Kosmiskās stīgas 0
Daži zinātnieki laika mašīnas uzbūvēšanai iesaka izmantot kosmiskās stīgas (kas gan vēl joprojām ir gluži hipotētisks tā dēvētais reliktais kosmiskais defekts), ko veido gigantiskas laiktelpas šķiedru savijas. Ilgu laiku kosmologi uzskatīja, ka šīs šķiedras, kuru viena metra lineārā masa ir identiska Zemes masai, iespējams, kalpojušas par iemeslu galaktiku sablīvējumiem. Taču visjaunākie pēc Lielā sprādziena palikušā kosmiskā mikroviļņu fona starojuma mērījumi tomēr izslēguši tādu notikumu gaitas attīstību. Ir teorija, ka, izmantojot kosmisko stīgu vai arī kosmiskās stīgas un melnā cauruma apvienoto gravitācijas spēku, kosmosa kuģi būtu iespējams pārvērst laika mašīnā.
Melnajam caurumam ir viendimensionāla singularitāte – bezgalīgi mazs punkts laiktelpas kontinuumā. Savukārt kosmiskā stīga jau ir ar divu dimensiju singularitāti – bezgalīgi smalka līnija, kas izraisa vēl dīvaināku ietekmi uz laiktelpas šķiedru. Lai arī šīs kosmiskās stīgas joprojām nav fiziski atklātas, astronomi jau izvirzījuši pieņēmumu, ka tieši ar tām varētu būt izskaidrojamas tālajās galaktikās novērojamās dīvainās parādības.
Satuvinot divas kosmiskās stīgas vai arī vienu kosmisko stīgu pietuvinot melnajam caurumam, teorētiski ir iespējams izveidot virkni “noslēgtu laika līniju”. Šim nolūkam vislabāk būtu vienu otrai pretim lielā ātrumā nosūtīt divas bezgalīgi garas stīgas, bet tad tās pa astotnieka trajektoriju apiet kosmosa kuģi. Gluži teorētiski sanāk, ka ceļotājs var nonākt jebkurā vietā jebkurā laikā.
