājai.
Pazudušās iekārtas jau piekto gadu nesekmīgi meklē policija.
Uz manu jautājumu, kāpēc izmeklēšana tā ievilkusies, Saulkrastu iecirkņa kriminālpolicijas priekšnieks Aleksandrs Čapulis atbild, ka lieta esot sarežģīta. Bet, kamēr izmeklēšana nav galā, tikmēr viņš nekādus paskaidrojumus man nevarot sniegt.
Pašlaik zināms vien tas, ka krimināllietas ietvaros Solvita Rozentāle ir aizdomās turamā persona.
Edvīns Inkēns ir pārliecināts, ka pazudušo iekārtu lieta nemaz nav tik sarežģīta, kā to apgalvo policijā. No apsargātas noliktavas šīs iekārtas, kuru izvešanai vajadzīgas vairākas smagās automašīnas, nevarēja pazust bez pēdām. Jo ir labi zināms, kuram tās bija nodotas glabāšanā un kad tās izvestas no noliktavas, un kurš tās izvedis.
Pēc viņa domām, iekārtas nevarēja pazust bez “Revertas” pārstāvju un Solvitas Rozentāles ziņas.
Viņaprāt, krimināllietas izmeklēšana tīšām tiekot novilcināta, lai galu galā to izbeigtu kādu sadomātu ieganstu dēļ. Baidoties no tā, Edvīns pat bija lūdzis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšniekam nodot izmeklēšanu citam izmeklētājam, kā arī norādījis uz konkrētām personām, kuras zināja par iekārtām un kuras, visticamāk, piedalījušās to izvešanā.
Ar izmeklēšanu četrus gadus nodarbojās Vineta Zeibote. Bet kopš pagājušā gada beigām to pārņēmusi Līvija Grapčika.
Uz manu jautājumu, kāpēc notikusi izmeklētāju maiņa, Saulkrastu iecirkņa kriminālpolicijas priekšnieks Aleksandrs Čapulis atbild, ka šīs krimināllietas jaunajai izmeklētājai būšot jauns skatījums… Ko dos šis jaunais skatījums un cik ilgi vēl vilksies izmeklēšana, to, protams, atliek vien minēt.
Spriedumu vēl var pārsūdzēt
Otrs iemesls, kāpēc šai lietā gals tik drīz diezin vai būs sagaidāms, – Edvīnam Inkēnam labvēlīgo pirmās instances tiesas spriedumu var pārsūdzēt.
“Revertas” rīkotajā izsolē vienu no Edvīnam Inkēnam piederošajiem īpašumiem – dzīvokli Vecrīgā – nopirka SIA “NIF Dzīvojamie īpašumi”, kas diezin vai tik viegli gribēs atteikties no pirkuma.
Pēc šī gada 8. maijā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas sprieduma par atsavināto īpašuma tiesību atjaunošanu un galvotāja saistību izbeigšanu Edvīnam par labu no “Revertas” piedzenami 156 823,60 eiro, kā arī valsts nodeva un tiesas izdevumi 15 409,48 eiro apmērā.
Bet šo lietu sarežģī arī tas, ka no valsts vairs nevar neko pieprasīt, jo “Revertas” vairs nav.
2017. gadā atlikušo “Revertas” kredītportfeli ar aptuveni 4,5 tūkstošiem kredītlietu iegādājās ārpustiesas parādu atgūšanas privātuzņēmums “Gelvora”, kurš pērn apvienojās ar citu ārpustiesas parādu atgūšanas privātuzņēmumu “Sergel”.
Uz manu jautājumu, vai “GelvoraSergel” pārsūdzēs šo spriedumu, uzņēmumā atbild, ka apsverot šādu iespēju. Bet par to vēl neesot izlēmuši.
