Vatikāns un hronovizors 0
Nesen atklātībā parādījās informācija par to, ka, iespējams, Vatikāns savās tumšajās velvēs no pasaules sabiedrības slēpj ne tikai savus noziegumus, bet tostarp arī… gluži reālu laika mašīnu, ko dēvē par hronovizoru, ko 50. gadu sākumā izgudrojis benediktīniešu mūks Pelegrīno Erneti. Dīvainā kārtā neesot atrodama neviena fotogrāfija, taču visnotaļ cienījamais žurnālists Džons Čemberss apgalvo, ka Erneti pats personiski ar šo mašīnu paviesojies pagātnē – Vatikāna augstākās vadības “norīkojumā” aizceļojis pagātnē, kur slepus nofilmējis Jēzus piesišanu krustā. Šī lente joprojām glabājoties Vatikāna slepenajos fondos.
Pelegrīno Erneti (1925–1994) bija benediktīniešu garīdznieks, pētnieks un starptautiski atzīta autoritāte arhaiskās mūzikas jeb tā dēvētās prepolifonijas (aptuveni no kristietības invāzijas sākuma līdz 10. gadsimtam) jomā. Lielāko daļu sava mūža Erneti nodzīvoja Sandžordžo salā Venēcijā. Tur viņš arī esot uzbūvējis savu hronovizoru. Turklāt viņam bija arī ļoti spilgti izteikts motīvs. Proti, viņš bija neglābjams prepolifonijas dievinātājs, zināja par to praktiski visu iespējamo, taču – tikai pēc pierakstītajiem avotiem. Viņš nevarēja to klausīties. Lūk, un tad Erneti prepolifonijas kaisle izrādījās tik nepārvarama, ka pamudinājusi izgudrot hronovizoru.
Erneti darbu ar hronovizora izgudrošanu sācis 1952. gadā, kad strādāja katoļu Milānas universitātes tēva Džemelli elektroakustiskajā laboratorijā. Nodarbojoties ar savas iecienītās arhaiskās mūzikas pētīšanu, viņš vienlaikus atklājis jaunu fizikas principu, kas kaut kādā veidā saistīts ar mūzikas frekvencēm, harmoniskajām rezonansēm un to saistību ar astrālo jomu.
Katrā ziņā Erneti nāca klajā tieši ar tādu paziņojumu: viņam izdevies kvantu fiziku pakļaut okultajām mākslām un izveidot par hronovizoru nodēvētu laika mašīnu. Viņš pats arī atzinis, ka ar šīs mašīnas palīdzību apmeklējis Romu 169. gadā pirms mūsu ēras un kļuvis par aculiecinieku tagad zudušās operas “Triesta” uzvedumam, kuras autors bija latīņu poēzijas tēvs Kvints Enijs.
Lai kā arī būtu ar patiesību, tomēr ir būtisks jautājums: kāpēc gan tādam visnotaļ cienījamam garīdzniekam un pētniekam pēkšņi savajadzējies nākt klajā ar viņu un visu viņa mūža veikumu diskreditējošiem paziņojumiem? Viņa prāta spējas līdz pat mūža beigām neviens nekad nav apšaubījis.
Skandāls, ja to tā var nodēvēt, sākās 70. gadu sākumā, kad plašsaziņas līdzekļi publicēja interviju ar Erneti, kurā viņš paziņoja par savu izgudrojumu un piedāvāja faktus, konkrēti – krustā sistā Jezus fotogrāfijas. Taču, šķiet, vienīgās sekas bija tādas, ka Erneti savā mūžā vairs nesniedza nevienu interviju.
Dzīves pēdējos gadus Erneti nodzīvoja ļoti klusu, nepiesaistot sev uzmanību, taču pašā 1993. gada nogalē viņš un vēl daži zinātnieki, kuri arī it kā bija līdzdarbojušies hronovizora izgatavošanā un pilnveidošanā, savu veikumu iesnieguši Vatikānā kardinālu tiesai un zinātniskajai komisijai. Par šīs tikšanās rezultātiem nav pausts ne vārda. Taču, kā vēsta komentētāji, iespējams, Erneti mūža nogali nodzīvoja tik šķietami necili tāpēc, ka vairs nemaz neatradās šajā pasaulē, vairāk laika pavadot ceļojumos uz pagātni un klausoties savu iemīļoto mūziku dzīvajā un autentiskajā izpildījumā…
