Aiz katras burvestības slēpjas zināšanas. Dziedniece Anita Kanele 6
– Kad pie manis atnāk cilvēks, es jau pirmajās piecās minūtēs, klausoties stāstījumā, saprotu, kāda ir viņa galvenā emocija, kā tā saistīta ar cilvēka vecumu, un man ir skaidrs, kāda slimība pacientu piemeklējusi. Kad pacientam to pasaku, viņš izbrīnījies iesaucas – jūs esat burve. Patiesībā tās vienkārši ir zināšanas, kas gan atšķiras no Rietumu medicīnas.
Es strādāju pēc netradicionālās Austrumu medicīnas metodēm, – saka Anita Kanele, refleksoterapeite un dziedniece, neirolingvistiskās programmēšanas meistare. Praktizē Rīgā.
Austrumu filozofija māca, ka slimība neatnāk pēkšņi. Sākumā tā ir enerģētikā un tad emocijās. Piemēram, ja cilvēku nomoka ilgstošas bailes un tās izvēršas par viņa galveno emociju, tad ir lielas iespējas saslimt ar kaulu sistēmas, uroloģijas un sievietēm – ginekoloģijas slimībām.Katra emocija cilvēkam dominē konkrētā vecumā, un, ja šajā iedalījumā rodas kāda nobīde, tad tā var veicināt saslimšanu.
Maziem bērniem raksturīga emocija ir ātras dusmas, un tas ir normāli. Bet, ja cilvēkam ir 40 gadi un viņam vēl aizvien galvenā emocija ir ātrās dusmas, tad ir visas iespējas sasirgt ar aknu un žultspūšļa slimībām.
Cilvēkam no 14 līdz 21 gadam dominējošā emocija ir prieks. Taču, ja šīs emocijas pāriet vecuma robežu un trīsdesmitgadīgs cilvēks to vien zina kā priecāties, tad viņam rodas neskaitāmas problēmas. Vispirms jau sadzīviskās, jo viņš nav spējīgs sakārtot savu dzīvi, un arī veselības problēmas – sirds un asinsrites kaites, nervu slimības.
Normālā izpausmē tādas emocijas kā rūpes galvenokārt skar cilvēkus pilnbrieda laikā no 30 līdz 45 gadiem. Ja arī vēlākajos dzīves gados rūpju emocijas ir galvenais pavadonis, tad cilvēku var piemeklēt kuņģa, liesas, aizkuņģa dziedzera slimības. Skumju emocijas cilvēku sāk pārņemt pēc 45–60 gadiem. Tās varētu dēvēt par baltajām skumjām, kad cilvēks sāk kļūt apcerīgāks, mierīgāks, atskatās uz savu dzīves gājumu. Šajos gados tas ir normāli, bet, ja cilvēks jau ap 30 gadiem sāk kļūt “balti” skumjais, apcerīgs, tad viņš var iedzīvoties apātijā, depresijā, sasirgt ar elpošanas ceļu un ādas slimībām.
Kad visas šīs lietas Anita Kanele ir pastāstījusi saviem pacientiem, tad kļūst skaidrs, ka viņa nudien nav burve, bet gan cilvēks, kas bruņojies ar netradicionālās medicīnas zināšanām.
– Visbiežāk ir tā, ka cilvēki vispirms meklē palīdzību pie tradicionālās medicīnas un, kad tā nav varējusi līdzēt, tad pievēršas netradicionālajai. Patiesībā vajadzētu šo riteni griezt uz otru pusi. Mēs vēlētos, lai pie mums nāktu pacienti, kuri vēl nav bezcerīgi slimi. Tādi, kuri vēl ir relatīvi veseli, nedaudz slimi. Mēs varam cilvēku sakārtot, panākt, lai viņš nopietni nesaslimst, tā teikt – veikt profilaksi.
Ja cilvēks pasaka: jūs esat mana pēdējā cerība, tad tas man ir kā nazis sirdī. Tad es atbildu, ka patiesībā viss ir paša pacienta rokās un es tikai varu pateikt, kā viņš var palīdzēt sev.
Ir daudzas tādas slimības, kurām sākuma stadijā labi palīdz netradicionālā medicīna. Piemēram, ja ir mastopātija, cistas, fibriomas, miomas. Ar netradicionālās medicīnas palīdzību šīs kaites var “iekapsulēt” un tās neattīstās tālāk. Vienreiz, piemēram, pie manis atnāca pacients, vīrietis spēka gados. Sūdzējās par roku tirpšanu. Esot jau ārstējies, bet bez rezultātiem. Diagnosticēšanas laikā atklājās, ka viņam ir osteohondroze, prostatas dziedzera iekaisums, problēmas intīmajā dzīvē un viņu jau sen māc bailes par savas firmas likteni. Es viņam ieteicu šādu ārstēšanās kursu. Vispirms psihoterapiju, tad Austrumu masāžu, kas palīdz atbrīvot organismu no stresiem. Tālāk parasto – klasisko – masāžu, kas nepieciešama osteohondrozes ārstēšanai. Savukārt asinsrites uzlabošanai, prostatas vainai un potences celšanai ieteicu izmantot aparātu, kas nāk no Rietumu medicīnas – vakuuma kapsulu. Un visbeidzot akupunktūras procedūras, kas nepieciešamas nervu sistēmas un osteohondrozes ārstēšanai. Kad tas viss būs veikts, pacients dosies pie astrologa, lai uzzinātu, ko zvaigznes vēsta par viņa firmas likteni – vai būs augšupeja vai bankrots. Un, kad tas būs noskaidrojies, varēs veikt neirolingvistisko prognozēšanu, ar kuras palīdzību var mainīt domāšanu.
Anita ārstē arī cilvēkus no alkohola un narkotikas atkarības. Jebkurai atkarībai ir jāmeklē cēlonis. Citi dzer tāpēc, lai dzēstu savus mazvērtības kompleksus, citi to dara, lai pārvarētu bailes, nedrošību. Kad iedzer, cilvēku pārņem siltums, atslābums, prieka sajūta.
Cilvēks parasti atrunājas – es dzeru tāpēc, ka man ir problēmas, stress. Patiesībā tie ir tukši vārdi. Viņš vienkārši spēlējas ar šiem vārdiem, bet īstenībā nemaz nevar pateikt, kāpēc to dara.
Lai cilvēku atbrīvotu no šīs atkarības, Anita izmanto akupunktūru, biorezonansi un psihoterapiju. Ārstēšanas laikā jāatrod veids, kā pacientam alkohola radīto labsajūtu aizstāt ar citām patīkamām emocijām. Psihoterapijas seansu laikā pacients atrodas transā un viņam jāmēģina atcerēties, kas dzīvē sagādāja prieku, labsajūtu tajos laikos, kad viņš nebija atkarīgs no alkohola vai narkotikām. Seansa laikā Anita šīs atmiņas pārceļ uz šo dienu un “noenkuro” pacienta apziņā. Pēc šādiem seansiem, kā
stāsta Anita, nervi kļūst mierīgāki, vēlme dzert pakāpeniski mazinās un efektivitāte panākta.
– Bieži vien ir tā: kad pacientam atkal uznāk vēlme pacelt glāzīti, viņš piezvana man un mēs kādu laiku parunājamies pa telefonu. Parasti gan tas ir tikai pirmajās dienās pēc ārstēšanās, – teic Anita.
– Psihoterapijas laikā mēs kopīgi ar pacientu radām tādu tēlu, kāds viņš vēlētos būt. Piemēram, pacients saka: es gribētu būt enerģisks, drošs, lai mani ievērotu. Seansa laikā tas tiek ievadīts pacienta domāšanā. Kāds pacients pēc ārstēšanās kursa teica: otrā dienā aizgāju uz darbu kā ideālais “es”. Uzvilku jaunas drēbes, izslējos un, kad sāku runāt, visi apkārtējie ieklausījās, ko
es stāstu. Uzskatu, ka atkarību ārstēšana bez psihoterapijas ir mazefektīva, jo šādā veidā tiek atrasts dzeršanas iemesls un no pacienta paņemti pozitīvie resursi, kas ļauj dzēst šo atkarību.
