Aizbraukušo strādnieku prombūtne kļūst par būtisku ierobežojošo apstākli 0
Latvijas būvniecības pakalpojumu eksporta kopējā vērtība šogad varētu sasniegt 300 miljonus eiro, vēstītas laikraksta “Latvijas Avīzes” pielikumā “Latvijas Bizness”.
Eiropas statistikas birojs “Eurostat” publicējis jaunākos rādītājus par būvniecības apjoma izmaiņām ES valstīs šī gada 3. ceturksnī. Saskaņā ar šiem datiem būvniecības apjoms Eiropas Savienībā kopš 2015. gada ir palielinājies vidēji par 10,9%, tostarp pēdējā gada laikā – par 3,4%.
Pēdējā gadā būvniecības apjoms uzrādījis izaugsmi lielākajā daļā ES valstu (izņemot Rumāniju, Bulgāriju, Grieķiju, Spāniju un Zviedriju). Latvijā būvniecības apjoms kopš 2015. gada ir pieaudzis par 14,7%, tostarp pēdējā gada laikā – par 10,3% (skat. attēlu).
Salīdzinoši strauja būvniecības izaugsme pēdējo pāris gadu laikā ir vērojama abās Baltijas kaimiņvalstīs. Īpaši izceļas Igaunija, kur būvniecības apjoms sasniedz vēsturiski augstāko līmeni.
Vērtējot Latvijas būvniecības rādītājus, jautājumus rada attēlā redzamais kritums šī gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2. ceturksni. Vai tas nozīmē, ka Latvijas būvniecība ir sasniegusi savus griestus un ir kādi signāli par iespējamu apjoma kritumu?
Drīzāk tomēr ne, jo Latvijā (tāpat kā Lietuvā) būvniecības apjoms joprojām par aptuveni ceturtdaļu atpaliek no pirmskrīzes līmeņa. Līdzšinējais kāpums laika posmā kopš 2016. gada ir bijis pārāk straujš, vienubrīd sasniedzot pat 30% izaugsmi gada laikā – šādu tempu nebūtu iespējams uzturēt ilgstoši.
Jāņem vērā, ka tā sauktajās jaunajās ES valstīs (to vidū arī Latvijā) atsevišķos periodos mēdz būt straujākas būvniecības apjomu svārstības, kas saistītas ar to, ka šajās valstīs nozīmīgu būvniecības daļu nodrošina finansējums no ES kopējā budžeta.
Tomēr pats galvenais faktors, kas nosaka būvniecības izaugsmes potenciālu, ir nozares ciešā saistība ar kopējo ekonomikas attīstību.
Proti, ja ekonomika aug, tad uzņēmumi biežāk veic investīcijas ēkās un būvēs, iedzīvotāji iegulda vairāk līdzekļu savu mājokļu labiekārtošanā; un otrādi – ekonomikas lejupslīdes posmos notiek pretējas tendences.
Tāpēc šobrīd, kad ekonomikas izaugsme notiek gan Latvijā, gan pārējās ES valstīs, situācija ir pietiekami labvēlīga būvniecības nozares attīstībai.
Jāatzīmē tas, ka Latvijas būvniecības uzņēmumi apkalpo ne tikai vietējo tirgu, bet arī palielina savu darbības apjomu citās valstīs (Zviedrijā, Lietuvā, Norvēģijā u. c.). Latvijas būvniecības pakalpojumu eksporta kopējā vērtība šogad varētu sasniegt aptuveni 300 miljonus eiro.
Apskatot Latvijas būvniecības apjomu izmaiņas garākā laika periodā, ir redzams, ka nozare kopš 2000. gada ir piedzīvojusi ievērojamus kāpumus un kritumus. Šajā laikposmā būvniecības nozare ir būtiski ietekmējusi gan darba tirgu, gan arī starpvalstu migrāciju.
2008. gadā, kad būvniecībā ilgstoši bija turpinājusies strauja attīstība un bija aizņemts 90 000 darba vietu, tas vienlaikus izraisīja darbaroku iztrūkumu un nesamērīgu algu kāpumu citās nozarēs.
Krīzes rezultātā liela daļa darbinieku ir emigrējuši uz citām ES valstīm – šobrīd Latvijas būvniecībā strādā tikai aptuveni 60 000. Līdzīga pieredze ir bijusi arī citās ES valstīs, piemēram, Spānijā, kur būvniecībā nodarbināto skaits samazinājies no 2,7 miljoniem līdz vienam miljonam.
Aizbraukušo strādnieku prombūtne kļūst par būtisku ierobežojošo apstākli periodos, kad ekonomikā atkal pieaug pieprasījums pēc būvniecības pakalpojumiem.
Tuvākajos gados viens no lielākajiem Latvijas būvniecības nozares izaicinājumiem būs “Rail Baltica” projekts, kura izpildes laikā nāksies meklēt strādājošos no citām valstīm. Tāpēc no tautsaimniecības kopējā viedokļa būtu svarīgi, lai būvniecības apjoma dinamika būtu pēc iespējas stabila un vienmērīga.
