Melnie caurumi, baltie caurumi 0
Lai arī virkne ģeniālu fantastu savos darbos piedāvājuši daudz lielisku ideju laika mašīnas uzbūvēšanai, realitātē tāda pagaidām nav radīta. Vismaz oficiāli un pārliecinoši nekas tāds nav zināms. Arī lielākajā daļā zinātnisko teoriju par ceļošanu laikā tāda veida mašīna nefigurē. Visdrīzāk, ceļošanai laikā kaut kad nāksies izmantot dabas parādības, ar kuru palīdzību iespējams acumirklī pārvietoties no viena laika momenta otrā, un tas jau izklausās kādu nieku reālāk.
Par tādām izmantojamām dabas jeb kosmiskajām parādībām, par kuru eksistenci cilvēce vēl nemaz nav simtprocentīgi pārliecināta, uzskata šādas: rotējošie melnie caurumi, ķirmēdes (kurmjalas, tuneļi, portāli un tamlīdzīgi) un kosmiskās stīgas.
Formas ziņā melnais caurums ir līdzīgs eirosaldējuma konusam: maksimālais perimetrs augšpusē, kas gluži kā piltuve sašaurinās virzienā uz leju, kamēr sasniedz tā dēvējamo singularitātes punktu. Lūk, un šajā singularitātes punktā fizikas likumi pārstāj darboties un ikviena matērija sakropļojas līdz nepazīšanai. To dēvē par neuzlādētu jeb nerotējošu “Švarcšīlda melno caurumu” atbilstoši vācu astronoma Karla Švarcšīlda izstrādātajam melnā cauruma modelim.
Citu modeli izstrādājis matemātiķis Rojs Kerrs. Viņa rotējošie melnie caurumi izmantojami kā portāli ceļojumiem laikā vai uz paralēlajiem visumiem. Atbilstoši viņa teorijai mirstošās zvaigznes pārvēršas rotējošā neitronu gredzenā, kam piemīt pietiekami liels centrbēdzes spēks, lai varētu novērst singularitāti. Un, tā kā melnajam caurumam nav singularitātes, Kerrs uzskatīja, ka ir iespējams tajā droši iekļūt, nebaidoties no tā, ka saspiedīs ar centrā (proti – singularitātes punktā) esošo bezgalīgo gravitācijas spēku.
Ja tādi Kerra melnie caurumi patiešām eksistē, iespējams, caur tiem patiešām var iziet un ienākt (baltais caurums). Proti, baltajam caurumam piemīt melnajam caurumam pretēja darbība – tā vietā, lai iesūktu matēriju ar gravitācijas spēku, tas to izgrūž laukā, izmantojot eksotisko matēriju ar negatīvu enerģiju. Baltie caurumi tad arī varētu kļūt par portālu noļūšanai citās dimensijās vai citā laikā.
Ņemot vērā to, cik maz zināms par melnajiem caurumiem, iespējams, ka Kerra melnie caurumi patiešām eksistē. Lai gan, piemēram, fiziķis Kīps Torns uzskata, ka mums zināmie fizikas likumi nepieļauj tamlīdzīgus veidojumus. Torns ir pārliecināts, ka nepastāv nekāda iespēja ieiet un iziet no melnā cauruma un visi mēģinājumi kaut ko tādu īstenot lemti neveiksmei, jo fizisko ķermeni pilnībā iznīcinās krietni agrāk, pirms tas varētu sasniegt singularitāti.
