“airBaltic” akcionāru sapulcē pieņemta padomes atkāpšanās; jauno padomi plānots iecelt februārī 0
Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” akcionāru pilnsapulcē otrdien akcionārs pieņēma zināšanai pirmdienas vakarā, 20.janvārī, panākto vienošanos par pilnvarojuma līguma izbeigšanu ar “airBaltic” padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku un padomes locekļiem Kasparu Ozoliņu un Andri Liepiņu, aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji.
SM norāda, ka ministrijas uzdevums ir nodrošināt uzņēmuma “airBaltic” darbības nepārtrauktību un atbildīgu uzņēmuma vadības pāreju, kā to paredz savstarpējā vienošanās ar pašreizējo padomi, kas turpinās pildīt savus pienākumus līdz nākamajai akcionāru sapulcei.
Nākamajā akcionāru sapulcē, kas notiks šogad 11.februārī, plānots iecelt uzņēmuma padomi jaunā sastāvā.
SM atgādina, ka ministrija ir sākusi jaunas padomes atlases procesu, lai nodrošinātu tālāku uzsākto procesu virzību un atbalstītu “airBaltic” stratēģiskos mērķus.
Jau ziņots, ka šodien sasauktajā “airBaltic” akcionāru sapulcē bija plānots vērtēt padomes darbu, taču tās priekšvakarā SM izplatīja paziņojumu, ka ar “airBaltic” padomi panākta vienošanās par tās pienākumu izbeigšanu no 11.februāra.
Tad, visticamāk, aviokompānijai jau būs piesaistīts stratēģiskais investors, kas pēc neoficiālām ziņām ir Vācijas aviokompānija “Lufthansa”.
Pašreizējā padome – Vasks, Liepiņš, Kaspars un Larss Tūsens – turpinās pildīt savus pienākumus līdz nākamajai akcionāru sapulcei 11.februārī, lai “nodrošinātu atbildīgu un organizētu uzņēmuma vadības pāreju”.
SM valsts sekretārs Andulis Židkovs aģentūrai LETA skaidroja, ka attiecībā uz padomes locekli un kompānijas mazākuma akcionāru Tusēnu spēkā ir cits regulējums – akcionāru līgums. “Viņš [Tusēns] saglabā savu vietu padomē neatkarīgi no valsts nominētām personām. Viņam šī vieta padomē ir garantēta kā šī brīža akcionāram,” papildināja Židkovs.
Tāpat ziņots, ka 2024.gada 30.augustā valdība slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) iepriekš skaidroja, ka ar “airBaltic” stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.
Neoficiāla informācija liecina, ka par “airBaltic” stratēģisko investoru varētu kļūt “Lufthansa”, kas sākotnēji iegūtu aptuveni 10% akciju.
Briškens līdz šim oficiāli nav atklājis, vai potenciālais stratēģiskais investors ir “Lufthansa”, kā arī, cik daudz “airBaltic” kapitāldaļu un par kādu summu investoram varētu pārdot. “Darbs turpinās. Ir jābūt abpusējai vienošanās, lai šādu informāciju izpaustu. Līdz ko darījuma dokumenti būs noslēgti, nekavējoties abas puses to komentēs,” iepriekš teica ministrs.
“airBaltic” 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.
“airBaltic” auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
Latvijas valstij pieder 97,97% “airBaltic” akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – 2,03%.
