Aiz slēgtām durvīm pieņem jaunu plānu naudas atmazgāšanas novēršanai 1
Valdība otrdien aiz slēgtām durvīm pieņēma pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022.gadam.
Plānu sagatavojusi Iekšlietu ministrija (IeM), tam ir ierobežotas pieejamības statuss, tāpēc attiecīgie dokumenti tika izskatīti valdības sēdes slēgtajā daļā.
IeM aģentūra LETA noskaidroja, ka minētais plāns turpinās līdz šim izmantoto pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019.gada 31.decembrim.
Jaunais plāns balstās uz starptautiskiem, valsts līmeņa un sektoru risku novērtējumiem, starptautisko organizāciju ieteikumiem un patlaban spēkā esošā plāna īstenošanas gaitā gūtajiem rezultātiem.
Plāna mērķu sasniegšana ir cieši saistīta ar vairākos citos politikas plānošanas dokumentos nosprausto mērķu sasniegšanu.
Plāna mērķis ir stiprināt Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un finansēšanu, kā arī samazināt dažādus riskus, lai veicinātu sabiedrisko drošību, ekonomiskās vides konkurētspēju un uzticību Latvijas jurisdikcijai.
Plāna pasākumi ir sagrupēti 11 rīcības virzienos atbilstoši Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas “Moneyval” piektās kārtas novērtēšanā izmantotajiem efektivitātes rādītājiem.
IeM valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs aģentūrai LETA pauda gandarījumu par valdības lēmumu, jo tas esot spēcīgs signāls starptautiskajiem partneriem, strādājot pie naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmas pilnveidošanas.
“Jaunais plāns ietver pasākumus, kas balstās uz iepriekš “Moneyval” sniegtajām rekomendācijām. Lai arī 2020.gada februārī gaidāmi “Moneyval” kārtējie novērtēšanas rekomendācijas un secinājumi, esam jau tagad atbilstoši jaunajam plānam sagatavojuši konkrētus pasākumus. Ja “Moneyval” novērtējumā būs kādas līdz šim neveiktas rekomendācijas, tad šodien apstiprinātajā plānā varētu būt izmaiņas un papildinājumi,” norādīja Trofimovs.
Jau ziņots, ka Strasbūrā decembrī “Moneyval” plenārsēdē skatīja arī Latvijas iesniegto progresa ziņojumu par piektās kārtas novērtēšanā iekļauto rekomendāciju izpildi.
Eksperti 2018.gada 23.augusta novērtējumā 40 rekomendācijām sniedza savu vērtējumu, piešķirot tehniskās atbilstības reitingus, kur Latvijas sistēma novērtēta sešām rekomendācijām kā atbilstoša, 24 rekomendācijām – lielākoties atbilstoša un desmit rekomendācijām – daļēji atbilstoša.
“Moneyval” plenārsēdē tika vērtēts iesniegtais progresa ziņojums un Latvijas delegācijas pārstāvji ar ekspertiem pārrunās iesniegtajā ziņojumā sniegto informāciju, vienlaikus sniedzot detalizētu skaidrojumu par progresu rekomendāciju ieviešanā.
Finanšu izmeklēšanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa vēl novembrī uzsvēra, ka Latvija panākusi būtiskas un neatgriezeniskas izmaiņas cīņā pret finanšu un ekonomiskajiem noziegumiem.
Kā norādīts iesniegtajā ziņojumā, 2018.gadā oktobrī Latvijas valdība pieņēma rīcības plānu “Moneyval” rekomendāciju izpildei, kam sekoja Latvijas valdības 2019.gada februārī pieņemtais ambiciozais, bet vienlaikus nepieciešamais plāns par finanšu sektora “kapitālo remontu” ar mērķi stiprināt finanšu sektora regulatoru un to spējas cīnīties pret finanšu noziegumiem, kā arī uzlabot koordināciju ar partneriem efektīvu rezultātu sasniegšanai. Vienlaicīgi ir pārskatīts Finanšu sektora attīstības plāns, lai atjaunotu un uzlabotu Latvijas finanšu sektora starptautisko reputāciju un novērstu riskus un nepilnības.
Šā gada desmit mēnešos FID iesaldēto līdzekļu apjoms ir 275,8 miljoni eiro, šā gada deviņos mēnešos ierosināto kriminālprocesu skaits par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju pieaudzis par 158%, salīdzinot ar 2017.gadu. Savukārt kriminālvajāšanai nodoto kriminālprocesu skaits 2019.gada deviņos mēnešos pieaudzis par 255%, salīdzinot ar 2017.gadu.
