Aiz bojām peldēt aizliegts! Glābēju pieredze un ieteikumi 0
Latvijas jūras robeža stiepjas piecsimt kilometru garumā, bet iekšzemē ir simtiem upju un ezeru, nemaz nerunājot par piemājas dīķiem, karjeriem un citām ūdenskrātuvēm. Šogad karstais laiks atklājis peldsezonu daudz agrāk nekā parasti. Taču tam ir ēnas puse, piemēram, aizvadītajā otrdienā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki no ūdens izcēluši sešus, bet šogad kopumā jau 40 noslīkušus cilvēkus.
Droša atpūta pie jūras
Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas Glābšanas dienesta vadītājs Edijs Pivarūns stāsta, ka par atpūtnieku drošību Jūrmalas pludmalē gādā septiņas glābšanas stacijas, kur strādā 36 glābēji, kuri nodrošina arī sabiedrisko kārtību un, konstatējot pārkāpumus pludmalē, var sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu. Kopumā Jūrmalā ir 12 oficiālas peldvietas, viena no tām Lielupes krastā.
“Pērn peldsezonā tika reģistrēti piecsimt dažādi negadījumi – glābti peldētāji, uzmeklēti pludmalē noklīduši bērni, sniegta medicīniskā palīdzība, smagākos gadījumos atpūtnieki nodoti Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķu rokās. Pozitīvi vērtējams tas, ka šajā laikā Jūrmalas oficiālajās peldvietās nav noslīcis neviens cilvēks,” viņš saka, norādot, ka veselībai un dzīvībai bīstamas situācijas var rasties, arī sauļojoties pludmalē, piemēram, pārāk ilgi atrodoties tiešos saules staros, lietojot alkoholu, veicot pārmērīgas fiziskas aktivitātes. Ja gadījusies neliela trauma, atpūtnieki pirmo medicīnisko palīdzību var saņemt Bulduru, Dzintaru, Majoru, Dubultu, Mellužu, Kauguru un Jaunķemeru glābšanas stacijās.
Biežākās situācijas, kad pērn pludmalē bijusi nepieciešama glābēju palīdzība, bija pārgalvība, piemēram, 124 atpūtnieki bija aizpeldējuši aiz bojām, 59 bērni peldējās bez vecāku uzraudzības, seši apdraudēja savu un citu drošību, vizinoties ar laivām, katamarāniem un citiem peldlīdzekļiem. Glābējiem 135 reizes nācās sniegt medicīnisko palīdzību, bet deviņas reizes saukt ātro palīdzību, meklēt 45 pazudušus bērnus, kā arī izraidīt no peldvietas 69 atpūtniekus ar suņiem, kurus šeit ievest aizliegts.
“Pievērsiet uzmanību arī signālkarogiem. Ja pludmalē plīvo sarkanais karogs, tas nozīmē, ka laika apstākļu dēļ peldēties ir aizliegts. Sarkandzeltens karogs, kam apakšā vēl viens dzeltens karodziņš, norāda, ka peldēšanās ir bīstama, bet tikai sarkandzeltens karogs liecina, ka peldēties atļauts, taču ilga uzturēšanās saulē nav veselīga,” atgādina glābšanas dienesta vadītājs.
Pludmalē atpūtniekiem jāievēro arī zonējums, proti, vietas, kas paredzētas aktīvajai un mierīgajai atpūtai, par kurām liecina atbilstošas norādes. Aiz bojām, kas norobežo peldvietas, kā arī speciālajos koridoros, kas izveidoti, lai ūdens transportlīdzekļi varētu nokļūt dziļāk jūrā, arī peldēties nedrīkst.
Edijs Pivarūns lepojas, ka Jūrmalai šosezon ir par vienu Zilo karogu vairāk – pirmo reizi tas piešķirts arī Kauguru peldvietai. Kopumā Zilais karogs piešķirts astoņām vietām Jūrmalā – Jaunķemeru, Mellužu, Dubultu, Majoru, Dzintaru un Bulduru peldvietā un otro gadu arī Jūrmalas jahtu ostā. Tas nozīmē, ka šīs peldvietas atbilst 33 Zilā karoga kritērijiem ūdens kvalitātes, sakārtotas vides, informācijas un izglītības, kā arī labiekārtojuma un servisa jomā. Otrdien Zilais karogs tika pacelts arī Vec-āķu pludmalē, bet rīdzinieku iecienītajā Vakarbuļļu peldvietā tas notika jau 11. reizi pēc kārtas.
Kas vēl peld ūdenī?
Veselības inspekcijas vides veselības speciālisti ik gadu peldsezonas laikā – no 15. maija līdz 15. septembrim – veic peldvietu ūdens kvalitātes pārbaudes 56 oficiālajās Latvijas peldvietās, no tām sešās Rīgā, nosakot to mikrobioloģiskos rādītājus un novērtējot tās vizuāli, īpašu uzmanību pievēršot ūdens krāsai, putām uz tā virsmas, peldošiem atkritumiem, naftas produktiem, ūdens ziedēšanai, kas liecina par zilaļģu vai zaļaļģu savairošanos.
Inspekcijas Sabiedrības veselības uzraudzības nodaļas vecākais speciālists Normunds Kadiķis stāsta, ka peldūdeņu kvalitāte tiek novērtēta gan īstermiņā – pēc katras parauga ņemšanas reizes, gan ilgtermiņā – analizējot četru pēdējo sezonu datus, pēc kuriem peldvietai piešķir izcilas, labas, pietiekamas vai zemas kvalitātes klasi. Periodā no 2014. līdz 2017. gadam 51 peldvietā ir bijusi izcila, bet divās – laba ūdens kvalitāte.
Plānojot atpūtu pie ūdeņiem, Veselības inspekcijas mājaslapā vajadzētu iepazīties ar jaunākajiem pārbaužu datiem, jo ūdens kvalitāte var pasliktināties arī epizodiski. Novērtējums “peldēties nav ieteicams” nozīmē, ka jutīgajām iedzīvotāju grupām – maziem bērniem, senioriem vai hroniskiem slimniekiem – no peldēšanās būtu jāatturas, ja teikts, ka “peldēties aizliegts”, tas jādara visiem.
Brīdinājumi tiek izteikti tad, ja laboratoriskajās peldūdens paraugu analīzēs parādās pārāk liels baktēriju E.coli un enterokoku skaits. “Izmantotā mērvienība ir baktēriju šūnu skaits 100 mililitros ūdens. Brīdinājumi par peldūdens kvalitāti parādās tad, ja enterokoki ir 300 un vairāk (aizliegums – 500 un vairāk), savukārt E.coli brīdinājums – 1000 vai vairāk (aizliegums – ja 3000 un vairāk šūnu). Maijā veiktās analīzes liecina, ka visās oficiālajās peldvietās ūdens kvalitāte ir laba un peldēšanās ierobežojumu nav,” saka Normunds Kadiķis. Nākamo reizi šīs analīzes tiks veiktas jūnija sākumā.
Pēdējo gadu laikā ir bijuši gadījumi, kad cilvēkiem ar jutīgu ādu pēc peldes ūdenskrātuvēs, kurās ūdens plūsma ir lēna vai ūdens ir stāvošs, piemēram, dīķis vai ezers, rodas cerkāriju dermatīts jeb tā sauktā peldētāju nieze, kaut arī ūdens kvalitāte peldvietā ir laba. Izrādās, ka to izraisa reakcija uz mikroskopiskiem parazitāro tārpu kāpuriem, kas inficē putnus, ūdens zīdītājus un gliemežus. Kāpuri nevar iekļūt cilvēku organismā un īsā laikā aiziet bojā, tāpēc pēc peldes vajag noslaucīties ar dvieli vai noskaloties dušā. Vairākumā gadījumu simptomus var mazināt jebkurš pretalerģijas preparāts.
Glābēja ieteikumi
Atpūtai pie ūdens izvēlēties oficiālās peldvietas. Pirms doties palīgā kādam, kurš nonācis nelaimē, jāizvērtē situācija un savi spēki.
Pieskatiet bērnus! Atcerieties, ka bērniem vecumā līdz 12 gadiem peldēties bez vecāku uzraudzības ir aizliegts. Ja bērns pludmalē ir pazudis, glābējiem jāziņo nekavējoties. Jo agrāk meklēšana sākta, jo mazāk satraukuma vecākiem un pašam bērnam.
Pievērsiet uzmanību signālkarogiem, it īpaši sarkanajam – peldēties ir aizliegts!
Lai neiedzīvotos saules apdegumos, saules dūrienā un sliktā pašsajūtā, lietojiet saules aizsargkrēmu un noteikti – galvassegu, kā arī dzeriet daudz šķidruma. Intensīvā ultravioletā starojuma dēļ saulē nav ieteicams uzturēties laikā no plkst. 11 līdz 15.
Ūdenī nevajag iet sakarsušam, uzreiz pēc sātīgas maltītes (nogaidiet vismaz 45 minūtes) un tad, ja ir slikta pašsajūta. Ja cilvēks ir pārkarsis, ūdenī jādodas lēnām, lai nerastos straujas ķermeņa temperatūras izmaiņas, kas var izraisīt krampjus vai sirdsdarbības traucējumus.
Laivām, jahtām un citiem kuģošanas līdzekļiem jābūt aprīkotiem ar glābšanas vestēm ikvienam izklaides brauciena dalībniekam.
