Aizdevējiem būs jādeklarē aizņēmēju maksājumi 0
Nākamgad līdz 1. februārim līzinga un kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem būs jāziņo Valsts ieņēmumu dienestā (VID) par 2015. gadā iedzīvotāju veiktajiem maksājumiem.
Tā vakar nolēmusi valdība, apstiprinādama Finanšu ministrijas un VID kopīgi sagatavotos noteikumus par līzinga, kredīta un ar to saistīto procentu maksājumu deklarēšanu. Vienīgais punkts, par ko vēl galīgais lēmums nav pieņemts, – līzinga un kredīta maksājumu summu apmēri.
Valdībai iesniegtais projekts sākotnēji paredzēja, ka pienākums deklarēt būtu tikai tādus maksājumus, kuru summa pārsniedz minimālo atalgojumu jeb 360 eiro mēnesī vai gada laikā bijusi lielāka par 4320 eiro. Taču pašlaik valdība sliecas atbalstīt vēl stingrākus noteikumus – būtu jādeklarē visi maksājumi neatkarīgi no summām. Tādējādi būtu jāgroza likums “Par nodokļiem un nodevām”, kurā deklarēšanās pienākums ir noteikts ar visām pieminētajām summām.
Par stingrākiem noteikumiem valdībā runāja tāpēc, ka, pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) datiem, to iedzīvotāju, kuru maksājumi pārsniedz 360 eiro vai 4320 eiro gadā, varētu būt samērā maz, jo tas tad skartu tikai tās personas, kuras saņēmušas kredītu ar īsu atmaksas termiņu vai kuras būs atmaksājušas kredītu pirms termiņa, samaksājot aizdevumu vienā vai dažos maksājumos.
“Nodokļu maksātāju pārbaudēs nereti atklājam, ka cilvēkam nav pastāvīgu ienākumu vai tie ir niecīgi. Bet viņam pieder vērtīgs nekustams īpašums vai dārga automašīna, ko viņš nopircis, aizņemoties naudu kādā kredītiestādē vai līzinga kompānijā, kurai katru mēnesi ar procentiem maksā prāvas summas,” skaidro VID ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā. “Šādi maksājumi rada aizdomas par nezināmas izcelsmes ienākumiem, par kuriem valstij nav maksāti nodokļi. Tāpēc valdība lēmusi par stingrākas uzraudzības ieviešanu kredīta vai līzinga maksājumos, lai pārliecinātos, ka tie nepārsniedz iedzīvotāju deklarētos ienākumus, un lai novērstu kādas iedzīvotāju daļas izvairīšanos no nodokļu samaksas. Ja līzinga vai kredīta maksājumus veic cita persona, tad deklarācija būs jāsniedz par šo reālo maksātāju.”
VID pārstāve piebilst, ka deklarēšanās pienākums neskars bankas, bet galvenokārt hipotekāro kredītu un līzinga pakalpojumu sniedzējus. Pēc PTAC datiem, 2015. gada februārī atļaujas jeb licences kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai bija izsniegtas 56 kapitālsabiedrībām. Bez šīm atļaujām tiesības sniegt kreditēšanas pakalpojumus ir arī ražotājiem, pārdevējiem vai pakalpojuma sniedzējiem, kuri piedāvā norēķināties par preču vai pakalpojumu iegādi atlikta maksājuma, aizdevuma vai līdzīgas vienošanās veidā, nepiesaistot trešās personas naudu, kā arī komersantam, kurš saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, preču vai pakalpojumu iegādei piedāvā noslēgt tādus kreditēšanas līgumus, kas neparedz maksāt procentus vai citus papildu maksājumus.
Ko nākamgad VID darīs, ja pēc līzinga vai kredītu sniedzēju deklarācijās atklāsies, ka kāda iedzīvotāja ienākumi nesakrīt ar maksājumiem par līzingā iegādātu spēkratu vai ar kredītu nopirktu nekustamo īpašumu? “Vispirms pieprasīsim paskaidrot viņam, kur ņēmis naudu šiem pirkumiem,” saka Dace Pelēkā.
“Pienākums deklarēt iedzīvotāju veiktos maksājumus, lai tos varētu salīdzināt ar viņu ienākumiem, ir viens no pasākumiem ēnu ekonomikas ierobežošanā, ko valdība pasludinājusi par vienu no svarīgākajiem darba uzdevumiem,” VID pārstāves teikto papildina Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas un grāmatvedības politikas departamenta direktore Dace Avotiņa. “Par nepieciešamību īstenot šo pasākumu valdība sprieda jau pērn, apspriežot valsts budžetu 2015. gadam. Šis nebūs vienreizējs pasākums. Arī turpmāk līzinga un kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, izņemot kredītiestādes, reizi gadā būs jāiesniedz VID deklarācija par fizisko personu veiktajiem līzinga vai kredīta maksājumiem.”
Uzziņa
Vidējā saskaņā ar vienu noslēgto kreditēšanas līgumu izsniegtā kredīta summa (eiro) 2014. gada 1. pusgadā:
distances kredīti – 176,31;
patēriņa kredīti – 312,48;
līzings, noma, citi ar transportlīdzekļa ķīlu nodrošināti kredīti – 6387,61;
hipotekārie kredīti – 7 996,08;
kredīti pret kustamas lietas ķīlu – 53,97.
Avots: Finanšu ministrija; VID
