“airBaltic” būs nepieciešami vēl vismaz 96 miljoni latu 0
Nepiesaistot stratēģisko investoru, nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” uzturēšana laikā no 2013. līdz 2016.gadam valsts budžetam papildus var prasīt vēl vismaz 96 miljonus latu, liecina portāla “Pietiek.com” rīcībā nonākušie restrukturizācijas plāna “airBaltic ReShape” nepubliskotās daļas dokumenti.
Turklāt, lai arī publiski, atsaucoties uz “ReShape” plānu, medijiem ziņots, ka lidsabiedrība jau 2014.gadā atsāks strādāt ar peļņu, portāla rīcībā esošie dokumenti liecina, ka tā nav. Proti, “ReShape” plānā norādīts – pastāv liels risks, ka “airBaltic” 2016.gadā var atgriezties pie zaudējumiem.
“ReShape” plāna sagatavošana un tā papildināšana ir investīciju un finanšu konsultāciju firmas “Prudentia Advisers” (“Prudentia”) kompetence. Valdība šo plānu slēgtā sēde apstiprināja martā.
Līdz šim publiski par “airBaltic ReShape” plānu paziņots, ka tas paredz lidsabiedrības izmaksu restrukturizāciju un atgriešanos pie peļņas jau 2014.gadā. Tas izrietējis gan no valdības, gan Satiksmes ministrijas, gan “Prudentia” pārstāvju publiskajiem paziņojumiem.
Taču, kā liecina “Pietiek.com” rīcībā esošie dokumenti, tā ir tikai daļa patiesības. Proti, lidsabiedrības restrukturizācijas plānā tiešām paredzēts, ka izmaksu restrukturizācijas rezultātā “airBaltic” šo gadu varētu pabeigt ar 38 miljonu latu zaudējumiem, 2013.gadu – ar 16 miljonu latu zaudējumiem, savukārt 2014.gadā jau varētu strādāt ar desmit miljonu latu peļņu, 2015.gadā ar deviņu miljonu latu pelņu, 2016.gadā ar 16 miljonu latu peļņu, bet 2017.gadā – ar četru miljonu latu peļņu.
Tomēr nekur publiski nav izskanējušas “ReShape” plānā izteiktās norādes, ka “”airBaltic” riskē atgriezties pie zaudējumiem pēc 2016.gada”, jo izteiktās prognozes par potenciālo lidsabiedrības peļņu ir atkarīgas no citiem, ārējiem faktoriem.
Tāpat iepriekš amatpersonas nav norādījušas, ka “ReShape” plāna skaidri norādīts: papildu valsts jau “airBaltic” ieguldītajiem līdzekļiem, kas saskaņā ar lidsabiedrības 2011.gada pārskatu veido vismaz 67 miljonus latu (Valsts kases aizdevums), “airBaltic” tuvākos trīs gados papildus būs nepieciešami vēl vismaz 96 miljoni latu, kas saistīti ar lidsabiedrības plāniem par flotes atjaunošanu.
Faktiski no “ReShape” plāna dokumentos minētā izriet, ka gadījumā, ja “airBaltic” neizdosies piesaistīt stratēģisko investoru, valsts, saglabājot kontroli pār lidsabiedrību, riskē gan ar gandrīz 100 miljonu latu lieliem papildu ieguldījumiem, gan faktu, ka lidsabiedrība pie reālas peļņas tā arī var nenonākt.
Neoficiāli zināms, ka līdz šim nekādus panākumus stratēģiskā investora piesaistē konsultants “Prudentia” nav guvis, kas savukārt esot radījis stresu premjera Valda Dombrovska pārstāvētās partijas “Vienotība” rindās, apzinoties, ka politiski “airBaltic” varētu pārvērsties par valdības neveiksmes stāstu.
Investīciju baņķieru sabiedrības “Prudentia” partneris Kārlis Krastiņš intervijā biznesa portālam “Nozare.lv”, jautāts, vai gadījumā, ja “airBaltic” paliek valsts īpašumā vēl vismaz divus gadus, būs vēl nepieciešami kādi līdzekļu ieguldījumi no valsts puses, sacīja, ka tas ir atkarīgs no tā, kāda tālāk būs “airBaltic” darbība un kā īstenosies biznesa plāns.
“Protams, iespaidu atstās arī nozīmīgais līgums par jaunu lidmašīnu iegādi. Patlaban par ieguldījumu nepieciešamību ir pāragri spriest, pagaidām jau līdz šim piešķirtie līdzekļi atbilstoši plānam nodrošina “airBaltic” darbību,” norādīja Krastiņš.
Viņš skaidroja, ka papildu ieguldījumu nepieciešamība ir atkarīga no tā, kā turpmāk attīstīsies situācija ar iepriekšējās vadības laikā slēgto privāto saistību restrukturizāciju.
“”airBaltic” ir gan labticīgi kreditori, gan mazāk labticīgi. Patlaban saistības ir aptuveni 90 miljoni eiro (63 miljoni latu) un nevar paredzēt to precīzo modeli, kādā veidā šīs saistības tiks restrukturizētas, taču, ņemot vērā to, ka daži no šiem kreditoriem ir maksātnespējas procesā, šajā laikā var parādīties izdevīgi brīži, kad, samaksājot uzreiz, bet mazāku summu, var norēķināties ar vecajiem kreditoriem. Līdz ar to nevar izslēgt kādu papildu līdzekļu ieguldījumu nepieciešamību, piemēram, lai izdevīgāk restrukturizētu vecās saistības,” piebilda Krastiņš.
Jau ziņots, ka Latvijas Satiksmes ministrija 27.augustā laikraksta “Financial Times” Eiropas un Lielbritānijas izdevumos publicējusi sludinājumu, piedāvājot potenciālajiem investoriem līdz 1.novembrim izteikt piedāvājumus par “airBaltic” akciju iegādi.
Latvijas valdība investoriem piedāvā iegādāties aviokompānijā “airBaltic” līdz 50% mīnus vienu akciju.
“airBaltic” ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju. “airBaltic” flotē ir 34 lidmašīnas – sešas “Boeing 737-500”, astoņas “Boeing 737-300”, divas “Boeing 757-200”, desmit “Fokker 50” un astoņas “Bombardier Q400Next Gen”.
