Māra Libeka: Airē tikai divi 14
Rudens sācies ar plašākām un šaurākām apspriedēm par medicīnas finansēšanas modeļiem. Jau ilgāku laiku šis jautājums ir arī Latvijas Bankas (LB) uzmanības lokā, kas savu ieinteresētību skaidro ar rūpēm par Latvijas darbaspēka veselību, bez tās nav ko cerēt uz Latvijas ekonomisko izaugsmi nākotnē. Vakar Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē netrūka klausītāju LB rīkotajai konferencei, kur, kā jau augsta ranga konferencēs klājas, varēja klausīties dažādus viedokļus.
Latvijas Banka mums, strādājošajiem, piedāvā izvēlēties sev tīkamāko apdrošināšanas kompāniju un iegādāties tur veselības apdrošināšanas polisi par 300 eiro gadā. Centrālā statistikas pārvalde ziņo, ka valstī 48 procenti iedzīvotāju pēc nodokļu nomaksas mēnesī nopelna līdz 450 eiro. Tātad LB vēlas, lai no šīs summas ik mēnesi 25 eiro tiek ziedoti veselībai, un sola, ka polise dos “zaļo gaismu” ārstniecības saņemšanai bez pašreizējām problēmām. Līdzās finansējumam no mūsu maciņiem medicīnu finansētu arī valsts, taču atšķirībā no pašreizējā veselības aprūpes finansēšanas modeļa naudas sadali Nacionālā veselības dienesta vietā veiks privātas apdrošināšanas sabiedrības, ņemot vērā valsts izstrādātos noteikumus. Banka ir pārliecināta, ka konkurences apstākļos apdrošinātāji būs motivēti šo finansējumu izmantot pēc iespējas lietderīgāk. Par to, ka LB modelis nav vienaldzīgs, liecināja kuplais klausītāju pulks. Taču lēmums par pieņemamāko modeli un tā finansējumu tiks pieņemts ne jau bankā, bet gan valdības un Saeimas namā. Ministru kabinetā ir viena persona – veselības ministre –, kura iedziļinājusies finansēšanas modeļu jautājumā, un viena persona – valdības vadītājs Kučinskis, kurš vismaz saprot, kas tie par modeļiem. Viņu ministre ir pārliecinājusi par labu savai izvēlei, tātad medicīnas finansējuma palielinājumam no valsts budžeta, neuzliekot papildu finansiālu slogu iedzīvotājiem, kā to grib Latvijas Banka. Bet augstākajā likumu varā Saeimā no simts deputātiem pagaidām ir tikai viens, un tas ir Romualds Ražuks no “Vienotības”, kurš spējīgs diskutēt ar Čakšu, mēģinot pierādīt, ka bez papildu maksājuma no tiem, kuriem ir darbs, neuzlabosies ne pieejamība, ne kvalitāte, ne efektivitāte, nemaz nerunājot par mediķu algu palielināšanu. Pat Ministru prezidenta pārstāvētajā Zaļo un zemnieku savienībā, un par to varēja pārliecināties šonedēļ rīkotajā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, nebija neviena deputāta, ar kuru veselības ministre varētu runāt nevis ielas tantes, bet jautājumu pārzinošas amatpersonas līmenī.
Lēmumu pavada politiska konkurence. Lai koalīcijas partneris neceltu skaļu brēku, zaļzemnieki piekrita finansiāli atbalstīt “Vienotības” pārzināto izglītības jomu un samierināties, ka medicīna uz savu finansēšanas avotu pagaidīs līdz nākamā gada aprīlim. Dīvaini klausīties, ka modelis un nauda tā īstenošanai tiek šķirti viens no otra. Premjers Kučinskis, uzklausot pārmetumus, ka modeļa izvēle nenorit, kā plānots valdības rīcības plānā, taisnojās, ka šogad izvēlēšoties, bet nākamgad līdz aprīlim sameklēšot naudu. Tas ir apmēram tāpat kā doties pirkt konfektes bez santīma kabatā.
Šonedēļ valdība atlika lemšanu par trim medicīnas finansējuma modeļiem uz nākamo valdības sēdi, jo atklājās, ka partijas nav iedziļinājušās. Pagaidām nekas neliecina, ka diviem airētājiem – Kučinskim un Čakšai – pievienosies arī citi lēmēji, kas būs izpratuši modeļu jēgu.
