Aivars Osītis: Esošā Mārupes pašvaldības domes vadība nav spējīga vadīt novadu šeit un tagad 35
Pirms nepilniem trim gadiem novadu reformas ietvaros tika apvienoti Mārupes un Babītes novadi. Tagad novada domes pozīcijas deputāti ir apņēmības pilni vērsties Saeimā ar lūgumu šo “piespiedu laulību” šķirt. Citās domās ir opozīcijas deputāti. Par to, ko reforma devusi Mārupes novadam, kādēļ pašvaldības pozīcijas deputāti vēlas Babīti un Mārupi redzēt pirmsreformas robežās, bet opozīcija šo ieceri uzskata par kaitīgu, saruna ar Mārupes vietvaras opozīcijas deputātu Aivaru Osīti (Latvijas attīstībai).
Vai, jūsuprāt, reforma Mārupes novadā ir nesusi cerētos augļus? Ja nesusi, tad kādēļ pašvaldības pozīcijas deputāti iestājas par tā sadalīšanu atpakaļ vecajās robežās ?
Mārupes un Babītes novadu apvienošana nebija viegls process, gan deputāti, gan speciālisti ieguldīja gana daudz pūliņu, lai to jēgpilni realizētu un pašvaldība varētu sākt pildīt savas funkcijas un nodrošināt iedzīvotājiem pieejamus pakalpojumus. Atskatoties uz 2019.gadu redzam, ka cilvēki administratīvi teritoriālo reformu neuztvēra ar gaviļu saucieniem. Tobrīd pietiekami lielai iedzīvotāju daļai šķita – to nevajag darīt, mēs esam pašpietiekami un daudz ko varam paveikt pašu spēkiem! Tikmēr Babītes novads tajās teritorijās, kas bija pirms reformas, līdz pat šim brīdim nav izpildījis kritēriju par iedzīvotāju skaita līmeni. Noteikums bija 15 tūkstoši iedzīvotāju, šobrīd esam trīspadsmit tūkstoši, ja skaitam kopā Babītes un Salas pagastus.
Ja paraugāmies uz novadu kopumā, tad šobrīd jau esam iegājuši normālā attīstības fāzē un man bail pat iedomāties, kas notiktu, ja novadu atkal sadalītu. Daudz par to diskutējām arī domē un esmu dzirdējis Ences kunga (Mārupes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence (LRA)) argumentus, ka, redziet, novadus apvienoja, bet nav pat sabiedriskā transporta, kas savienotu novada centru Mārupi ar apdzīvotām vietām Babītes un Salas pusē. Te nu jāatgādina – laikā, kad Ences kungs bija Babītes novada priekšsēdētājs, un 2009.gadā tam tika pievienots Salas pagasts, pat nemēģināja risināt jautājumu, kā Salas pagasta iedzīvotājiem nonākt administratīvajā centrā Piņķos. Līdzīga situācija ir arī šobrīd.
Pašvaldībai ir gan tiesības, gan no Pašvaldību likuma izrietošs pienākums organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus. Savukārt šajā ziņā nekas pa šiem diviem ar pusi gadiem nav izdarīts, pat ideju vai diskusiju nav bijis, vai un kā šo sabiedrisko transportu nodrošināt. Tādēļ minētais Ences kunga arguments īsti pamatots nav, vēl jo vairāk, ka pašvaldības pakalpojumi ir pieejami pēc iespējas tuvāk iedzīvotājam – valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros. Tātad, iemesls ir pavisam cits, ko arī nekautrēšos nosaukt. Proti, šī brīža domes vadība nav gatava un spējīga vadīt novadu šeit un tagad. Tas ir iemesls kādēļ viņi vēlas redzēt atsevišķus Babītes un Mārupes novadus un domā, ka jaunu izaicinājumu nebūs un esošās problēmas atrisināsies pašas no sevis.
Manuprāt, tas būs visai neprātīgs un ārkārtīgi tuvredzīgs solis, ja dome pieņemtu lēmumu sadalīt esošo novadu divos atsevišķos novados un vēl jo skumīgāk būtu, ja Saeima, ejot domes pavadā, pieņemtu šādu lēmumu. Tas no kopējām Latvijas pozīcijām raugoties, nav nedz valstiski, nedz ekonomiski pamatoti.
Ja Saeima pieņems lēmumu, ka Mārupe un Babīte atkal ir divi atsevišķi novadi, tad kas gan traucēs katram pēc teritoriālās reformas izveidotajam novadam pieprasīt to sadalīt pirmsreformas robežās?
Ja Saeima tiešām šādu lēmumu pieņems, tā būs tāda kā Pandoras lāde un sekos nebeidzams process ar līdzīgām prasībām.
Šobrīd lielāku lomu spēlē iedzīvotāju emocionālais faktors, sakot, ka jaunajā novada domē neviens par mums neinteresējas, esam kļuvuši par Mārupes novada nomali. Ences kungs ar savu komandu šīs emocijas uzjunda gan tiešā veidā, gan ar savu bezdarbību, radot cilvēkos sajūtu, ka mums ir kļuvis sliktāk. Nemānīsim sevi!
Izvērtējot investīciju apjomu gan iepriekšējā gadā, gan arī šogad, prieks secināt, ka tas ir ļoti sabalansēts un atbilstošs katra pagasta vajadzībām, iedzīvotāju skatam un struktūrai, kā arī nodrošina vienmērīgu novada attīstību. Lielajā novadā mums ir lieliska iespēja gan piesaistīt finansējumu, gan nepieciešamības gadījumā, resursus operatīvi dislocēt tur, kur tie visvairāk ir nepieciešami. Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka vēlmei atdalīties ir vairāk emocionāls sentiments un nedaudz pārspīlēts lokālpatriotisms, nevis pragmatisks aspekts.
Ir kāds piemērs par investīcijām un Babītes novadu?
Te varētu reflektēt uz iedzīvotāju bieži norādīto, ka Mārupē būvēs bērnudārzu, bet Babītes pusē to šobrīd nedarīs. Uzdodam jautājumu: kādēļ ar bērnudārzu Piņķos neesam tikuši tikpat tālu kā ar bērnudārzu Mārupē? Ļoti vienkārši. Ences kungs visu laiku šo procesu bremzēja! Vispirms ieejot garā un ne visai jēgpilnā procesā ar potenciālās vietas izvēli, pēc tam viņš mēģināja iegalvot, ka Babītes pusē jau nav tik daudz iedzīvotāju, un tas bērnudārzs vispār nav vajadzīgs… Līdz ar to šis process tiek bremzēts, kaut gan investīciju plānā abi šie projekti ir iekļauti.
Tāpat pašvaldība arī regulāri rūpējas par ielu un ceļu stāvokli visā novada teritorijā, tā kā te nevar novilkt tādu līniju un teikt: par Babītes un Salas pagastiem visi ir aizmirsuši un domā tikai par Mārupi. Tā nav.
Bijāt starp tiem pieciem deputātiem, kas pieprasīja Andreja Ences atkāpšanos no amata dēļ reputācijas riskiem pēc tam, kad Rīgas rajona tiesa viņu atzina par vainīgu apsūdzībā, kas celta pašvaldības amatpersonai par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Uz piecu deputātu parakstīto aicinājumu Ences kungam pašam vērtēt savu rīcību un potenciālos reputācijas riskus, ko rada atrašanās attiecīgajā amatā, viņš pienācīgi un pēc būtības nereaģēja. Tādēļ pagājušajā nedēļā iesniedzām oficiālu pieprasījumu domes sēdē iekļaut jautājumu par Ences kunga atbrīvošanu no domes priekšsēdētāja amata, pamatojot to ar jau pieminētajiem reputācijas riskiem.
Tomēr tiesas spriedums, ar kuru cita starpā Andrejam Encem atņemtas arī tiesības divus gadus ieņemt amatpersonu amatus valsts un pašvaldību iestādēs, iznests tikai pirmajā instancē. To vēl var pārsūdzēt un nevienu nevar uzskatīt par vainīgu, kamēr notiesājošs spriedums nav stājies spēkā.
Mēs apzināmies un saprotam, ka tiesas spriedums nav stājies spēkā, tomēr katrai amatpersonai, kura nonāk šādā situācijā, būtu jāvērtē, cik ļoti tas ietekmē konkrētās iestādes vai, šajā gadījumā, visas pašvaldības un novada domes reputāciju. Piemēram, Mārupes novadā 13.februārī bija paredzēta Valsts prezidenta vizīte, par ko Ences kungs visiem domes deputātiem lepni paziņoja. Diemžēl prezidents Mārupi neapciemoja, bet devās vizītē uz Saulkrastiem. Vai tā bija tikai sagadīšanās vai likumsakarība, lūdzu, izdariet secinājumus paši. Tāpat tikušas atceltas uzņēmēju vizītes un atsaukts aicinājums uz kāda uzņēmēja organizētu pasākumu. Novada iedzīvotāji, domes deputāti un darbinieki cieš no šīm blaknēm, kuras izsauc šie amatpersonas izraisītie reputācijas riski.
Nav jau nekur tālu jāmeklē – ir pozitīvi piemēri tepat Latvijā, kur līdzīgā situācijā amatpersona uz laiku apturējusi savu pašvaldības domes deputāta mandātu. Šādu rīcību vēlējamies sagaidīt arī no Ences kunga. Taču mums adresētajā atbildē viņš vārdu “reputācija” pat nepieminēja. Saprotu, viņš uzskata, ka nav vainīgs un būs vēl otrā un trešā tiesas instance. Viss ir saprotams, viņam ir tiesības aizstāvēt savu pozīciju, taču mums un sabiedrībai nav jāgaida divi vai trīs gadi, kamēr šī tiesvedība beigsies.
Atgriezīsimies pie Mārupes un Babītes apvienošanas, pret kuru tiek vākti paraksti arī sabiedriskās iniciatīvas portālā “Mana balss”. Kā noprotams, šobrīd esošās situācijas Status quo atbalstītāji Mārupes novada domē ir mazākumā?
Ja atceramies, kāds balsojuma par šo jautājumu bija novada domes Finanšu komitejā, tad 11 deputāti no 19 atbalstīja šo sadalīšanos. Taču mēs ieguldām zināmu darbu un strādājam. Arī domes sēdē argumentēsim un aicināsim pieņemt atbildīgu, nevis tikai emocijās balstītu lēmumu.
Savukārt runājot par “Mana balss” iniciatīvu vēlos teikt, ka tiešām ļoti augstu vērtēju sabiedrības iesaisti un to, ka ir aktīvi un atbildīgi cilvēki, kuri šo jautājumu iniciējuši un aicinājuši novada iedzīvotājus par to domāt un izteikt viedokli. Tas ir tikai apsveicami. Tā ir labā ziņa. Tomēr attiecībā uz iniciatīvu par Babītes novada atdalīšanu no Mārupes novada jāsaka, ka tajā ir daudz emocijās balstīti, patiesībai neatbilstoši fakti. Šādos uzsaukumos ir tomēr jāpārliecinās un jāsniedz patiesa informācija.
Sazinājos ar “Mana balss” pārstāvjiem un lūdzu atbildēt uz jautājumu – vai tie trīs tūkstoši cilvēku, kas parakstījušies par šo iniciatīvu, visi ir Mārupes novada iedzīvotāji? Es, piemēram, nevēlētos, lai Mārupes novada likteni izlemj jebkurā citā Latvijas novadā vai pat citā valstī dzīvojoši Latvijas pilsoņi. Saņēmu atbildi, ka vienīgais, ko šī sistēma ir spējīga pārbaudīt ir tas, vai Aivars Osītis tik tiešām ir Aivars Osītis. Viņiem nav zināms, kurā administratīvajā teritorijā esmu deklarēts un līdz ar to mūsu likteni var izlemt arī Rēzeknē, Jelgavā vai Daugavpilī. Pat ja pieņemam, ka visi 3046 iedzīvotāji (dati uz 26.februāri), kuri par šo iniciatīvu parakstījušies, ir Mārupes novada iedzīvotāji, tad, ņemot vērā, ka novadā ir aptuveni 25 tūkstoši balsstiesīgo iedzīvotāju, par novadu atdalīšanos ir aptuveni viena astotā daļa. Tas nav īpaši daudz.
Manuprāt, tas ir Ences un viņa komandas inspirēts pasākums, lai visu atgrieztu iepriekšējās sliedēs, kur ikkatrs “pagastvecis” būtu kungs un ķēniņš savā karaļvalstī un varētu turpināt strādāt tāpat, kā tas bija pirms 2021.gada. Tā lielākā bēda ir, ka viņi vienkārši nav spējīgi paraudzīties uz Mārupes novadu kopumā un atbilstoši šī brīža situācijai. Patiesībā, mums ir radīti visi apstākļi, lai mēs būtu plaukstošākais novads Latvijā. Vienkārši jāķeras pie darba un mūsdienīgi jāstrādā, tas arī viss. Pietiek gremdēties pagātnes atmiņās, ir jāattīstās un jābūt aktīviem, lai mēs varētu būt lepni par to, ka dzīvojam vienā no lielākajiem, bagātākajiem un skaistākajiem Latvijas novadiem.
Un vēl. Reforma pati par sevi nav ne recepte laimīgai dzīvei, ne brīnumzāles. Administratīvi teritoriālā reforma ir pamats vai platforma citu reformu, tajā skaitā nodokļu reformas, izglītības reformas īstenošanai, kā arī pamats pašvaldību finanšu izlīdzināšanas pieejas pārskatīšanai un mūsdienām atbilstoša modeļa izstrādei. Diemžēl ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu viss arī beidzās un turpmākas Saeimas un valdības iniciatīvas nav sekojušas. Tālāk katrs kuļas, kā māk.
Mārupes novads par kulšanos gan nevarētu runāt, esat bagātākie Latvijā.
Jā. Pirms dažām dienām mediji ziņoja, ka 2021.gadā Japānas IKP uz vienu iedzīvotāju bija 33,7 tūkstoši eiro, bet Mārupes novadā – 30,2 tūkstoši eiro. Mārupes novadam absolūti nav jāsūdzas par kādām izdzīvošanas vai novada pastāvēšanas problēmām. Ja varam apstiprināt pašvaldības budžetu tādā apmērā, lai realizētu likumā noteiktās autonomās funkcijas, kā arī ieplānotu aptuveni trīspadsmit miljonus paredzēt investīcijām, tas ir – novada attīstībai, tad, domāju, viss ir kārtībā un nav visās nelaimēs jāvaino administratīvi teritoriālā reforma. Varam labāk!
