Aizdevuma atdošana 0
Pārdevu savu dzīvokli. Pirkuma līgumu noslēdzām pie notāra. Tā kā pircējs uzreiz nevarēja samaksāt visu pirkuma maksu, noslēdzām par atlikušo daļu aizdevuma līgumu uz gadu. Pēc gada pircējs atteicās maksāt šo summu, jo es taču neesot viņam neko aizdevusi. Ko darīt? Vai man jāiesniedz prasība tiesā par aizdevuma piedziņu? Ligita Jelgavā
Vērts atcerēties tiesu praksi šādos gadījumos. Jūsu situācijai līdzīgs gadījums, piemēram, ir aprakstīts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012. gada 18. aprīļa spriedumā (lietā Nr. SKC-176/2012).
Tiesa norādījusi uz Notariāta likuma 83. un 87.1 pantu, kuri nosaka, ka, sagatavojot notariālu aktu, notārs pārbauda darījuma dalībnieku identitāti, rīcībspēju un pārstāvības tiesības, noskaidro dalībnieku gribu un darījuma noteikumus, skaidri un nepārprotami pieraksta personu paziņojumus. Notārs arī iepazīstina dalībniekus ar iespējamām darījuma tiesiskajām sekām, lai likumu nezināšanu un pieredzes trūkumu neizmantotu viņiem par ļaunu.
Pirkuma līgumā, kas noslēgts pie zvērināta notāra, noskaidrojot dalībnieku gribu un darījuma noteikumus, skaidri ierakstīts, ka abas puses, savstarpēji vienojoties, noteica konkrētu nekustama īpašuma pirkuma maksu. Priekšrocības, kuras likums piešķir publiskā kārtībā sastādītiem dokumentiem, pamatotas ar pieņēmumu jeb prezumpciju, ka amatpersonām, kuras piedalās aktu sastādīšanā, nav nekādas intereses kaut ko nepatiesu apliecināt un ka tās atbild par nepatiesu apstākļu apliecināšanu.
Publisko aktu priekšrocība ir tāda, ka, ja tā īstums nav apstrīdēts, dokumenta saturu nevar apgāzt nedz ar liecinieku liecībām, nedz ar mājas kārtībā sastādītiem dokumentiem. Tas nozīmē, ka līgumslēdzēju gribas izpaudumu, kas fiksēts notariālajā aktā, nevar apšaubīt, ja vien tas nav apstrīdēts, ceļot atsevišķu prasību.
Turklāt prasība var būt celta ne vien par visa akta (darījuma) atzīšanu par spēkā neesošu, bet arī par atsevišķu aktā ietvertu punktu spēkā neesamību.
Saskaņā ar Civillikuma 1934. pantu ar aizdevuma līgumu saprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošanu īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Tātad aizdevuma līgums ir reāllīgums jeb aizdevumam ir jābūt patiešām dotam, lai to varētu piedzīt. Tas nozīmē, ka šajā situācijā tomēr nevarat sniegt prasību par aizdevuma atdošanu. Varat celt vienīgi prasību tiesā, lai apšaubītu notariālā akta patiesīgumu, kā arī prasību par citas pirkuma maksas noteikšanu nekā minēts šajā aktā.
Konsultēja jurists Aleksandrs Čičerins
