Ar ceļošanu laikā saistītās problēmas 0
Protams, viss ar šo tēmu saistītais izklausās paradoksāli, proti, it kā ir pretrunā pats ar sevi. Pieņemsim, ka ir iespējams aizceļot pagātnē vēl pirms paša piedzimšanas brīža. Tas, ka kāds tādējādi var pasaulē eksistēt pat tad, ja vispār vēl pirms tā nav piedzimis, katrā ziņā ir paradokss. Šajā ziņā leģendārs ir tā dēvētais “vectētiņa paradokss”. Proti: kas gan notiks tajā gadījumā, ja cilvēks, izmantojot laika mašīnu, nokļūs pagātnē un kaut kādu iemeslu dēļ nogalinās savu vectētiņu, pirms vēl vispār paguvis pasaulē nākt viņa dēls jeb ceļotāja tēvs? Atbildes nav. Ir tikai paradokss, jo – principā zinātne šādu iespēju pieļauj.
Kādā citā ar ceļošanu laikā saistītajā teorijā skarta ideja par paralēlajiem visumiem jeb tā dēvēto alternatīvo vēsturi. Pieņemsim, ka kāds aizceļo pagātnē un patiešām iepazīstas tur ar savu vectētiņu, kad viņš vēl ir bērns. Paralēlo visumu teorijā šis ceļotājs nokļūst citā visumā, kas gan ir līdzīgs mūsējam, taču notikumi tajā risinās citādi. Tad, ja kāds aizceļo uz pagātni un tur nogalina kādu no saviem priekštečiem, pēdējais pārstāj eksistēt tikai vienā visumā, turklāt ceļotājs šim visumam arī vairs neeksistē. Bet, ja pēc tā visa ceļotājs vēlēsies atgriezties atpakaļ savā laikā, viņš var nonākt kādā citā, savam laikam paralēlajā visumā, uz visiem laikiem zaudējot iespēju atgriezties tajā visumā, no kura uzsāka savu ceļojumu laikā.
Ideja ir tāda, ka katra šāda darbība izraisa jauna visuma rašanos, tāpēc eksistē bezgalīgs daudzums visumu ar alternatīviem notikumu risinājumiem. Nogalinājis savu vectētiņu, tāds ceļotājs faktiski rada jaunu visumu, kas būtībā ir identisks pirmajam visumam līdz nogalināšanas brīdim, kurā ceļotājs veicis izmaiņas sākotnējā notikumu attīstībā…
