Ko slēpjam, lietojot alkoholu? Skaidro narkoloģe 0
Vēlēšanās rast vieglāko ceļu ir cilvēkam raksturīga rīcība. Bieži, iedzerot lielākas vai mazākas devas alkohola, maskējam savus veselības traucējumus, kā arī nevēlēšanos risināt ikdienas problēmas produktīvākā veidā, maldīgi uzskatot, ka tās izzudīs. Bieži ir iespējas nenojaust, ka mūsu sajūtas varētu būt simptomi kādai no saslimšanām.
Viena glāze iemīļotā dzēriena, tad otra vienā dienā, tad nedaudz nākamajā, lai veicinātu savu labsajūtu, līdz izveidojas pierašana pie alkohola lietošanas, kas uz mirkli piepaceļ, noņem nepatīkamās sajūtas, tas notiek pavisam nemanot, pat nepadomājot par turpmākajām postošajām sekām.
Stāvokļi, kuri visbiežāk slēpjas aiz alkohola maskas, ir depresija, miega traucējumi, nemiera vai trauksmes sajūta, ir būtiski atpazīt šos simptomus, kuru nomākšanai tiek lietoti alkoholiskie dzērieni.
Veselības centra “Vivendi” narkoloģe dr. Rita Kuzņecova skaidro: “Alkohols ir sedatīva un garastāvokli uzlabojoša viela, tādēļ īstermiņā palīdz atbrīvoties no nepatīkamām izjūtām, tomēr drīz vien efekta pastiprināšanai alkohola deva ir jāpalielina, un var rasties alkohola abstinences izraisītie simptomi, kas noved pie vēl sliktākas pašsajūtas nekā sākuma stāvoklī.”
Papildus simptomi – pašvērtējuma samazināšanās, miega traucējumi, apetītes izmaiņas, vainas izjūta, pašnāvības domas, grūtības koncentrēties vai plānot, atmiņas traucējumi. “No šīm pazīmēm nebūtu jākaunas vai jādomā, ka ar mani vienmēr viss notiek ne tā, kā vajadzētu, bet gan jādodas pie speciālista, lai izvērtētu nepieciešamību pēc palīdzības,” papildina narkoloģe.
Sadzīves situācijas, kuras mijas ar dažādu emociju gammu, piedzīvo ikviens, dažas situācijas ir bēdīgas vai nomācošas, kā šķiršanās no tuva cilvēka, strīdi ģimenē, darba zaudējums vai ieinteresētības trūkums tajā, viss ir it kā apnicis, tad ikdienas vakariem piešķirt krāsas var arī ar glāzītes palīdzību prāta relaksācijai.
Kļūdains ir mīts, ka tas notiks tikai, izveidojoties atkarībai, kas atbilst diagnostiskajiem kritērijiem, kurai galvenokārt ir raksturīga spēcīga, nepārvarama tieksme lietot vielu, pieaugoša prasība pēc aizvien lielākas devas jeb tolerances pieaugums, alkohola abstinences sindroms (paģiras), savukārt, pārtraucot lietošanu, parādās trīce, svīšana, bezmiegs, nemiers, asinsspiediena izmaiņas.
Alkohola lietotāji visai bieži izjūt atstumtību no apkārtējiem, vientulību, tiek nesaprasti vai nosodīti no apkārtējo puses, izsakot dažādas frāzes, piemēram, „Tev taču mutē neviens nelej!”, kas veicina vēl lielāku ieraušanos sevī, izolāciju. Lai arī ir grūti vai neērti, ir jādomā par pozitīvām pārmaiņām, jānoņem maska, jāatpazīst savas izjūtas, stāvokļus. Rita Kuzņecova uzsver, ka atkarību speciālists uzklausīs, sapratīs, vairos cerību un piemeklēs atbilstošāko ārstēšanās plānu.