Saskaņā ar Latvijas Valsts arhīva ziņām, pēc 1949. gada marta papildus izsūtīja 513 personas – 410 “kulakus” un 103 “nacionālistus”. 1953. gada rudenī PSRS augstākās varas struktūru nostāja attiecībā uz 1949. gada martā neizsūtītajiem tomēr mainījās. LPSR Iekšlietu ministrijas 1953. gada 9. oktobra izziņā par Alfrēda Brūdera neizsūtīšanu norādīts: “1949. gada martā saskaņā ar Latvijas PSR Ministru padomes lēmumu specnometinājumā uz Omskas apgabalu tika izsūtīta kulaka Pētera Jāņa dēla Brūdera ģimene. Tajā laikā izsūtīšanai paredzētais viņa dēls Alfrēds Pētera dēls Brūders atradās traktoristu kursos un izsūtīts netika. Tagad saskaņā ar PSRS Iekšlietu ministrijas 1953. gada 29. augusta vadošo norādījumu, kurā teikts, ka “PSRS Ministru padomes 1949. gada 29. janvāra lēmumam, saskaņā ar kuru no LPSR tika veikta kulaku un nacionālistu ģimeņu izsūtīšana, bija vienreizēja darbība”, Alfrēds Pētera dēls Brūders nav jāizsūta.” 11
Personu lietas iznīcina
Pēc LPSR sabiedriskās kārtības sargāšanas ministra V. Sējas 1964. gada 27. jūnija norādījuma, tika izveidota LPSR Sabiedriskās kārtības sargāšanas ministrijas 1. specdaļas ekspertu komisija, kurai uzdeva atlasīt un iznīcināt to 1949. gada martā izsūtīšanai paredzēto personu lietas, kuras dažādu iemeslu dēļ no Latvijas netika izsūtītas. Tika pamatots, ka šīm lietām “nav zinātniski praktiskas nozīmes” un tās “zaudējušas savu praktisko nozīmi”. Par norādījuma izpildi LPSR Sabiedriskās kārtības sargāšanas ministrijas vecāko operatīvo pilnvaroto – majora Sidorova un majora Oļeksena izziņā norādīts: “Uzskaites lietas – skaitā 2823 glabāšanas vienības, 1964. gada 9. septembrī iznīcinātas, tās pārstrādājot papīra kombinātā “Jugla”.”
