Ceļojumu laikā fizikālais aspekts 0
Relativitātes teorija apgalvo, ka tad, kad objekta ātrums telpā tuvojas gaismas ātrumam, laiks palēninās. Šķiet, tas šeit ir vissuģestējošākais arguments. Pētnieki pauduši, ka pat tajā ātrumā, ar kādu mūsdienās lido kosmiskie šatli, astronauti spēj, apsteidzot zemes laiku, uz dažām nanosekundēm paviesoties nākotnē un tad no tās atgriezties tagadnē.
Lai labāk sagremotu iepriekš pausto, jāiedomājas divi cilvēki – A un B. A paliek uz Zemes, B kosmosa kuģī dodas iekarot izplatījumu. Kosmosa kuģa pacelšanās momentā A un B pulksteņi ir sinhronizēti līdz sekundes vissīkākajai daļai. Jo ātrāk kustas B kuģis un tā ātrums tuvojas gaismas ātrumam, jo lēnāk rit B laiks (salīdzinājumā ar A). Bet tajā gadījumā, ja B kaut vai uz dažām stundām kustēsies ar ātrumu, kas ir vismaz 50% no gaismas ātruma, tad, atgriežoties uz Zemes, viņu jau sagaida pārsteigums: A būs novecojis ievērojami vairāk nekā B.
Šī atšķirība novecošanā skaidrojama ar to, ka A laiks ritēja ievērojami ātrāk nekā B, kurš telpā pārvietojās ar ātrumu, kas tuvāks gaismas ātrumam nekā Zemes griešanās ātrums. Vārdu sakot, A desmitgade B ir tikai dažas stundas. Šādu efektu turklāt varētu novērot arī krietni vien pieticīgākos mērogos tepat Saules sistēmā. Piemēram, ja B aizlidotu līdz Merkūrijam un nodzīvotu tur 30 gadus, tad, atgriezies uz Zemes, viņš būtu krietni jaunāks par vienaudžiem, kuri palikuši uz Zemes…
