Sasteigta, pavirša, nesaprotama un ar mērķi likvidēt darbavietas – tādu mežziņi redz jauno VMD reformu 56
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Jebkuras reformas pamatā ir projekts ar esošās sistēmas analīzi, problēmu apzināšanu un aprēķiniem. Izvirzot jaunus mērķus, jānovērtē, ko sasniegsim, cik tas izmaksās, kāda būs ietekme uz sociālo vidi, bezdarbu. Reformas projektu nevar balstīt tikai uz aptaujām. Šobrīd nav šāda projekta, nav par ko komunicēt,” teic Valsts meža dienesta (VMD) Zemgales virsmežniecības Dobeles nodaļas vecākais mežzinis Māris Vilsons.
Meža nozarē nostrādājis visu darba mūžu, viņš jau trīs reizes pieredzējis dažādas reformas, taču šoreiz sirds pilna. Sasteigta, pavirša, ierindas darbiniekam nesaprotama, ar mērķi likvidēt nodaļas, tātad darbavietas, un vispār sākta no nepareizā gala – tā reformu redz viņš un vēl virkne dienestā strādājošo.
Neskaidrību esot daudz, bet vislielākā sāpe mežziņu vidū ir par mājieniem korupcijā. Jā, varbūt ir kāds negodīgāks mežzinis, bet kopumā korupcijas vēsmas nosakot mežizstrādes uzņēmumu savstarpējie cīniņi, nevis mežziņi. Turklāt korupcijas izskaušanas vārdā reformā būšot jauninājums – mežziņu rotācija, kas nozīmē ierasto meža apgaitu likvidēšanu.
“Mežziņi labi pārzina savas teritorijas, spēj ātri orientēties – darba uzdevumu veikšanai, bojāgājušo dzīvnieku fiksēšanā, ugunsgrēka gadījumā utt. Teritorijas pārzināšana, kontakti ar vietējiem iedzīvotājiem ir īpaši svarīgi, piemēram, Lietuvas pierobežā, kur no kaimiņu puses izplatās nelikumīgu medību veids – tikai trofeju iegūšana, vai arī Baltkrievijas pusē, kur teritorijas pārzināšana sekmē pierobežas teritorijas uzraudzību. Ja nebūs konkrēta uzraugāmā teritorija, mežzinis katrreiz dosies uz citu pusi, izpildīs doto uzdevumu, nebūs ne intereses, ne laika iedziļināties vietējās problēmās”. Vēsturiski zināms, ka kolektīvā atbildībā neatbild neviens, spriež Māris.
Jaunums – “kamerālais mežzinis”
Jautāta par rotāciju, VMD ģenerāldirektore Aina Stašāne mums teic, ka uztraukumam neesot pamata, mežziņi turpināšot strādāt apmēram tajās pašās teritorijās. Būtiskākā izmaiņa būs tā, ka konkrētā teritorija nebūs viena mežziņa pārziņā, bet tiks veidota vairāku mežziņu vienota apgaita, t. i., vairāki mežziņi pieņems lēmumus par konkrēto teritoriju.
“Plānots, ka būs divu veidu mežziņi – tie, kas pieņems lēmumus kamerāli, t. i., atradīsies birojā un strādās ar informācijas sistēmu datiem, un tie, kas dosies dabā – pieņems lēmumu pēc situācijas izvērtēšanas mežā. Aptuveni 144 mežziņi ir vecumā no 60 līdz 66 gadiem un veikt fizisku darbu, piemēram, apsekot teritoriju mežā, kļūst sarežģītāk. Iespēja specializēties par kamerālo mežzini ir viens no veidiem, kā problēmu risināt. Pārmaiņu procesā īpaši tiek domāts par darbiniekiem cienījamā vecumā, piedāvājot fiziski vieglāk veicamu darbu.”
Bet kā ar pārmetumiem par korupciju? Te A. Stašāne atzīst – vadība saņēmusi signālus, ka uz darbiniekiem no klientu puses tiek izdarīts spiediens lēmumu pieņemšanas procesā, gan par termiņiem, gan lēmuma saturu, jo pašreizējā struktūrā mežzinis ir pilnīgi neaizsargāts.
“Lēmuma pieņēmēju plānots pasargāt no šāda veida ietekmēm. Tāpēc paredzēta atteikšanās no līdzšinējās apgaitu sistēmas, kur konkrēta mežziņa uzraudzībā ir noteikta teritorija, to aizstājot ar vairāku mežziņu kopīgi uzraugāmu teritoriju. Nevar izslēgt, ka starp VMD darbiniekiem var būt arī negodprātīgs kolēģis. Par to arī darbinieku aptaujā bija signāli, ka esošā sistēma ļauj izmantot to savtīgos nolūkos. Zināma paruna par medus mucu un darvas karoti.
Pārmaiņu mērķis ir iespējami mazināt iespējamību šai darvas karotei sabojāt daudzu cilvēku darbu un pūliņus. Tieši tāpēc pārmaiņas skarbi skar darba organizāciju, bet ne darbiniekus.”
Par daudz papīru
Mežziņi nenoliedz, ka pārmaiņas dienestā neskādētu, tomēr vajadzējis sākt no otra gala, proti, vispirms sakārtojot normatīvos aktus, atslogojot mežziņus no nevajadzīgiem papīru kalniem. Piemēram, divus gadus tā arī nav ieviesta medību uzraudzības sistēma “Mednis”, referenti medību atskaites joprojām vada ar roku, vairākus tūkstošus gadā katrs. Nelabvēlīgi lēmumi jāreģistrē gan Meža valsts reģistra sistēmā, gan ZM darba vadības sistēmā.
ES dabas vērtību skaitīšanas rezultātā pēdējos gados pieaudzis ciršanas apjoms mežos, līdz ar to palielinās inventarizāciju, ciršanas iesniegumu, pārskatu skaits. Darba apjoma pieaugumu neviens neanalizē.
“Bet jautājumā par algām – to paaugstinājumu ierasti veic, samazinot štatus. Šobrīd no 640 darbiniekiem 350 ir mežziņi, tad, samazinot mežziņus vairāk kā uz pusi, veidosies apgrieztā pārvaldes piramīda. Ja netiek rediģēti normatīvie akti, procedūras, kā pēc štatu samazināšanas VMD veiks savas funkcijas, ja ģenerāldirektore apliecina, ka mežziņi ir “apkrauti” ar darbiem?” jautā Māris.
Uz to A. Stašāne norāda, ka darbinieku skaitu mehāniski nesamazinās. Lielākā daļa turpinās darīt to pašu, vien darba process tiks vadīts citādi. “Iestāde ar pašreizējo finansējumu un esošo pārvaldības sistēmu nevar pilnvērtīgi strādāt bez diezgan ievērojama finanšu palielinājuma (ap 4 milj. eiro gadā). Pārmaiņas ir vērstas uz to, lai, darbu darot citādi, tomēr varētu izpildīt uzdoto un vienlaikus iekļauties esošajā finansējumā.”
Briest atlūgumi?
Un vēl. Mežziņi uztraucas, ka reforma gaidāma jau pavasarī, tādēļ jau tagad tiekot sadzīti darbi. Rezultātā pieaug slodze, daudzi vairs netiek galā, nervi uzdod, viens otrs prāto par atlūgumu, un tad vadībai būšot iemesls teikt, ka notiek attīrīšanās, tātad reformas kurss pareizs, uzskata mežziņi.
Arī šeit dienesta vadītājai ir pretarguments, proti, slodzes pieaugums var būt saistīts ar intensīvāku saimniecisko darbību konkrētajā apgaitā. “Slodzes pieaugums nav pārmaiņu dēļ, bet, visticamāk, ir tieši saistīts ar pašreizējo smagnējo VMD struktūru. Plānotās izmaiņas darba organizācijā ļaus izlīdzināt slodzes, tādējādi mazinot izdegšanas riskus.
Situācijās, kad darbinieki ir sūdzējušies par izdegšanu un lūguši palīdzību, viņiem ir ticis sniegts viss iespējamais atbalsts. Domājot par tālāko dienesta attīstību, paredzēts strādāt pie darbinieku labbūtības uzlabošanas.”
Tātad pārmaiņas būs, neraugoties arī uz 400 darbinieku parakstīto protesta vēstuli politiķiem un arodbiedrībām. Arī nozares ministrs Kaspars Gerhards norādījis, ka ar reformu tik un tā jārēķinās, kamēr VMD vadības uzdevums ir cilvēkiem saprotami izklāstīt visus jauninājumus. Acīmredzot te arī slēpjas konflikta būtība, proti, vadības nespēja nenogurstoši izskaidrot reformas būtību un laikus uzrunāt cilvēkus reģionos tad arī izvērtusies par iepriekšminēto darvas karoti labi iecerēta pasākuma medus mucā.
