Aizbraucēji nosauc Latvijas priekšrocības un trūkumus 2
Atgriešanos Latvijā tuvāko divu gadu laikā apsver 42% aptaujāto emigrantu, liecina ALTUM veiktā no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju aptauja.
Vienlaikus aizbraukušo vērtējums par šodienas situāciju Latvijā ir viduvējs un priekšstats bieži vien pesimistiskāks nekā realitāte, tā bremzējot atgriešanās plānus, secina aptaujas veicēji.
Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs, komentēja, ka atgriezties gribošie ir jauni un uzņēmīgi cilvēki, kuri ir gatavi te sākt uzņēmējdarbību, tā nodrošinot paši sevi un dodot darbu vēl citiem.
“Finansējuma saņemšanas iespējas biznesa sākšanai vai attīstībai ir plašas, un mums jau ir lieliski sadarbības piemēri, kā, atgriežoties Latvijā, ir uzsākta un attīstīta veiksmīga uzņēmējdarbība. Turklāt ne tikai Rīgā, bet arī reģionos,” viņš uzsvēra.
ALTUM riska kapitālu izmantojis arī jaunuzņēmums “Edurio”, kuru, atgriežoties Latvijā, kopā ar domubiedriem dibinājis Ernests Jenavs.
“Edurio” strādā ar vairāk nekā tūkstoti skolu Latvijā un Lielbritānijā, mērot izglītības kvalitāti ar skolēnu, skolotāju un vecāku atgriezeniskās saites anketu palīdzību.
“Edurio” sadarbojas ar Eiropas Komisiju un Londonas Universitātes Koledžas izglītības institūtu, lai nodrošinātu jaunu veidu, kā vērtēt un uzlabot izglītības kvalitāti Latvijā un pasaulē.
“Uz Angliju devos uzreiz pēc skolas pabeigšanas – lai studētu Mančestrā. Jau prom braucot, zināju, ka savu dzīvi gribēšu saistīt ar Latviju, tāpēc atgriešanās bija jautājums – kad, nevis – vai vispār. Kad biju ieguvis pieredzi, studējot un arī strādājot Londonā, sapratu, ka vairāk iegūšu atgriežoties mājās, nevis dzenoties pēc nākamā algas pielikuma. Pasaules pieredze man un komandai ir bijusi ārkārtīgi vērtīga, bet zinu, ka, dibinot uzņēmumu Anglijā, ceļš būtu daudz smagāks, ” saka jaunuzņēmuma dibinātājs E. Jenavs.
Atgriešanos motivētu iespēja nopelnīt
Atgriešanos motivētu galvenokārt ar darbu saistītie jautājumi, parādījusi aptauja.
61% aptaujāto norāda, ka tiem atgriezties palīdzētu nodarbinātības iespējas ar atbilstošu atalgojumu, savukārt 24% atbildējuši, ka tiem būtu svarīga informācija par darba iespējām. 37% motivētu atbalsta programma uzņēmējdarbības, personiskā biznesa uzsākšanai. 19% aptaujāto atzīst, ka tiem atgriezties nepalīdzētu nekas.
Ir aktuāli, bet daudz retāk minēti arī citi aspekti – piemēram, atbalsts mājokļa meklēšanā vai nodrošināšanā, potenciālās informācija par ārvalstu un Latvijas sociālo pakalpojumu salāgošanu, informācija par bērnu izglītības nodrošināšanas iespējām, atbalsts latviešu valodas apguvē dzīvesbiedram.
Daļai aizbraukšana ir tikai īstermiņa plāns, jo jau norāda, ka noteikti atgriezīsies Latvijā.
Noteiktu “nē” par atgriešanos Latvijā tuvākajā nākotnē saka 21%, bet tālākajos 7 gados – vairs tikai 11% aizbraukušo. Lielai daļai tālākas nākotnes plāni vēl ir neskaidri, un 41% aptaujāto norāda, ka atgriešanās Latvijā pēc vairākiem gadiem būs atkarīga no situācijas.
Kas visbiežāk apsver atgriešanos?
Tie ir jauni cilvēki līdz 35 gadiem, visbiežāk vīrieši, ar augstāko izglītību – bakalaura grādu, latvieši, bez bērniem, mazo (līdz 1500 eiro) un vidēji lielo algu (2000-3000 eiro) saņēmēji.
Ārzemēs mīt potenciālie uzņēmēji
40% aptaujāto atzina, ka vēlētos uzsākt uzņēmējdarbību vai veidot savu praksi, savukārt vēl 29% šādu iespēju apsvērtu.
Vērtējot uzņēmējdarbības vidi Latvijā un mītnes zemē, aptaujātie atzīst, ka Latvijas lielākā priekšrocība ir izmaksas – darbaspēka, darba telpu un interneta izmaksas. Savukārt pirktspēja, tirgus izmērs un nodokļu slogs mazajiem uzņēmumiem ir visbiežāk atzīmētie Latvijas trūkumi, salīdzinot ar citu valstu vidi uzņēmējdarbībai.
Lielākajai daļai aizbraucēju, atgriežoties Latvijā, būtu aktuāls valsts atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, un 56% aptaujāto norāda, ka tiem noderētu ALTUM starta aizdevums biznesa uzsākšanai. Tāpat aizbraukušie atzīst, ka atgriežoties varētu būt aktuāls valsts atbalsts mājokļa iegādei, un 51% aptaujāto norāda, ka varētu izmantot ALTUM mājokļu garantiju programmu.
Maldīgi priekšstati par atalgojumu un nodarbinātību Latvijā
Aptaujas veicēji secina, ka aizbraukušo priekšstats par bezdarba līmeni Latvijā ir pesimistiskāks nekā realitāte.
Pēc aptaujāto domām, bezdarbs Rīgā ir ap 13.7%, lai gan reģistrētais bezdarbs ir trīs reizes zemāks jeb 3.9%, liecina NVA dati par 2018.gadu.
Arī par bezdarbu Latgalē aptaujāto vērtējums ir pesimistiskāks par reālo – 29.5% bezdarba līmenis, pēc aptaujāto domām, pretstatā 14.7% pēc NVA datiem par 2018.gadu.
Priekšstats par vidējo algu Latvijā arī atšķiras no realitātes.
Trešdaļa no aptaujātajiem ir pārliecināti, ka vidējā neto alga uz rokas Rīgā nav lielāka par 600 eiro. Savukārt 69% aptaujāto domā, ka Latgalē vidējā alga nav lielāka par 450 eiro. Reālie cipari ir citi – vidējā neto alga Rīgā pagājušajā gadā bija 803 eiro, savukārt Latgalē 520 eiro, liecina CSP dati par 2018.gadu.
Latvijas priekšrocība ir izmaksas, trūkumi – atalgojums, nodokļi, pabalsti
Vērtējot Latvijas pašreizējo situāciju, labu vai ļoti labu novērtējumu sniedz reti kurš aizbraucējs, biežāk situāciju novērtējot kā viduvēju vai drīzāk sliktu. Aizbraucēju vērtējums Latvijai ir 3,47 no 7 punktiem, tomēr vienlaikus iezīmējas pozitīva tendence – 39% atzīst, ka paliek labāk. 32% vērtējumā situācija nemainās, bet 29% domā, ka paliek sliktāk. Latviju augstāk novērtē cilvēki bez bērniem, ar augstāko izglītību, latvieši.
Izmaksas par dzīvesvietu, bērnudārziem, izglītību ir Latvijas galvenā priekšrocība, savukārt atalgojums, nodokļi un pabalsti, pēc aizbraukušo vērtējuma, ir Latvijas lielākie trūkumi, bet ārvalstu priekšrocība.
Vispozitīvāk Latviju vērtē jaunie profesionāļi jeb cilvēki līdz 35 gadiem, kuri Latvijā saskata vairāk priekšrocību nekā pašreizējā mītnes zemē. Viņi kā nelielus trūkumus atzīmē tikai atalgojumu, augstākās izglītības kvalitāti un pabalstu lielumu Latvijā. Savukārt viskritiskāk pret Latviju ir noskaņoti 45-62 gadīgie, kuri teju visās pozīcijās pozitīvāk vērtē mītnes zemes, īpaši paužot neapmierinātību ar Latvijā esošajiem nodokļiem, veselības aprūpi, darba atrašanas iespējām un sociālajiem pabalstiem.
Aptauja veikta 2018.gada nogalē ALTUM sadarbībā ar biedrību “Ar pasaules pieredzi Latvijā” un “YourMove”, aptaujājot vairāk nekā 350 no Latvijas aizbraukušos iedzīvotājus.
