Padoms profesionālim. Aitu ganāmpulka sagatavošana lecināšanai 0
Autore: Dace Trupāne, veterinārārste
Ar aitu sagatavošanu lecināšanai sākas nākamā jēru sezona. Lai atnešanās būtu produktīva, plānošana jāsāk vismaz astoņas nedēļas pirms lecināšanas. Savlaicīga aitu sagatavošana samazina problēmaitu skaitu atnešanās sezo nā, kas citādi laupa jautā aizņemto laiku.
Lecināšanas sākumu nosaka jēru atšķiršanas datums, lai aitu mātēm būtu pietiekams laiks ķermeņa kondīcijas atgūšanai (vismaz divi divarpus mēneši starp atšķiršanu un lecināšanu). Ņem vērā arī saimniekošanas veidu, atnešanās laika organizēšanu, plānoto jēru realizācijas laiku un dzīvnieku šķirni. Lielākajai daļai Latvijā audzēto aitu šķirņu meklēšanās ir sezonāla, lecināšana visbiežāk notiek rudenī, kad dienas kļūst īsākas.
Gatavojot nākamajai lecināšanas sezonai, pirmo reizi aitu mātes izvērtē jēru atšķiršanas brīdī. Līdz nākamajai lecināšanas sezonai brāķē līdz 25% aitu māšu. Brāķēto aitu māšu skaits būtiski ietekmē ganāmpulka rentabilitāti. Neproduktīvu, vecu aitu paturēšana ganāmpulkā ir viltus ietaupījums. Gatavojot aitu mātes lecināšanai, jāņem vērā ķermeņa kondīcija, vispārējā veselība, atražošanas rezultāti.
Ķermeņa kondīcijas noteikšana
Ķermeņa kondīciju (barojumu) aitām nosaka, ar plaukstu aptverot mugurkaulu jostas daļā, izjūtot muguras skriemeļu mugurizaugumus, šķērsizaugumus un garā muguras muskuļa biezumu starp tiem. Vērtē 5 ballu sistēmā, kur 1 – ļoti vājš, bet 5 – aptaukojies (sk. 1. att.). Labāki auglības rādītāji ir aitu mātēm ar lecināšanas kondīciju 3–3,5. Pārāk vāja (>2,5) vai tieši pretēji – pārāk liela (>3,5) kondīcija kavē dzimumciklu (īpaši jaunaitām), palielina negrūsno aitu skaitu. Lai sasniegtu lecināšanai vēlamo ķermeņa kondīciju, aitas jāsāk sagatavot 8–12 nedēļas iepriekš. Ķermeņa kondīcijas pieaugums par 0,5 punktiem ir līdzvērtīgs aptuveni 7% ķermeņa svara (piemēram, 5 kg 75 kg smagai aitai).
Lai paceltu aitu mātes kondīciju par 0,5 punktiem mēneša laikā, aitu mātes jābaro līdzvērtīgi dvīņu mātēm divas nedēļas pirms atnešanās. Savlaicīga barojuma noteikšana dod iespēju vēlamo rezultātu sasniegt pakāpeniski, ar mazākiem ieguldījumiem. Jāatceras, ka ķermeņa kondīciju ietekmē ne vien ēdināšana, bet arī slimības.
Aitu mātes grupē pēc ķermeņa kondīcijas – resnās (>4), optimālās (3–3,5 un vājās (<2,5). Pārāk resnas aitu mātes pārvieto uz nabadzīgākām ganībām vai ievieto kūtī diētai (salmi + ūdens), bet vājās aitu mātes piebaro. Barības devu sastāda, ņemot vērā līdz lecināšanai atlikušo laiku.
Aitu māšu veselības novērtēšana
Aitu māšu veselības novērtēšana notiek jau pēc jēru atšķiršanas – izvērtē, vai aitu mātes ir spējīgas turpināt nākamo sezonu. Papildus ķermeņa kondīcijai nosaka zobu, tesmeņa, kāju un vispārējo veselības stāvokli. Atsevišķi grupē aitas ar vāju kondīciju, sliktu zobu stāvokli, izmainītu tesmeni, klibumu vai citām slimībām un izslēdz no ganāmpulka, ja cēloni nav iespējams novērst līdz lecināšanas sākumam (piemēram, ar attārpošanu un atbilstošu ēdināšanu).
Tesmeni rūpīgi iztausta katrai aitai – vai tajā nav iekaisuma pazīmju (pietūcis, karsts, nesimetrisks, sabiezējumi, bumbuļi, cietumi). Vesels tesmenis pēc laktācijas samazinās, atgādina tukšu lupatiņu. Aitas ar izmainītu tesmeni brāķē, jo nākamajā gadā tām nebūs pietiekami daudz piena, tāpat arī aitas, kam piens ir bijis tikai vienā tesmeņa pusē. Jābrāķē aitas ar nokareniem tesmeņiem, lieliem pupiem, kas rada sarežģījumus jaundzimušajiem jēriem viegli zīst un paaugstina tesmeņa saslimšanas risku.
Zobu izkrišana vecām aitām apgrūtina barības uzņemšanu, kondīcijas uzturēšanu un jēru saglabāšanu. Vai aitu mātes ar izkritušiem zobiem atstāt nākamajai sezonai, mazākos ganāmpulkos izvērtē individuāli. Lielākos ganāmpulkos aitu mātes brāķē, tām sasniedzot piecu sešu gadu vecumu, lai izvairītos no liekām problēmām, ko rada vecas aitas atnešanās laikā.
Kājas – izmeklē aitas, kas klibo, no ganāmpulka izslēdz aitas, kas ilgstoši nepakļaujas ārstēšanai. Ja nepieciešams, pirms lecināšanas apgriež nagus, vanno kājas.
Attārpošana ieteicama, ja ir liels dzīvnieku blīvums, noslogotas ganības, aitām vāja ķermeņa kondīcija un ir liels parazītu oliņu skaits – 300 oliņu uz 1 g fekāliju (izmeklējot pēc McMaster metodes). Sadarbojoties ar veterinārārstu, jāpārbauda vitamīnu un minerālvielu nodrošinājums – selēna un kobalta deficīts var samazināt reprodukcijas rādītājus.
Aplūkojot atnešanās laika pierakstus, izvērtē atražošanas rādītājus un identificē aitu mātes, kam novēroja:
– maksts izslīdējumu, dzemdes kakla neatvēršanos, apgrūtinātas dzemdības – pastāv tendence atkārtoties nākamajā gadā atkarībā no cēloņiem;
– sliktas mātes īpašības – pamet jēru, neļauj zīst;
– tesmeņa problēmas – pārāk lieli pupi, nokarens tesmenis, mastīts;
– par maz piena;
– citas atražošanas problēmas – neauglību, abortus; aitu mātes patur ganāmpulkā tikai gadījumos, kad aborta ierosinātājs ir zināms un kontrolējams.
Šo problēmaitu atrašana aizņem lielu daļu atnešanās laika. Ja pirms lecināšanas tās identificēt nav iespējams, satiksiet tās atkal nākamās atnešanās laikā, tāpēc rūpīgi veiktiem pierakstiem ir būtiska loma.
Jaunaitas – lai arī vēl nav dzemdējušas, to izmeklēšana ir vienlīdz svarīga, var atklāties problēmas, kas tās padara nepiemērotas lecināšanai (piemēram, cirpšanas laikā savainoti pupi u. c.). Lai uzsāktu lecināšanu, jaunaitai jāsasniedz vismaz divas trešdaļas no pieaugušas aitas svara, vēlamā ķermeņa kondīcija 3–3,5 balles.
Aplecinot pārāk jaunas, nepieaugušas aitas, atražošanas rādītāji var būt līdz 50% zemāki nekā pieaugušām aitu mātēm. Atbilstoša ēdināšana jānodrošina arī pēc lecināšanas, lai segtu grūsnības un augoša organisma vajadzības. Jaunaitām šajā periodā ir augstākas uzturvērtības vajadzības nekā pieaugušām aitu mātēm.
Kā sagatavot vaislas teķus
Jāatceras vispārējā veselības plānā iekļaut arī teķi, veicot attārpošanu, cirpšanu, nagu apkopi. Gatavojot lecināšanai, teķus izmeklē 10 nedēļas pirms plānotās lecināšanas, lai paspētu novērst problēmas, kas ietekmē spermas kvalitāti, vai piemeklēt aizvietotāju. Ja pirms lecināšanas ir karsts laiks, teķiem nav vēlams atrasties atklātās ganībās. Piemērotākas ēnainas nojumes ar labu ventilāciju, pieeju svaigam un vēsam dzeramajam ūdenim. Paaugstināta temperatūra apkārtējās vides vai saslimšanu dēļ paaugstina arī sēklinieku temperatūru, negatīvi ietekmējot spermas kvalitāti.
Gatavojot teķus lecināšanai, ņem vērā ķermeņa kondīciju, vispārējo veselības stāvokli un trīs S – sēkliniekus, smaidu, stāju.
Ķermeņa kondīcija un vispārējā veselība vaislas teķiem ir ļoti nozīmīga, jo lecināšanas laikā jānostaigā ļoti daudz kilometru – tiem jābūt labā ķermeņa kondīcijā (3,5–4). Lecināšanas laikā teķis zaudē līdz 15% ķermeņa svara. Vājiem teķiem nepietiek spēka aplekt visas mātes, kas meklējas, bet pārāk resni teķi ir slinki kustībās.
Teķiem barības devu pakāpeniski palielina 6–8 nedēļas pirms lecināšanas, lai uzlabotu sēklinieku darbību un spermas produkciju. Teķiem nepieciešama brīvi pieejama labas kvalitātes rupjā barība un spēkbarība ar proteīna koncentrāciju vismaz 18%. Papildus nodrošina minerālvielas un sāli. Vispārējās veselības jautājumos jāņem vērā tādi paši jautājumi kā aitu mātēm (nagi, attārpošana, minerālvielu nodrošinājums u. c.). Teķiem papildus rūpīgi izmeklē ādas brūces, kas jāapkopj laikus. Īsi pirms lecināšanas teķa cisku iekšpuses parasti kļūst ietonētas un vaskainas. Vilnu no teķu sēkliniekiem ieteicams ļoti uzmanīgi nocirpt, īpaši jaunajiem teķiem. Sēkliniekiem vēlama par 4–5 grādiem zemāka temperatūra nekā ķermeņa iekšējā, paaugstināta temperatūra negatīvi ietekmē produktivitāti.
Ievedot teķi no citiem ganāmpulkiem, svarīgi ievērot karantīnu (minimums 10 dienas), kuras laikā var parādīties aizdomas par saslimšanu vai klīniskās pazīmes. Ar teķiem ganāmpulkā viegli ievest tādas slimības kā kazeozais limfadenīts, maedi visna, nagu puve, kontagiozais digitālais dermatīts, robežslimība, kaulu mušas, aitu kašķis un citas parazitozes, kā arī salmonelozi, aitu parabaku vīrusu u. c.
Ganāmpulkam pievienojot jaunus dzīvniekus, ieteicams konsultēties ar veterinārārstu, nepieciešamības gadījumā veikt analīzes. Jaunus teķus pārējiem teķiem pievieno uzmanīgi, cenšoties samazināt to savstarpējo cīnīšanos.
Kompakts atnešanās laiks
Teķi izdala ķīmiskas vielas (feromonus), to klātbūtne aitu mātēm izraisa hormonālas reakcijas un palīdz ierosināt meklēšanos. Šo fenomenu var izmantot atnešanās laika saīsināšanai. Lai iegūtu maksimālu efektu, aitas 4–6 nedēļas tur pilnīgi nošķirti no teķu smaržas un skaņām, 14–10 dienas pirms lecināšanas samazina attālumu starp vaislas teķiem un aitām vai stimulē, pievienojot uzmeklētājteķi. Kompakta atnešanās laika priekšrocības ir: līdzīgas barības vajadzības visām aitu mātēm, vienādas manipulācijas vienāda vecuma jēriem, samazinās jaunāku jēru inficēšanās risks no vecākiem jēriem un atnešanās roku darba izmaksas.
Lecināšana
Ganāmpulku vēlreiz apskata nedēļu pirms lecināšanas – ja kāda aitu māte nav sasniegusi vēlamo rezultātu, ir pēdējais brīdis to izslēgt no lecināšanas grupas, lai izvairītos no nevajadzīgām problēmām atnešanās laikā. Uz lecināšanu vēlamajā ķermeņa kondīcijā jābūt 90% aitu māšu. Lecināšanai ieplāno ganības, kas nodrošinās dzīvnieku vajadzības lecināšanas laikā. Ja iespējams, labāk izvēlēties laukus, kur aitām ir iespēja paslēpties no nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Svarīgs ir minerālvielu nodrošinājums (iespējams noteikt, veicot asins analīzes), ko ņem vērā, sastādot barības devas, un izvēlas atbilstošās minerālvielu piedevas (laizāmas, beramas, injicējamas vai dodamas caur muti šķidruma vai bolu veidā).
Nepieciešamais teķu skaits atšķiras no dzīvnieku šķirnes, saimniekošanas modeļa. Vidēji izmanto vienu teķi 40–50 aitām (attiecību var palielināt, ja nodrošināta atbilstoša ēdināšana), jaunu teķi – 25 aitām. Ja teķim paredz par daudz māšu, pagarinās atnešanās periods un samazinās grūsnību skaits. Gaļas ražošanas ganāmpulkos, kur jērus nepatur ataudzēšanai, var izmantot vienlaikus trīs teķus 100 aitu mātēm, saīsinot atnešanās perioda garumu. Neuzsākt lecināšanu jaunaitām ar jaunu teķi – vienai no pusēm jābūt ar iepriekšēju pieredzi. Ja vienu teķi izmanto dažādu šķirņu aitām, jāatceras, ka tas pirmās izvēlēsies aplekt aitas, kas pēc izskata būs līdzīgas tā mātei vai audžumātei.
Krītiņu izmantošana uz teķa krūtīm palīdz saprast, vai teķis strādā (īpaši jauniem teķiem), un paredzēt precīzāku atnešanās datumu. Krāsas maina uz katru ciklu (ik pēc 17 dienām) vai biežāk. Lai veiksmīgi izmantotu marķēšanas krītiņus, tie jāpārbauda katru dienu. Labi, ja teķis ir pieradināts pie rokas/spēkbarības spaiņa – papildu piebarošana teķim palīdz saglabāt atbilstošu kondīciju visu lecināšanas laiku, satikšanās brīdī iespējams saregulēt krītiņa siksnas vai atjaunot krāsas.
Grūsnības sākums
Aitu mātes rūpīgi ēdina 40 dienas pēc lecināšanas, kas ir svarīgs laiks, kad embriji implantējas placentā, notiek placentas augšana, jebkuras izmaiņas kondīcijā, ēdināšanā vai stress var ietekmēt augļa implantēšanos un samazināt apaugļošanas rādītājus. Lielāks embriju bojāejas procents novērojams jaunaitām, kā arī aitām, kas pakļautas nelabvēlīgiem laika apstākļiem (karstums, ilgstošs lietus, aukstums). Lecināšanas kondīciju saglabā vismaz trīs nedēļas pēc teķu noņemšanas. Nedaudz samazināt kondīciju (par 0,5 ballēm) aitu mātēm nepieciešams tikai grūsnības vidū (trešajā mēnesī), kas ir svarīgākais faktors maksts izslīdējumu samazināšanai grūsnības beigās.
Teķus atpūtina, cenšas atgūt ķermeņa kondīciju, lai tiem būtu spēks cīnīties pret slimībām ziemošanas periodā, ārstē brūces, ja tādas ir. Piebaro ar spēkbarību, kamēr teķi atgūst ķermeņa kondīciju ap 3,5 ballēm.
Pieci punkti, kas jāievēro, gatavojot aitas lecināšanai
– Nosaka lecināšanai vēlamo ķermeņa kondīciju, ņemot vērā aitu šķirni un saimniekošanas sistēmu (2,5–3 ekstensīvām šķirnēm, tādām kā Romanovas, Haidšnukes, un 3,5 pārējām).
– Pēc jēru atšķiršanas aitu mātes dala trijās grupās (tievās, optimālās, resnās), ēdina atbilstoši.
– Brāķē aitu mātes, kam novēro problēmas, lai nākamgad tādas neatkārtotos.
– Īpašu uzmanību pievērš vaislas teķu veselībai.
– Visas manipulācijas ar ganāmpulku veic pirms lecināšanas – lieka stresa dēļ nākamajā sezonā var būt mazāk jēru.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
