Zelenskis: “Ukraina neļaus sevi aizbumbot atpakaļ 18. gadsimtā” 26
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nedēļas sākuma, pēdējā pusgada laikā spēcīgākā Ukrainas lielāko pilsētu apšaude ar raķetēm var nozīmēt Kremļa taktikas maiņu, pārejot no aktīvām darbībām frontē, kur redzamas neveiksmes, uz civilās infrastruktūras mērķtiecīgu graušanu ziemas priekšvakarā, uzskata daļa Rietumu ekspertu. Krievija centīsies terorizēt Ukrainas pilsētas, lai izraisītu haosu, paniku un salauztu ukraiņu garu, piespiežot lūgt miera sarunas. Bet maz ticams, ka krievi spēs ilgi uzturēt tik intensīvu uguni.
Masveida atslēgumi
Pēc pirmdienas rīta triecieniem ar raķetēm un Irānas ražojuma droniem – pašnāvniekiem gaisma nodzisa teju 4000 apdzīvotās vietās visā Ukrainā, ieskaitot Harkivu, Ļvivu un daļēji Kijivu. No vairāk nekā 80 raķetēm pusi notrieca. Atlikušās lielākoties ķēra ar energoapgādi saistītus objektus, pārvades līnijas, apakšstacijas.
Pašā darba dienas sākumā apstājās sabiedriskais elektrotransports, nestrādāja luksofori. Sākās problēmas ar mobilajiem sakariem un internetu. Termoelektrocentrāļu sabojāšana pilsētās pārtrauca siltā ūdens padevi krānos un apkurei; daļā valsts apgabalu pārtrūka dzeramā ūdens centralizētā apgāde. Tomēr luksoforu vietā stājās satiksmes regulētāji, elektrotransportu nomainīja autobusi, medicīnas iestādēm un ūdens sūknēšanas stacijām pieslēdza ģeneratorus.
Sakaru problēmu novēršanā iesaista ASV satelītu interneta iekārtas “Starlink”. Otrdienas rītā pilnībā bez elektroapgādes joprojām bija vairāk nekā 300 apdzīvotās vietas Kijivas, Ļvivas, Sumu, Ternopiļas un Hmeļnickas apgabalā. Amatpersonas atzīst, ka ne visur bojājumus izdosies salabot ātri. Lai novērstu pārslodzes, iedzīvotājus aicina no plkst. 17 līdz plkst. 23 ievērot energotaupību, neslēgt šajā laikā arī elektrosildītājus, boilerus, veļas un trauku mazgājamās mašīnas.
Otrdien dienas gaitā raķešu apšaudes, krietni mazākā apmērā, turpinājās. Ļvivā un Vinnicā atkal bija daļējs elektroapgādes pārtraukums. Krivijrihā elektrības trūkums pazemē uz vairākām stundām iesprostoja 100 ogļraču. Vakar ar droniem-pašnāvniekiem atkārtoti apšaudīta Ladižinskas termolektrospēkstacija (TES) Ukrainas vidienes Vinnicas apgabalā. Krievijas mediji apgalvoja, ka spēkstacija izsista no ierindas.
“Viņi teic, ka vēlas nogrūst Ukrainu 18. gadsimtā, taču viņi paši ir nonākuši daudz senākos laikos, mežoņu laikos, par kādiem tie kļuvuši visnotaļ apzināti. Bet Ukraina vienalga paliek 21. gadsimtā. Kijiva ir redzējusi visādus svešzemniekus un pārdzīvojusi viņus visus. Kijiva pārdzīvos arī šo teroristu karagājienu, kuriem nav vēstures, nav tradīciju, nav kultūras,” uzrunā vēlu pirmdienas vakarā sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Ziema būs grūta
Kaut Kremlis plašo raķešuzbrukumu Ukrainas pilsētām skaidro ar atriebību par Krimas tilta uzspridzināšanu, ASV Nacionālās drošības padomes pārstāvis Džons Kirbijs telekanālam CNN uzsvēra, ka tilts ir tikai iegansts. Maskava operāciju plānojusi ilgi, jo to nevar sagatavot pāris dienās. Apskatnieki Rietumos norāda, ka bombardēšanai, izvēloties civilo infrastruktūru, acīmredzami ir politisks mērķis.
Kremlis vēlas iebiedēt Ukrainas iedzīvotājus un valdību, piespiest uz sarunām, gaidot, ka Kijiva brīvprātīgi atteiksies no atņemtajām teritorijām. “Šie triecieni nemainīs spēku līdzsvaru uz zemes un nemazinās Ukrainas apņēmību pretoties, vismaz ne tuvākajā laikā,” atzīmē britu “The Guardian”. Pēc žurnāla “Forbes” ukraiņu izdevuma aprēķiniem, 10. oktobra uzlidojums Ukrainai Krievijas budžetam izmaksāja 400–700 miljonus dolāru (412–721 miljons eiro).
BBC, atsaucoties uz Lielbritānijas Valdības sakaru centra (GCHQ) vadītāja Džeremija Fleminga otrdienas ziņojumu, konstatē, ka Krievijas karaspēks frontē šobrīd atrodas novājinātā stāvoklī. Līdzšinējā politika, kāpinot likmes un šķiežot kā artilērijas šāviņus, tā raķetes, novedusi krājumus tuvu izsīkumam. Tas pats attiecas uz izšķiestajiem cilvēku un kara tehnikas resursiem. “Vladimira Putina lēmumi izrādījās kļūdaini,” uzskata Flemings.
“Enerģētikas infrastruktūras sabojāšana raķešu triecienos ir liels riska faktors: tādus triecienus grūti prognozēt un grūti iepriekš novērtēt sekas. Bet šo risku visi arī apzinās. Prezidenta Zelenska un valdības vēstījums ir skaidrs: ziema būs grūta. Viņi tam gatavojas, un arī iedzīvotājiem tam jāgatavojas,” intervijā portālam “Meduza” atzinusi Ukrainas vadošās investīciju bankas “Dragon Capital” galvenā ekonomiste Olena Bilana.
Sākoties karam, Ukrainas valdība iesaldēja elektroenerģijas un dabasgāzes cenas. Tas gan neaptur pakalpojumu un produktu cenu augšanu – patēriņa cenu kāpums šogad Ukrainā ir 24%. Jaunākie raķeštriecieni netiešā veidā ietekmē elektroenerģijas situāciju arī Eiropā. Kopš marta, izmantojot pārvades līnijas uz Rumāniju un Slovākiju, Ukraina ir pievienota Eiropas Savienības, tāpat kaimiņvalsts Moldovas elektrotīkliem.
Pēc uzņēmuma “Ukrenerho” aplēsēm, no jūnija beigām līdz septembra vidum Ukraina no elektroenerģijas eksporta nopelnīja 112 miljonus eiro. Ukrainas enerģētikas ministrs Hermans Haluščenko paziņojis, ka, sākot ar otrdienu, “lai stabilizētu savu elektrosistēmu”, valsts spiesta pārtraukt elektrības eksportu. Bet Kijivai vēl vasarā bija ambīcijas kļūt par vienu no Eiropas enerģētiskās drošības garantiem. Haluščenko pirmdien uzsvēra, ka Ukraina līdz šim pildījusi visas saistības. Pašreiz tas nav iespējams.
