Latvijā ražos augsto tehnoloģiju brīnumus; arī izdaudzināto “AirDog” 3
Bezpilota lidaparāti “AirDog”, trīsdimensiju displejs ultrasonogrāfijai vai lidostas pārbaudēm, kompānijas “Mikrotīkls” datu maršrutētāji, interaktīvi demonstrāciju moduļi, mobilie fotostendi, audiogids – tās ir dažas elektroniskās preces, ko ražos vakar atklātajā Ventspils Elektronikas centrā.
Patiesībā dažādu elektronisku izstrādājumu telekomunikāciju uzņēmumiem, atjaunojamai enerģijai, medicīnai, aizsardzībai ir krietni vairāk, taču mazās partijās. “Mums, rūpnīcai, savu preču nav. Mēs izpildām pasūtījumus. Un visi tie ir diskrēti, mazās partijās,” paskaidroja “Ventspils elektronikas fabrikas” vadītājs Aldis Cimoška, lūdzot nefotografēt atsevišķos elektronikas izstrādājumus, lai ķīnieši nenošpiko…
No Ventspils brīvostas pārvaldes ēku sākotnēji nomā četri elektronikas uzņēmumi: “HansaMatrix” grupas uzņēmums SIA “Ventspils elektronikas fabrika”, SIA “Aspired”, SIA “Oram Mobile” un SIA “Eurolcds” (Eiropā lielākā šķidro kristālu displeju rūpnīca).
“Mūsu skatījumā, “HansaMatrix” ir labākais elektronikas nozares ražotājs Baltijā un Skandināvijā. Vienmēr ir izvēle – ražot kaut kur tuvumā vai Āzijā. Mēs izlēmām ražot Latvijā, jo ticam “HansaMatrix” kvalitātei un gribam atbalstīt savējos ražotājus, kas sasnieguši tik augstu līmeni. Domāju, ka mēs kopā parādīsim, ka Latvijā var radīt produktus, kas ir unikāli visas pasaules mērogā,” stāsta viens no “Helico Aerospace Industries” līdzīpašniekiem Jānis Spoģis, piebilstot, ka pirmos Latvijā ražotos “AirDog” tiem diviem tūkstošiem pircēju, kas pasūtījuši šo dronu, piegādās septembrī.
Sagādātās iekārtas ir patlaban vislabākās pasaulē, un uz platēm var strādāt ar 0,025 mm biezām mikroskopiskām komponentēm, uzzinu ekskursijā pa uzņēmumu. “Saberam sērkociņu kastītē un izvietojam uz platēm. Iekārtas ātrums – 80 000 komponentes stundā,” stāsta Cimoška.
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola bija atbraukusi īpašā noskaņā. Ne vien uz jaunu ražotni, kas dod papildus vismaz 60 darba vietas, bet gan uz savu bijušo darbavietu – Ventspils augsto tehnoloģiju parku, kur viņa strādāja līdz ievēlēšanai Saeimā. Pirms 10 gadiem viņi abi kopā ar Ilmāru Osmani šeit pat bija nofotografējušies zaļā pļavā, kur bija jāsāk būvēt Ventspils augsto tehnoloģiju parku. Nule nodotas ekspluatācijā papildu ražošanas telpas “Ventspils elektronikas fabrikai”.
“Mans mērķis ekonomikas ministres amatā ir panākt, lai ražošanas īpatsvars dažu gadu laikā paceltos no 13% no IKP līdz 20%,” viņa paziņoja atklāšanā. “Skaidrs, ka tiem jābūt maziem, dinamiskiem uzņēmumiem, un te, Ventspils elektronikas centrā, četri elektronikas uzņēmumi rada lielu pievienoto vērtību. Elektronikas nozare rada milzīgu pievienoto vērtību, tajā nodarbināti gandrīz pieci tūkstoši cilvēku, 90% produkcijas eksportē. Daudzi domā, ka uzņēmēji ir kā vilki, kuri jāmedī un jāvajā. Citi – ka govis, kuras var slaukt. Patiesībā tie ir veselīgi zirgi, kuri velk valsts un pilsētas labklājības vezumu,” teica ministre.
Lai kompensētu samazinošos tranzītu, ventspilniekiem katru gadu vajag atvērt pa šādai ražotnei, un tā kādus divdesmit gadus, atklāšanā uzsvēra Ventspils mērs Aivars Lembergs. Nosūkstījies, ka Latvija pārvērsta par “kara pierobežas zonu, kurā kara tehniku nemēdz ražot, bet remontēt”, tomēr otrajā tostā nopriecājās, ka ražošanas ēka gatava.
