Aiva Vīksna: “Vai tiešām valdībā ir neprofesionāļi, un ko viņi tur vēl dara?” 0
Gandrīz katram otrajam Latvijas iedzīvotājam pašreizēja situācija sabiedrībā drīzāk izraisa nedrošības sajūtu Krievijas kara Ukrainā kontekstā. Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka arī pašreizējā ekonomiskā situācija ir palielinājusi vispārējo stresa līmeni. Arī neuzticēšanās līmenis Latvijas valdībai ir augsts – valdībai un Saeimai pērn neuzticējās vairāk nekā katrs otrais Latvijas iedzīvotājs. Par to, kāpēc sabiedrība neuzticas izpildvarai, TV24 raidījumā “Ziņu TOP” stāsta Aiva Vīksna, Saeimas deputāte (AS), Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sekretāre.
Ģimenēm, runājot par budžetu, nav tik pesimistiski, jo katrs ir pats savas laimes kalējs — pats saprot: cik strādāsi, tik pelnīsi. Tādējādi valdības lēmumi paliek otrajā plānā, stāsta Vīksna.
“Līdz ar to tas parāda neuzticēšanos lēmumu pieņēmējiem, vairāk valdībai, ko mēs redzam — izpildvarai. Jo visi šie lēmumi, nemitīgās komunikācijas kļūdas un neprasmes vienkārši liecina — vai tiešām valdībā ir neprofesionāļi, un ko viņi tur vēl dara?” viedokli pauž Vīksna.
Runājot arī par savu laiku valdībā, Vīksna stāsta par savu novērojumu, ka valdībā esošie neiejūtas tajā, kā ir būt vienkāršam cilvēkam. Viņa uzskata, ka tas mūsdienu un nākotnes politikā būtu jāmaina — ir jādomā par cilvēku, lai cilvēks justos drošs.
“Ir jāiezīmē cilvēkiem kopējā aina, un cilvēkam šobrīd vislielākā problēma ir tā, ka viņš nezina, kur iet. Es dzīvoju Ropažu novadā, un man ir jautājums — kur ir mana patvertne? Nezinu — viņa ir vai viņas nav,” par Ukrainā esošo karadarbību izsakās deputāte.
Latvijā krīžu vadībā ir grūtības ar līderību un struktūru, diskusijā pēc pētījuma par sabiedrības noturību Baltijas valstīs Krievijas sāktā kara Ukrainā kontekstā prezentācijas pauda Krīzes vadības centra attīstības komandas konsultants Kaspars Druvaskalns.
Aizsardzības ministrijas (AM) Noturības nodaļas vadītāja Ieva Rubļevska norādīja, ka sabiedrības noturības kontekstā satraucošie ir pētījuma rezultāti, kas parāda zemo sabiedrības uzticēšanos valdībai.
“Zems uzticēšanās līmenis [valdībai] var novest pie izaicinājumiem krīžu vadībā, dezinformācijas,” vērtēja AM pārstāve. Rubļevska norādīja, ka nepieciešams vairāk strādāt pie stratēģiskās komunikācijas, celt sabiedrības uzticības līmeni valdībai, kā arī strādāt pie valdības darba caurspīdīguma.
