Vai tūroperatora “Thomas Cook” bankrots iespaido Latvijas tūrisma tirgu? 0
Kurš gan nevēlas pavadīt atvaļinājumu saturīgi, aizbraucot kādā ceļojumā, lai gūtu pozitīvas emocijas nākamajam darba cēlienam, taču dažkārt atpūtas braucienā nākas uzskriet zemūdens akmeņiem dažādu problēmu izskatā, par kurām tūrisma aģentūras klusējušas vai pat apzināti maldinājušas ceļotājus.
Tādēļ, lai nesanāktu kā pasakā, pirms došanās ceļā svarīgi tikt skaidrībā, vai izraudzītais galamērķis attaisnos uz to liktās cerības. Proti, vai brīnišķīgie apraksti ceļojumu programmās atbilst īstenībai un sakrīt ar tūristu patiesajām vēlmēm – izzināt vēsturi, baudīt dabu vai vienkārši atpūsties, zvilnot kādā saules pielietā pludmalē.
Sabrūk milzis uz māla kājām
Šīs nedēļas nogalē masu medijus pāršalca satriecoša ziņa – bankrotējusi viena no pasaulē lielākajām tūrisma kompānijām “Thomas Cook”, kam sekoja bažas par šī notikuma negatīvo ietekmi uz tūrisma tirgu Latvijā.
“Lai gan šobrīd Eiropas tūrismā valda liels haoss un neziņa, individuālos ceļotājus no mūsu valsts tas tikpat kā neskars, jo Latvijā daudz populārāki ir Vācijas tūroperatora “TUI” un tā meitas uzņēmuma “TUI Baltics”, nevis “Thomas Cook” piedāvātie ceļojumi, kuru īpatsvars ir niecīgs,” mierina “Baltictravel.com” direktors Aivars Mackevičs.
Viņš “Thomas Cook” salīdzina ar “Titāniku”, kurš aizgāja bojā, jo arī bija milzīgs un komanda pārāk pārliecināta par tā nenogremdējamību.
Šajā gadījumā britu tūrisma kompānija bija koncentrējusi savā paspārnē gan lidsabiedrību un viesnīcu tīklu, gan citus tūrisma pakalpojumus, vienubrīd nespējot pienācīgi kontrolēt atsevišķos segmentos notiekošos procesus.
“Nelaime tā, ka tik lielus uzņēmumus sabiedrībā sāk uztvert par tādiem, kuriem viss kārtībā, atslābinot kontroli. Domāju, šim notikumam sekos politiski lēmumi, jo pagaidām “Thomas Cook” nav pieteicis maksātnespēju. Piemēram, līdzīgā situācijā nonāca lidsabiedrība “Condor”, taču Vācijas valdība grasās glābt šo stratēģiski nozīmīgo kompāniju, subsidējot to no valsts budžeta līdzekļiem.”
Labā ziņa – arī mūsu valsts rūpējas
Valdības iesaiste ceļotāju ieguldījumu garantēšanā pieaug arī Latvijā. Šā gada 17. septembra Ministru kabineta sēdē tika pieņemts lēmums piešķirt Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) 161 314 eiro, lai pilnībā atmaksātu visus ceļotāju izdevumus par SIA “Prieks Tūre” nenodrošinātajiem ceļojumiem sakarā ar pērn 3. oktobrī konstatētajām likviditātes problēmām.
Lēmuma pamatā bija pēc ES un Latvijas tiesību aktiem Ekonomikas ministrijā sagatavotais MK rīkojuma projekts, lūdzot piešķirt naudu kompensācijām no neparedzētiem gadījumiem domātajiem valsts budžeta līdzekļiem. “Tiklīdz saņemsim piešķirto finansējumu, viena mēneša laikā atmaksāsim naudu visiem ceļotājiem. Viņiem nekādas papildu darbības nav jāveic, jo visi nepieciešamie dati ir mūsu rīcībā,” vēsta PTAC pārstāve Santa Zarāne. “SIA “Prieks tūre” bija apdrošinājusi ceļotāju iemaksas, taču nepietiekamā apmērā, tādēļ apdrošinātāju nenosegto izdevumu daļu ceļotājiem tagad segs valsts.”
Šī ir ļoti laba ziņa Latvijas tūristiem, jo reāli sācis darboties mehānisms, kas iedarbināts, pārņemot ES direktīvu par kompleksiem pakalpojumiem.
Proti, pagājušajā gadā stājās spēkā grozījumi Tūrisma likumā un Ministru kabineta noteikumi Nr. 380 (26.06.2018.) “Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem”, kas nosaka valsts atbildīgu rīcību, lai pilnībā segtu visus ceļotāju neatgūtos maksājumus, ja netiek sniegti tūrisma pakalpojumi tūroperatora likviditātes problēmu dēļ.
Tas gan nenozīmē, ka valsts necentīsies atgūt kompensācijām iztērētos līdzekļus no komersanta, jo Valsts policijā ir ierosināts kriminālprocess par SIA “Prieks Tūre” amatpersonu iespējamām pretlikumīgām darbībām.
Vispirms izpēti, tad ceļo!
Latvijas tirgū strādājošo tūroperatoru piedāvājums ir plašs, kā tajā orientēties? Kopš pagājušā gada tūrfirmu uzraudzību no Ekonomikas ministrijas ir pārņēmis PTAC, kura mājas lapā arī atrodams visu tūrisma komersantu saraksts un informācija par veiktajām apdrošināšanas iemaksām. Šobrīd ceļotāju iemaksātās naudas apdrošināšanas summas lielums ir pieci procenti no tūrfirmas gada apgrozījuma. Tikai izpildot šo prasību, ceļojumu organizatori var saņemt licenci.
Tātad tūrfirmu apdrošināšanas iemaksas ir atšķirīgas atkarībā no apkalpoto klientu samaksātās naudas daudzuma, taču nav liegts nodrošinājuma maksājumus sadalīt pa vairākiem termiņiem, izvēloties dažādus apdrošinātājus, kas jo īpaši svarīgi mazajām tūrfirmām, kurām vasarā ir vairāk, bet ziemā mazāk ceļotāju.
Piemēram, vienam no lielākajiem Latvijas tūroperatoriem “Tez Tour” kopējā apdrošināšanas summa ir trīs miljoni eiro – nauda, kas faktiski uz noteiktu laiku ir iesaldēta nebaltām dienām, proti, ārkārtas situācijām jeb “force majeure” gadījumiem, jo tūrismā iespējams saskarties ne tikai ar nekvalitatīviem tūrisma pakalpojumiem, bet arī negaidītām dabas stihijām, nemieriem un citām cilvēku darbības sekām.
Aivars Mackevičs tomēr uzskata, ka vispirms būtu jāpārliecinās, vai izvēlētais tūroperators ir Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) biedrs, un tikai tad jāpārbauda apdrošināšanas iemaksas PTAC datu bāzē.
“Protams, ir arī izņēmumi, piemēram, “Impro”, kas nav asociācijas biedrs, bet par šīs tūrfirmas godprātīgu darbību līdz šim bažas nav radušās.”
“Tūrisma tirgus Latvijā šogad bijis stabils, un es nedomāju, ka to ietekmēs pašreizējie notikumi Eiropas tirgū. Pērn nogalē pie mums sāka darboties divi jauni tūroperatori “TUI Baltics” un “Itaka”, bet pēdējais no tiem nupat septembrī Latvijas tirgu ir pametis,” atklāj tūroperatora “Atlantic travel” valdes priekšsēdētāja Jūlija Rimļina, kura līdz šim bija arī “Itaka” pārstāve Latvijā. Viņa norāda, ka Polijas lielākā tūroperatora vadība, izvērtējot līdzšinējos ceļojumu pārdošanas rezultātus, nolēmusi, ka Latvijas tirgus ir pārāk niecīgs.
“Viņi ir izpildījuši saistības pret Latvijas tūristiem trīs piedāvātajos galamērķos uz Madagaskaru, Zakintosa salu un Albāniju, bet jaunas rezervācijas vairs neveic. Taču “Itaka” turpina savu darbību Lietuvā, piedāvājot atpūtas braucienus no Viļņas, Kauņas un vairākām Polijas pilsētām, un mēs tos joprojām pārdodam nu jau kā mūsu kaimiņzemes tūrisma produktus.”
Ragavas jātaisa vasarā
Šī latviešu tautas paruna piemērojama arī norisēm tūrisma nozarē. Ja vēlies rudens–ziemas periodā izdevīgi aizceļot uz kādu dienvidu kūrortu, ceļazīme jāpērk jau vasaras beigās. Pašlaik aktīvi notiek ceļojumu pārdošana uz Ēģipti (Hurgadu, Šarm eš Šeihu), Tenerifi Spānijai piederošajās Kanāriju salās (divreiz nedēļā), Taizemi, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un citiem galamērķiem, jo tiešo čarterreisu no Latvijas ir vairāk nekā simts.
“Pārdošana rit ļoti veiksmīgi, un diezin vai mūs gaida tādi sarežģījumi kā ar “Thomas Cook”. Latvijas tūroperatori nav tik milzīgi, un viņu darbībai itin viegli var izsekot līdzi. Mēs redzam, ka bija laba sezona, jo šī vasara Latvijā nebija tik silta kā pirms gada, tādēļ daudzi Latvijas iedzīvotāji izvēlējās atvaļinājumu pavadīt dienvidu kūrortos, līdz ar to čarterlidojumu tirgus pamazām aug,” atzīst J. Rimļina.
Cīņa par tūristu uzmanību 2020. gadā jau sākusies.
Līdz 30. septembrim “TUI Baltics” izsludinājis akciju “Agrā pārdošana” uz Turcijas kūrortiem, kas piedāvā veikt pirmās iemaksas lidojumiem no nākamā gada aprīļa līdz oktobrim. Arī “Tez Tour” mudina līdz šā gada beigām izmantot agrās rezervācijas priekšrocības – līdz 40 procentu atlaides un garantētas vietas populārākajās viesnīcās Turcijā, Bulgārijā, Grieķijā, Spānijā, Itālijā, Kiprā. Protams, tie nav vienīgie izdevīgie piedāvājumi ceļotājiem, atliek vien mazliet pameklēt internetā, tostarp vienā no plašākajām ceļojumu krātuvēm celojumubode.lv.
