Aivars Endziņš: Valsts turpina “ražot” nepilsoņus, kas nav pareizi 5
Autors – Aivars Endziņš, Biznesa augstskolas “Turība” profesors un bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs
Nedēļas sākumā Saeimas komisija ar pārliecinošu balsu vairākumu konceptuāli atbalstīja ierosinājumu pārtraukt piešķirt nepilsoņa statusu jaundzimušajiem. Iniciatīvas autors ir Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš parlamentā to iesniedzis atkārtoti, jo Saeimas iepriekšējais sasaukums nobalsoja pret automātisku pilsonību bērniem. Paredzams, ka šis ierosinājums vēl izsauks plašas Saeimas debates.
Uzskatu, ka automātiska pilsonības piešķiršana visiem Latvijā dzimušajiem bērniem, ja vien vecāki nebūs izvēlējušies citas valsts pilsonību, ir solis uz labvēlīgāku integrāciju. Turklāt šobrīd, kad ir pagājuši vairāk nekā 25 gadi kopš neatkarības atgūšanas, ir pēdējais laiks izbeigt šo “iekapsulējušos” politiku.
Ik gadu 30 – 60 jauni nepilsoņi
Neraugoties uz to, ka ir pagājis ilgs laiks kopš neatkarības atjaunošanas, valsts joprojām turpina “ražot” nepilsoņus, kas nav pareizi. Lai gan pēdējos gados dzimušo nepilsoņu skaits nav liels – 2014. gadā – 74; 2015. gadā – 77; 2016. gadā – 47; 2017. gadā – 51 un 2018. gadā – 33 un nerada problēmas pilsoņu kopumam, vienlaikus šāda situācija negatīvi ietekmē sabiedrības saliedētības jautājumu.
Ja likums tiks pieņemts, no 2020.gada Latvijā dzimušiem bērniem vairs netiks izsniegtas nepilsoņa pases. Tā vietā bērni automātiski kļūs par Latvijas vai pēc vecāku izvēles par kādas citas valsts pilsoņiem. Raugoties no statistikas viedokļa, jāatzīmē, ka nepilsoņu skaits kopš 2010. gada ir sarucis no 15,3% uz 11,4% (1995. gadā Latvijā bija 731 078 nepilsoņi, tad 2017. gadā – 242 560).
Attiecināms uz visiem bērniem, kas dzimuši pēc 2013. gada
Iepriekšējie būtiskie grozījumi attiecībā uz bērna pilsonības reģistrēšanu bija 2013. gadā, kad tika atvieglota kārtība, paredzot, ka bērnu var reģistrēt arī viens no vecākiem (iepriekš bija nepieciešama abu vecāku piekrišana).
Uzskatu, ka lēmumam par pilsonības piešķiršanu jābūt ar atpakaļejošu datumu un attiecināmam uz visiem bērniem, kas dzimuši pēc 2013. gada.
Starptautiskās normas rekomendē, bet neuzliek pienākumu
Raugoties no starptautisko tiesību viedokļa, pilsonības jautājums ir katras nacionālās valsts kompetencē.
ANO 1989. gada Konvencijas par bērna tiesībām 7. pants gan nosaka, ka “bērnam ir tiesības uz pilsonības iegūšanu”, taču tas neuzliek konkrētu pienākumu – piešķirt attiecīgās valsts pilsonību. Arī ANO Starptautiskais pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām nosaka, ka “katram bērnam ir tiesības uz pilsonības iegūšanu”, tomēr neuzliek dalībvalstīm konkrētus pienākumus.
Nepilsoņu statuss ir unikāls Latvijā un Igaunijā, tomēr virkne ekspertu ir norādījuši, ka atzīt pilsoņu kopumu var ne tikai jauna valsts, bet jebkura valsts jebkurā brīdī starptautisko tiesību brīvības robežās. Piemēram, Igaunijā par pilsoni varot kļūt jebkurš bērns līdz 15 gadu vecumam, ja viņa vecāki 5 gadus dzīvo Igaunijā.
Sabiedrības atbalsts iniciatīvai
Ierosinot šos grozījumus, Valsts prezidents skaidroja to nozīmi sabiedrības integrācijas sekmēšanā. Ideja jau pirmajā rosināšanas reizē saskarās gan ar atbalstītājiem, gan pretiniekiem. 2017. gadā tika veikts arī sabiedriskās domas pētījums un šādu priekšlikumu atbalstīja 76% respondentu (50% pilnībā atbalstīja, 26% drīzāk atbalstīja) .
Valsts prezidents ir uzsvēris, ka pienācis laiks vairāk nekā pēc 27 gadiem pielikt punktu nepilsoņa statusa piešķiršanai, jo Latvija ir progresīva, moderna Eiropas valsts, kas ir gatava šāda veida izaicinājumiem. Uzskatu, ka šie grozījumi patiešām būtu solis sekmīgākas integrācijas virzienā, turklāt tiktu pozitīvi novērtēti no lielas daļas nepilsoņu.
Nav pamata turpināt “iekapsulējošos” politiku
Šobrīd situācija ir krasi atšķirīga no 90. gadiem, kad pamatnācija veidoja tikai aptuveni 52% no visiem valsts iedzīvotājiem.
2017. gadā latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā bija 62%, bet 2018. gadā – 62,2% . Laiki mainās, arī iedzīvotāju skaita sadalījums mainās, un nav pamata turpināt šo “iekapsulējošos’ politiku.
Ceru, ka Saeima šajā jautājumā pieņems pozitīvu lēmumu un Latvijas valsts vairs neveicinās nepilsoņu rašanos.
