Ar dalībvalstu robežsargiem veidos aizsargmūri Šengenas zonai 8
Imigrācijas spriedzei augot, kas spilgti parādījusi Eiropas Savienības (ES) robežu vājās un pat caurās vietas, Brisele ķērusies pie Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūras veidošanas, kas sola krietni uzlabot visu līdzšinējo darbu.
Tās uzdevums būs integrēt un nomainīt līdz šim daudz kritizēto “Frontex”, strādāt daudzpusīgāk un ar lielāku jaudu.
Lielāka jauda
Aģentūras ieceri izstrādāja Eiropas Komisijā (EK), un saskaņā ar ierasto kārtību tālāk to vētīja Eiropas Parlamentā (EP). Pēc dažu mēnešu diskusijām, kuru laikā slīpēts un arī vietām grozīts EK priekšlikums, Parlamenta atbildīgajā Pilsoņu brīvību komitejā ir panākts atbalsts kopējai pozīcijai, kas jau šonedēļ gūlis uz visu triju atbildīgo pušu – EP, EK un Eiropas Savienības Padomes, kas pārstāv visas 28 dalībvalstis, – galda. Paredzams, ka jaunā aģentūra pārņems līdzšinējo “Frontex” darbu un piepulcinās arī dalībvalstu par robežapsardzību atbildīgās organizācijas.
Aģentūrai nebūs sava pastāvīgā robežsardzes personāla, bet tai būs tiesības piesaistīt 1500 robežsargu jeb ātrās reaģēšanas rezervi no dalībvalstīm. Savukārt tām dalībvalstīm, kurās nav ES ārējā robeža, būs jāparedz ES robežsardzes aģentūras vajadzībām 3% no nacionālā robežapsardzes personāla, bet dalībvalstīm ar sauszemes vai jūras ārējo robežu būs jāparedz 2%.
Aģentūra nodarbosies arī ar situācijas un risku analīzi, vērtējot, kā attīstās migrācija un kur pie ES robežām varētu celties būtiskākā trauksme.
Dalībvalstis, kas būs saskārušās ar paaugstinātu spiedienu uz ārējām robežām, varēs lūgt palīdzību aģentūrai, taču Briselē neizslēdz iespēju, ka varētu būt reizes, kad, gluži pretēji, problēmās nonākušas valstis klusēs. Gadījumā, ja būs informācija, ka kāda no dalībvalstīm ir grūtībās, bet šo situāciju nerisinās un tādējādi radīs draudus Šengenas zonai, saskaņā ar jaunajiem nosacījumiem Eiropas Komisijai būs tiesības iesniegt Eiropas Savienības Padomē priekšlikumu rīkoties arī bez dalībvalsts lūguma. Padome, balsojot ar kvalificētu vairākumu, varēs pieņemt lēmumu izvietot ātrās reaģēšanas vienības. Tomēr arī šajā gadījumā par darbības plānu pirms operācijas sākšanas būs jāvienojas ar attiecīgo dalībvalsti.
Aģentūra varēs palīdzēt arī dalībvalstīm īstenot atgriešanas operācijas, proti, trešo valstu pilsoņus, kam patvērums nepienākas, aizvest atpakaļ uz izcelsmes zemi.
Aģentūras gada budžets patlaban plānots ap 300 miljonu eiro liels.
Piedalīsies arī Latvija
“Arī mūsu robežsargi piedalīsies ātrās reaģēšanas grupās, no Latvijas tie varētu būt aptuveni 30 cilvēku. Latvijai tas dotu papildu garantijas, ja kas notiktu uz mūsu robežām. Mēs nezinām, kas varētu notikt Baltkrievijā vai Krievijā, ja palielinās migrācijas spiediens vai pārrobežu noziedzība, jo aģentūra nodarbosies ne tikai ar migrāciju, tā strādās arī ar visiem iespējamiem pārrobežu noziegumiem. Arī tajos gadījumos, ja ir hibrīddraudi vai kiberdraudi, būs iespējams konsultēties ar aģentūru un saņemt palīdzību,” norāda Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks, kurš ir atbildīgs par kopējo EP pozīciju un izstrādāja ziņojumu.
Vienlaikus A. Pabriks norāda, ka šī iniciatīva nav brīnumnūjiņa visām problēmām Eiropā. “Eiropa noteikti būs drošāka, jo tas nav tikai imigrācijas, bet arī informācijas un datu apmaiņas jautājums, taču, ja kāds domā, ka, nodibinot šo aģentūru, mums vairs nebūs terorisma un varēsim dzīvot tā kā pirms gadiem desmit, tā tas nebūs, jo pasaule patlaban ir daudz nedrošāka un ar šo vienu institūciju mēs visus jautājumus neatrisināsim.”
Līdz rudenim – zaļā gaisma
Ja visas iesaistītās un atbildīgās Eiropas Savienības institūcijas spēs īsā laikā vienoties par galīgo aģentūras idejas variantu, tad līdz rudenim tai jau varēs dot zaļo gaismu.
Patlaban kā iespējamie šķēršļi sarunām tiek minēti dalībvalstu viedokļi par to, ko darīt gadījumos, ja kāda no valstīm krīzes situācijā atsakās sadarboties, par cilvēku nosūtīšanu atbildīgajos uzdevumos, kā arī sadarbība ar trešajām valstīm, no kurām vērojama vislielākā migrantu plūsma.
Patlaban aģentūrai “Frontex” vislielākā slodze ir pie Grieķijas krastiem, kurus aizvien pāri jūrai no Turcijas puses sasniedz simtiem imigrantu un bēgļu, kā arī Itālijā pie Vidusjūras, kur arvien daudzi ceļas pāri laivās no Lībijas. Paredzams, ka tuvākajā nākotnē šie divi punkti būs arī jaunās aģentūras visbūtiskākā rūpju zona.
Saskaņā ar pēdējiem patlaban zināmajiem datiem, kopš gada sākuma Eiropu, šķērsojot Vidusjūru, sasnieguši vairāk nekā 135 000 cilvēku.
Arvien vislielākais imigrācijas avots ir Sīrija, kur jau piekto gadu plosās karš un sīriešu bēgļi gan cauri Turcijai, gan pa citiem ceļiem cenšas nokļūt Eiropā. Visai būtiskas cilvēku plūsmas ir arī no Afganistānas, Irākas, Eritrejas, kur bēgt liek gan militāru grupējumu, gan vardarbīga režīma klātbūtne. Salīdzinoši daudz cilvēku cenšas nokļūt Eiropā arī no Kosovas, kas netiek uzskatīta par bīstamu zemi, taču Kosovu arvien vairāk iedzīvotāju pamet pieaugošās nabadzības dēļ. Tiesa, viņu nokļūšana Eiropā ir visai sarežģīta, jo, piemēram, Vācija, kas ir daudzu mērķis, kosoviešus gandrīz simtprocentīgi atgriež atpakaļ.
No visām ES dalībvalstīm Vācija joprojām ir saņēmusi visvairāk lūgumu pēc patvēruma, un vēl nesen otrajā vietā bija Ungārija, kas piedzīvoja lielu cilvēku pieplūdumu no Balkāniem, taču tagad, kopš Ungārija ir stingri aizvērusi robežas un uzcēlusi žogus, situācija ir būtiski mainījusies.
Saskaņā ar statistikas datiem, migranti Eiropu joprojām lielākoties sasniedz pa ūdens ceļiem, lai gan īpaši pēdējā gadā arvien noslogotāki kļuvuši arī zemes ceļi.
Viedokļi
Eiropas Komisijas viceprezidents Franss Timmermanss: “Šengenas zonas vidē, kur nav robežu, tā ir visu mūsu atbildība – parūpēties par ārējām robežām. Migrācijas krīze ir ļoti spilgti izgaismojusi tās vājās vietas un plaisas, kas līdz šim ir bijušas robežu uzraudzības sistēmā. Ir pēdējais laiks izveidot patiešām integrētu robežu uzraudzības modeli. Iecere, ko piedāvājam, ļaus ļoti ātri, reālajā laikā reaģēt uz problēmām un kopīgiem spēkiem doties palīgā tur, kur vajadzības būs vislielākās.”
Par migrāciju atbildīgais Eiropas komisārs Dimitris Avramopuls: “Migrācijas un drošības problēmas, kas patlaban ir uz mūsu ārējām robežām, prasa patiešām kopīgu Eiropas attieksmi un pieeju. Jaunās aģentūras iespējas sniegsies tālāk par līdzšinējo “Frontex” veikumu. Tā palīdzēs ātrāk rast tos, kam atbalsts tiešām ir vajadzīgs un kam ieceļošana Eiropā ir liegta, un galu galā gādās par lielāku drošību mūsu pašu pilsoņiem.”
Slovākijas, nākamās prezidentūras ES, ārlietu ministrs Miroslavs Lajčāks: “Migrācija ir ārkārtīgi smags temats, un Eiropas Savienība šajā ziņā ir tik ļoti sadalīta. Taču ir virkne jautājumu, kuros mēs esam ļoti vienoti, un tā ir Šengenas vienotība, migrantu reģistrācija, atpakaļ atgriešanas politika, sadarbība ar trešajām valstīm. Mēs arī sagaidām, ka jaunā Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūra pilnībā sāks darboties jau gada nogalē.”
