Kas ir laiks? 0
Astronoms Karls Sagans savulaik teicis, ka “laiks nepakļaujas vienkāršam skaidrojumam”. Neatkarīgi no tā, ka daudzi uzskata, sak, mēs zinām, kas ir laiks, patiesībā neviens nespēj to sakarīgi raksturot. Vistuvākais no visiem iespējamiem skaidrojumiem varētu būt šāds: laiku nevar redzēt vai sataustīt, toties nepārprotamas ir tā atstātās pēdas.
Tostarp pierādījumi tam, ka mēs visi virzāmies laikā, it kā sastopami visviet – cilvēka ķermenis noveco un nolietojas tāpat, kā sagrūst ēkas, kā izaug un nokalst zāle un koki un tamlīdzīgi. Lielākā daļa cilvēku laiku vislabāk izjūt tad, kad nepieciešams iekļauties noteiktā termiņā vai arī steidzas uz randiņu. Dzīve vispār uzbūvēta visapkārt precīziem laika orientieriem. Lielākā daļa cilvēku, kad viņiem jautā par laiku, vispirms skatās pulkstenī. Daudziem laiks ir rādītāju kustība pulksteņa ciparnīcā, jo jau kopš bērnības ikviens zina, ka gadā ir 365 dienas, diennaktī 24 stundas, stundā 60 minūtes un minūtē 60 sekundes.
Taču laiku vēl uzskata arī par mūsu Visuma ceturto dimensiju. Laiks nevar eksistēt bez telpas un tās pārējām mums zināmajām trim dimensijām (pa labi – pa kreisi, uz augšu – uz leju, turp – atpakaļ) tieši tāpat, kā telpa nevar eksistēt bez laika. Šo savstarpējo mijiedarbību dēvē par laiktelpas kontinuumu, kas nozīmē to, ka jebkurš notikums, kas notiek Visumā, katrā ziņā notiek laikā un telpā.
Atbilstoši Alberta Einšteina relativitātes teorijai (kas gan mūsdienās, atbilstoši visjaunākajām atziņām, jau uzskatāma par apgāztu), laiks palēninās, kad objekta ātrums tuvojas gaismas ātrumam, par kuru nekas ātrāks neesot iespējams. Balstoties šajā atziņā, daudzi zinātnieki vēl joprojām uzskata, ka pārvietošanās ar ātrumu, kas pārsniegs gaismas ātrumu, var pavērt nesliktas iespējas ceļot gan pagātnē, gan nākotnē.
Bet problēma ir tāda, ka gaismas ātrums (atgādināsim: absolūtais elektromagnētisko viļņu izlatīšanās ātrums vakuumā ir aptuveni 299 792 458 +/– 1,2 metri sekundē) vēl joprojām skaitās vislielākais ātrums, ar kādu var pārvietoties daļiņas, tāpēc saglabājas ļoti niecīgas, tikai sausi teorētiskas iespējas, ka cilvēks spētu to jebkad pārvarēt. Kad kāda objekta ātrums tuvojas gaismas ātrumam, tā relatīvā masa attiecīgi arī gaismas ātrumā palielinās tik ilgi, kamēr kļūst bezgalīga. Turpmāka bezgalīgās masas paātrināšanās mūsdienu tā dēvētās oficiālās zinātnes ieskatā neesot iespējama.
