Aiva Vīksna: Valsts uzņēmumu daļu kotēšana biržā – caurskatāmi, visai sabiedrībai saprotami un ar konkrētu plānu (2.daļa) 22
Autors: Aiva Vīksna, 14. Saeimas deputāte (“Apvienotais saraksts”)
Iepriekš jau esmu paudusi savu redzējumu par to, lai beidzot sāktos reāla praktiska virzība uz valsts uzņēmumu mazākuma daļu kotēšanu biržā. Šoreiz sīkāk gan par konkrēta pilotprojekta nepieciešamību, stratēģiski svarīgu uzņēmumu daļu kotēšanas nepieļaušanu, kā arī par tik daudzreiz aprunāto “politisko ietekmi” uz visu procesu kopumā. Bet pats būtiskākais – par absolūta caurspīdīguma nepieciešamību, lemjot par visas tautas kopējo mantu.
Nepieciešams pilotprojekts, pat vairāki
Jau šobrīd ir skaidrs, ka būs praktiski neiespējami uzreiz un “uz brokastlaiku” izstrādāt vienotu sistēmu, kas derētu jebkura valsts uzņēmuma daļu virzīšanai uz biržu – katram būs sava specifika, būtiskas nianses un detaļas, kas katru atsevišķo gadījumu padarīs unikālu. Ja centīsimies aptvert “visu lauku” uzreiz, pastāv risks atkal palikt vien vispārēju pļāpu, neauglīgas spriedelēšanas un jautājumu bezgalīgas atlikšanas līmenī. Tāpēc uzskatu, ka visoptimālākais ceļš, lai izkustētos no pašreizējās stagnācijas, ir viena konkrēta pilotprojekta izstrāde un tā novešana līdz rezultātam. Savulaik, no Saeimas tribīnes sakot ceļavārdus jaunizveidotajai Evikas Siliņas valdībai, jau izteicu konkrētu priekšlikumu – pilotprojekta formā uzsākt valsts uzņēmumu daļu kotēšanu biržā ar aviosabiedrību “airBaltic”. Arī šodien manas domas nav mainījušās.
Kāpēc tieši “airBaltic”? Pirmkārt, uzņēmumam šobrīd ir jāatrod veids kā segt iepriekš uzņemtās saistības, tai skaitā pret Latvijas valsti, tādēļ papildus finanšu līdzekļu piesaiste ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras lidsabiedrības vadība. Lai gan tiek meklēti arī citu ceļi, manuprāt, “airBaltic” daļu izlikšana tirgū varētu dot būtisku pienesumu kompānijas esošās finanšu situācijas stabilizācijā. Otrkārt, uzņēmuma valde ir izteikusi gatavību reāli sākt darbu pie nepieciešamo pasākumu kompleksa. Treškārt, “airBaltic” iepriekšējā gada darbība pirmo reizi kompānijas vēsturē ir nesusi vērā ņemamu peļņu, tādējādi potenciālo investoru acīs vairojot uzticību uzņēmuma nākotnei un attīstības iespējām. Šāds pilotprojekts skaidri iezīmēs tās problēmas un izaicinājumus, ar kuriem varētu saskarties ikviens valsts uzņēmumus, uzsākot sagatavošanās procesu startam biržā. Mēs varam teoretizēt un modelēt iespējamus scenārijus līdz apnikumam, tomēr konkrētas un skaidras atbildes sniegs tikai prakse.
Bez šaubām, arī līdz “airBaltic” valsts daļu potenciālais kotēšanai biržā ir krietns ceļš ejams. Mudinot rīkoties, es nekādā gadījumā neaicinu pašmērķīgi steigties. Ne velti latviešiem ir sakāmvārds – “Kā jūgsi, tā brauksi”. Pirmā pilotprojekta veiksme vai neveiksme lielā mērā atstās iespaidu uz visu tālāko valsts uzņēmumu daļu pārdošanu kopumā. Tūlīt pēc pirmā pilotprojekta īstenošanas un gūtās pieredzes izvērtēšanas (vai pat paralēli), būtu jāsper jau tālākais solis, virzot uz biržu nākamo valsts uzņēmumu, kas būtu vislabāk sagatavots un kura mazākuma daļu pārdošanas ieguvumi būtu visprecīzāk definēti.
Stratēģiski svarīgos uzņēmumus šobrīd nedrīkst aiztikt
Būtiski jau pašā procesa sākumā skaidri definēt, kuri valsts uzņēmumu daļas šobrīd nekādā gadījumā netiks virzīti uz iespējamu kotēšanu biržā. Tie ir tā dēvētie stratēģiski nozīmīgie valsts infrastruktūras uzņēmumi, kuru darbība ir valsts dzīvotspējas un funkcionēšanas pamatā. Piemēram, “Latvenergo”. Ņemot vērā nestabilo situāciju Eiropā un pasaulē, šobrīd nekādā gadījumā nevaram pieļaut pat teorētiskus riskus, ka daļas no šādiem uzņēmumiem vērtu nonākt neskaidras izcelsmes naudas vai valstij nelojālu “investoru” rokās. Turklāt nedrīkstam aizmirst, ka Latvijas iedzīvotāji savulaik jau pateica stingru “nē” jau pieminētā “Latvenergo” privatizācijai – nedomāju, ka šajā ziņā šobrīd kaut kas radikāli būtu mainījies.
Domāju, ka šādā pagaidām tikai valsts pārziņā atstājamu sabiedrību sarakstā šobrīd jāiekļauj arī valstij piederošas mežsaimniecības, ūdensapgādes un siltuma ražošanas uzņēmumi.
Par politisko ietekmi un caurskatāmību
Bieži nācies dzirdēt, ka galvenais nosacījums veiksmīgai valsts uzņēmumu kotēšanai biržā ir gaidāmā procesa nošķiršana no jebkāda veida politiskās ietekmes, tā arī precīzi nepasakot, kas ar šo “politisko ietekmi” domāts. Ja mēs raugāmies no kādu iespējamu aiz politiskajiem spēkiem stāvošu grupējumu interešu lobēšanu, tad, protams, – šāda “politiskā ietekme” nav pieļaujama nekādā veidā. Savukārt, ja vēlamies, lai process uzņemtu reālu virzību, bez “politiskās komponentes” nekādi neiztikt – iniciatīva un atbildība par procesa uzsākšanu ir jāuzņemas vienam vai vairākiem politiskiem spēkiem, pieņemot tieši politisku lēmumu. Šāda “politiskā ietekme” ir pat ļoti vēlam un nepieciešama. Kā novilkt robežu, kur sākas griba ar politiskās varas instrumentiem realizēt noteiktu valsts nākotnes attīstības modeli, no šo pašu “instrumentu” izmantošanas šaurās un pat savtīgās interesēs?
Atbilde rodama pilnīgas caurskatāmības nodrošināšanā. Tādēļ katram lēmumam, kas tieši vai netieši skar visu mūsu kopējās mantas – valsts uzņēmumu – nākotni, katram šāda lēmumam pamatojumam jābūt absolūti atklātam un brīvi pieejamam sabiedrībai. Nedrīkst pieļaut nekādu aizbildināšanos ar “komercnoslēpumu”, nedrīkst žonglēt ar “ierobežotas pieejamības informācijas” noteikšanu (ko tik ļoti bija iecienījusi iepriekšējās Saeimas laika valdība) – visam jānotiek publiski, atklāti un bez aizdomu ēnas par iespējamām sabiedrībai slēptām aizkulišu spēlēm. Diemžēl, tieši šādu ceļu izlēmusi iet arī pašreizējā valdība – informatīvajam ziņojumam par gatavošanos akciju kotēšanai uzlikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, aizbildinoties ar jau pieminēto “komercnoslēpumu”. Kāpēc Latvijas sabiedrībai tik svarīgi jautājumi tiek skatīti “aiz slēgtām durvīm”? Tas ir nepieļaujami – Latvijas tautai, Latvijas nodokļu maksātājiem kā faktiskajiem uzņēmumam īpašniekiem tiek liegta pieeja informācijai par viņiem piederošu uzņēmumu reālo stāvokli un to tālāko likteni! Vēlreiz uzsveru – šāda pieeja ir destruktīva, negodīga, pat absurda un neliecina ne par pašreizējās varas kalpošanu sabiedrības labā, ne par labas saimniekošanas praksi un principiem.
Manuprāt, Ministru Prezidentei šajā situācijā būtu jāparāda drosme un principialitāte, mainot šo pieeju un atceļot nezināmos varas gaiteņos tapušo procesa “noslepenošanas” ieceri. Protams, šie nebūt nav visi jautājumi, kas būs jārisina gaidāmā procesa ietvaros. Manuprāt, ļoti atbildīgi būtu jāvērtē tās iespējas un priekšrocības, ko dos konkrētas biržas izvēle. Nekādā gadījumā nedrīkst kā pašmērķi uzstādīt tikai un vienīgi Rīgas Fondu biržas attīstību – ja veiktie sagatavošanās aprēķini apliecinās, ka, kotējot valsts uzņēmumu daļas kādā citā Eiropas biržā, ieguvumi būs lielāki, nedrīkstam jau priekšlaikus izslēgt iespēju valsts uzņēmumiem startēt tieši tur. Tāpat īpaši svarīgi ir “precīzi trāpīt” ar īsto brīdi – vai uzsākt procesu zināmas ekonomikas recesijas apstākļos, vai tomēr gaidīt atbilstošu attīstības un pacēluma momentu.
Tāpēc aicinu visu nozaru profesionāļus iesaistīties gan teorētiskajā, gan praktiskajā darbā un ar savu pienesumu beidzot izkustināt nepamatoti ilgi iestrēgušo reālo virzību uz priekšu. Turklāt darot to pilnīgi atklāti, neslēpjoties aiz apšaubāmiem un nepamatotiem “komercnoslēpuma” vai “ierobežotas pieejamības informācijas” aizsegiem.
