Aitu cenas šogad kāpušas par 10%; pieprasījums aug 0
Aitu cenas šogad Latvijā ir palielinājušās par 10% salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu, ko galvenokārt ietekmēja pieprasījuma pieaugums, pastāstīja aptaujātie aitu audzētāji.
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) “Latvijas aita” valdes priekšsēdētāja un zemnieku saimniecības “Griezes” īpašniece Vanda Krastiņa teica, ka aitu vidējā cena, pateicoties pieprasījuma pieaugumam, šogad salīdzinājumā ar pagājušo ir pieaugusi par apmēram 10% gan aitu kautķermeņiem, gan dzīvām aitām.
Krastiņa sacīja, ka pieprasījums pēc aitām nemitīgi aug, taču Latvijas aitkopjiem to ir grūti apmierināt. Galvenie iemesli, kāpēc neizdodas nodrošināt atbilstošu piedāvājumu, ir paaudžu maiņa un darba roku trūkums – tā kā daudzi iedzīvotāji ir pārcēlušies uz dzīvi ārvalstīs, Latvijā trūkst cilvēku, kuri vēlētos nodarboties ar aitkopību. Tāpat pietrūkst arī zemes, ko iepirkt, lai paplašinātos un palielinātu ganāmpulku skaitu. “Mums pašiem šobrīd kooperatīvā nav iespēju piepirkt klāt zemes, lai palielinātu platības, kur audzēt aitas,” teica aitkope.
Viņa pastāstīja, ka šogad Latvijas aitkopjiem ar tirdzniecību sokas ļoti labi. Vietējā tirgū vērojams iedzīvotāju pirktspējas pieaugums.
Krastiņa sacīja, ka pieaugošs pieprasījums pēc Latvijā audzētēm aitām ir arī ārvalstu tirgos. Viņa teica, ka pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums – Latvija varētu eksportēt desmit reizes vairāk aitu nekā patlaban, ja aitkopji spētu nodrošināt pietiekamu skaitu dzīvnieku.
Kooperatīva “Latvijas aita” valdes priekšsēdētāja sacīja, ka šosezon kooperatīvam uz ārvalstīm pieprasīts eksportēt 1000 aitu, taču aitu skaita trūkuma dēļ visu pieprasīto dzīvnieku apmēru piegādāt neizdosies.
Viņa pastāstīja, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem šogad pirmo reizi ir pieaudzis pieprasījums pēc gatavās produkcijas – ja iepriekš aitkopji vairāk uz citām valstīm izveda dzīvas aitas, tad šogad lielākoties tiek eksportēta daļēji apstrādāta produkcija.
Krastiņa atzina, ka eksportēt jau nokautus dzīvniekus, kuri atbrīvoti no vilnas, finansiālā ziņā ir izdevīgāk. Tā kā samazinās dzīvnieku svars, kravā iespējams ietilpināt vairāk aitu un vienā reizē no no valsts izvest lielāku daudzumu produkcijas, līdz ar to samazinās arī degvielas patēriņš.
Arī Latvijas Aitu audzētāju asociācijas (LAAA) vadītāja Daina Kairiša aģentūrai BNS pastāstīja, ka pieprasījums pēc aitām šogad ir lielāks nekā piedāvājums. Galvenie iemesli, kāpēc neizdodas apmierināt pieaugošo pieprasījumu, ir aitu trūkums, kā arī nespēja kooperēties. Tāpat aitkopju produkcijai nav noteikti konkrēti kvalitātes kritēriji atšķirībā no piena ražotājiem, kuru produkcijai noteikti konkrēti kvalitātes standarti. Līdz ar to apvienoties un nodrošināt vienlīdz augstas kvalitātes produkciju ir grūti. Latvijā patlaban ir vairāk nekā 20 dažādu aitu šķirņu, līdz ar to aitas gaļas kvalitāte katrā saimniecībā atšķiras.
Kairiša sacīja, lai atrisinātu šo problēmu, asociācija izstrādājusi stratēģijas plānu, kurā kā viens no priekšnoteikumiem aitu skaita palielināšanai Latvijā minēts tas, ka aitkopjiem jāstrādā ar 3-5 konkrētām šķirnēm, lai nodrošinātu vienādi kvalitatīvu produkciju.
Viņa arī piebilda, ka patlaban izdevīgāk ir pārdot tieši kautķermeņus. Pieprasījums pēc nokautiem jēriem ir lielāks, jo to ādu nesedz vilna, līdz ar to iespējams labi izvērtēt, kāda ir konkrētā dzīvnieka muskuļu masa, cik laba ir gaļa. Kairiša sacīja, ka patlaban par kilogramu gaļas piegādātāji prasa 3,50 latus.
Latvijā audzētās aitas tiek eksportētas uz Vāciju un Dāniju.
LAAA ir reģistrēta 1999.gadā. Asociācijas mērķis ir radīt labvēlīgu vidi aitu audzēšanai un attīstīt aitkopību kā peļņu nesošu ilgtermiņa nozari, kas ļauj saimniekot videi draudzīgi un uzlabot dzīves kvalitāti.
