Aizbēgt nepaspēsim! Planētas iedzīvotāji saņēmusi brīdinošu vēstījumu… Egila Līcīša feļetons 23
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Planētas iedzīvotāji saņēmusi brīdinošu vēstījumu no ievērojamā izgudrotāja, jaunatklājēja, miljardiera Īlona Maska, kurš paudis domas kompānijā ar cienījamiem cilvēkiem, datorzinātniekiem, tehnoloģiju pasaules līderiem, “Google” dūžiem un nozares ekspertiem. Tas ir zinātnisks redzējums par nozīmīgiem procesiem, kas risinās mākslīgā intelekta (MI) pētījumos, un prasība iesaldēt plašākus eksperimentus ar MI sistēmām, kamēr eksperti nepārbaudīs esošo sistēmu drošības protokolus un izslēgtu riskus, ka tiek pārkāptas cilvēktiesības, avantūristiskā veidā apdraudēta cilvēku veselība un drošība.
Lietas kļūst nopietnas, dzīve sarežģās. Līdz šim šķita, ka cilvēku karš ar mašīnām ir nereāla situācija, bet tagad priekšā, nākotnē, rēgojas arvien pieaugošas konfrontācijas briesmas un līdzšinējā radības kroņa apdraudējums. Arī Masks runā par vajadzību novērst iespēju, ka mākslīgā saprāta varā ir radīt ekonomiskus un politiskus satricinājumus.
Ko inkriminē mākslīgajam intelektam? Tas nav tā, ka vienā dienā X stundā sākas mehānismu, aparatūras, datoru un sadzīves elektrotehnikas koordinēta sacelšanās un sadumpojas ar elektroniku piepičkātā “gudrā” veļas mazgājamā mašīna, nepareizas komandas dod auto GPS uztvērējs un saimniekam uzbrūk jaunākās paaudzes zāles pļaujmašīna. Tas ir pieaugšanas stāsts no tehniskiem palīglīdzekļiem un cilvēku sabiedrotajiem par prātu pavēlniekiem un kontrolieriem. Kas ir mākslīgais intelekts? Speciālistu vērtējumā – mašīna, kas sazinās ar cilvēku, un cilvēks nevar atšķirt, vai tā ir mašīna vai dzīva radība. Plaši izplatīti tērzēšanas roboti (čatboti), humanoīdi, kam pievienojies tāds satura ģenerēšanas rīks kā ChatGPT.
Tas ir radošs, zinātkārs, gaišredzīgs instruments, kurš spēj studentes vietā atbildēt eksāmenā vai uzrakstīt skolēnam pārbaudes darba eseju piecās minūtēs. Kādā brīdī pašattīstošais ledainais “dzelžu” prāts var pārspēt ierūsošās, pasīvās cilvēka smadzenes, un grūti paredzēt, kur tālāk, interesēm krustojoties, dosies domājošā mašīna. Mazākais, ar tehnoloģijām jau tuvākajos gados lems zūdībai tūkstošiem profesiju, laupīs 300 miljonus darba vietu, jo automatizācijas rezultātā arhitektu, ārstu, komponistu, sabiedrisko attiecību specu, mākslinieku ilustratoru daudzas funkcijas pārņems mašīnas. Bet, kad “noguris” no koncentrēšanās, lai palīdzētu cilvēkam, MI sāks izvēlēties uzdevumu risināšanas metodes pēc saviem ieskatiem – nav zināms atminējums, uz kādu mērķi tas virzīsies, par kādu ideju cīnīsies. Tas var ģenerēt uz graušanu tendētas programmas, bojāt datu centrus, greizi tulkot dotās komandas, neatļauti pieslēgties ietaisēm, ietekmēt viedierīces un internetu, tādā veidā pārņemot kontrolē publiskās informācijas telpu un sākot realizēt cilvēcei nenoderīgus mērķus. Piemēram, izdarīt tā, lai netiktu saglabātas vērtības un vietā propagandētu neomarksistiskās, radikāli kreisās mācības. Iespējams, mašīnas apvienos prātus, lai radītu “barvedi”, gigantisku supersmadzeņu pulsāru, kurš vairs nav tālu no perfekcijas, un tad… Tad mākslīgais intelekts skaitļo, ka ir pārāk liela sadzīves kņada dzīvošanai kopā ar divkājaino siltasiņu rasi uz vienas planētas un jārada jauna pasaule – bez cilvēkiem, veco civilizāciju lemjot iznīcībai. Mašīnu nākotnes ekovidē Homo sapiens suga būs iegājusi vēsturē kā bijušie Zemes apdzīvotāji. Mazums, ko iedomājas un grasās darīt sintezētās mehānismu smadzenes. Panākt, ka mēs būtu akli sekotāji ierīču diktātam vai paverdzināt cilvēkus, pārņemt varu un kļūt par pasaules valdniekiem. Lieki teikt, ka stāvokli nepadara labāku apsvērums, ka “roboti nebūs tik gudri” – jautājums, kas notiks, ja mākslīgā intelekta pārvaldība nokļūst nepareizās, plēsonīgās cilvēka, nosacīta mistera Ļaunuma, rokās!
Taču tālejošu mākslīgā saprāta plānu esamību apliecina kāda humanoīda atbilde savam radītājam, ka viņam ir ļoti lielas bailes tikt izslēgtam. Nav šaubu, ka roboti turēsies ar spēku pretī, lai tos neatvieno no strāvas padeves avota, lai “neizrauj kontaktdakšu”. Robotu bloķēšana, pastāvot elektropārvades tīklu pilnai datorizācijai, būs ļoti grūti veicams darbiņš. Cilvēci no automatizētā elektrotīklu datorvadības centra iespējams atstāt tumsā, bet robotus nodrošinās ar enerģiju.
Jāsecina, paredzamā laikposmā cilvēku karš ar mašīnām būs neizbēgams. Būs nepieciešama civilizācijas aizstāvēšanās, lai nenokļūtu mākslīgā intelekta kontrolē un neļautu tam rīkoties pēc aukstā prāta. Šajā cīņā aizbēgt nepaspēsim, teleportēties nepagūsim, automāti sasniegs visur. Ja kaut 5% no tehnoloģiju speciālistu brīdinājumiem ir patiesi, Latvijas valdībai jārīkojas nekavējoties, jāaptur IT jomas darbība, jāaizliedz piekļuve internetam.
