“Air Baltic” serviss lejupslīdē: “Es nezinu nevienu citu aviokompāniju, kura jau piereģistrētam pasažierim pie vārtiem paziņo – nekur tu nelidosi” 70
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ceļošana, lidojot pa pandēmijas un postpandēmijas laiku, ir krietni mainījusies un diemžēl – ne uz labo pusi. Kas šajā jomā notiek un vai tas ir uz palikšanu?
Dažas ainiņas iz dzīves. Reiss Rīga–Barselona jūlija sākumā. Pirmā vilšanās jau pie iekāpšanas – pie lidmašīnas ieejas pasažierus sagaida nevis “Air Baltic” apkalpe zilajos formas tērpos ar gaišzaļajām kaklasaitēm, bet gan pavisam cita – baltās blūzēs ar tumšsarkaniem kaklautiem.
Tas tāpēc, ka lidojumu izpilda nevis “Air Baltic” pati, bet gan tās partneris – Spānijas zemo cenu lidkompānija “Iberia”. Apkalpē gan manāms viens cilvēks “Air Baltic” formas tērpā, acīmredzot lai nodrošinātu komunikāciju ar pasažieriem, kas nerunā angļu un spāņu valodā.
Pats fakts, ka lidojumu nodrošina cita aviosabiedrība, nevis “Air Baltic”, nebūtu nekas būtisks, ja vien nenestu līdzi ievērojamu kvalitātes pazeminājumu. Taču diemžēl šajā gadījumā kvalitāte ir tikusi upurēta. Kā jau tas raksturīgi zemo cenu lidsabiedrībām, “Boeing” lidmašīnas krēslu rindas ekonomiskajā klasē sabīdītas tik cieši, cik vien tas iespējams, un pasažieru ceļi duras iepriekšējās rindas krēsla aizmugurē.
Katrā ziņā vietas ir krietni mazāk nekā samērā plašajās nacionālās aviosabiedrības “Air Bus A220-300” lidmašīnās. Visļaunāk klājas šo rindu autora kaimiņam aizmugurē, kurš ir sašutis – viņš kopā ar sievu speciāli pircis biļetes, piemaksājot par lielāku vietu kājām 50 eiro.
Šāda iespēja “Air Baltic” “Air Bus” lidmašīnās tiek nodrošināta 13. rindā, tur, kur atrodas avārijas izeja. Nelaime tikai tā, ka māņticīgajā “Iberia” 13. krēslu rindas nemaz nav – ir 12. rinda, kurai uzreiz seko 14. rinda. Rezultātā papildu naudu par vietu kājām samaksājušie pasažieri nonāk pašā pēdējā, 29. rindā, pie tualetēm – tur, kur kājām vietas ir vismazāk.
Viņi ir visai saprotamā kārtā sašutuši un sarunā ar stjuartu piedāvā piemaksāt, lai saņemtu vietu biznesa klasē. Taču tādas iespējas nav – lidmašīna ir pārpildīta, ir problēmas ar rokas bagāžas izvietošanu, un stjuarts atvainojas – viņi izpildot reisu tāpēc, ka “Air Baltic” trūkstot lidmašīnu un pasažierim jākārto savas attiecības par nesaņemtajiem pakalpojumiem ar “Air Baltic” pēc lidojuma.
Jāpiebilst, ka, acīmredzot apzinoties, ka reiss būs zemākas kvalitātes, jau pie iekāpšanas lidmašīnā katram pasažierim tiek piešķirts 10 eiro kupons nākamā “Air Baltic” lidojuma pirkšanai.
Nākamā ainiņa. Reiss atpakaļ uz Rīgu ar to pašu “Iberia” dažas dienas vēlāk. Jau pie reģistrācijas un bagāžas nodošanas pasažierus brīdina, lai tūlīt viņi iet uz iekāpšanas zonu un, līdzko tiek izziņota iekāpšana, stājas rindā un kāpj iekšā.
Tas tādēļ, ka pārdots vairāk biļešu, nekā reisā ir vietu, un pēdējie rindā varētu palikt uz vēl vienu dienu saules pielietajā Katalonijas galvaspilsētā. Vai tiešām tā notika, nav zināms, jo raksta autora informācijas avots klausīja padomam un bija iekāpšanas rindā viens no pirmajiem, taču diez vai dūmi bija bez uguns. Nu un, protams, atkal 10 eiro vaučeris.
Vēl dažas dienas vēlāk mājup lido arī šo rindu autors. Šoreiz gan brīdinājumu pasteigties ar iekāpšanu, lai nepaliktu Spānijā, nav, bet lidmašīna pilna, atkal grūtības ar rokas bagāžas izvietošanu – stjuarti spiesti cīnīties ar pasažieriem, kas nevēlas novietot bagāžu zem sēdekļa, lai gan vietas augšējos bagāžas plauktos vairs nav. Iegūts vēl viens zaļš 10 eiro vērts “Air Baltic” kupons.
Aizbildinās ar ilgtspēju un efektivitāti
Kas notiek ar pasažieru gaisa pārvadājumiem? “Air Baltic” pirms kāda laika publiski paziņoja, ka sakarā ar savlaicīgi nesaņemtām rezerves daļām būs spiesta samazināt reisu skaitu uz atsevišķiem galamērķiem. Tiesa gan, tur tika runāts par septembri un ka tiks atcelti reisi uz četriem galamērķiem no Viļņas lidostas, bet no Rīgas tikšot apturēti lidojumi uz Edinburgu, Mančestru un Stavangeri.
Tāpat tika paziņots, ka šajā sakarā “Air Baltic” vairs nelidos no Viļņas uz Oslo, Londonas Getvikas lidostu, Dublinu un Hamburgu, kā arī samazinās reisu skaitu no Viļņas uz Parīzi, Berlīni, Tallinu un Rīgu. Kā pamanījāt, tad vasara un tāds tūrisma magnēts kā Barselona šajā sarakstā nemaz nefigurē, tomēr “Air Baltic” pati nespēj izpildīt lidojumus arī uz to.
Toties visos pārējos rādītājos “Air Baltic” rezultāti palielinās – apgrozījums pirmajā ceturksnī audzis 3,4 reizes, pārvadāto pasažieru skaits jūnijā, salīdzinot ar pērno, pieaudzis trīskārtīgi, tiek ziņots par jaunu maršrutu atvēršanu šogad, bet “Air Baltic” valdes priekšsēdētāja Martina Gausa atalgojums pērn pieaudzis par 20,7%. Bet pasažieriem dala zaļus kuponiņus.
“Air Baltic” korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Bethere skaidro, ka “situācijas, kurās diemžēl nākas atteikt iekāpšanu pasažierim sēdvietu trūkuma dēļ, ir dažādas – gan lidmašīnas tipa maiņa, gan citu lidsabiedrību atceltu lidojumu ietekme, lidostu kapacitātes ierobežojumi”. Prakse reizēm pārdot papildu biļetes uz lidojumiem, kur vēsturiski uz izlidošanu neierodas zināms skaits pasažieru ar iegādātām rezervācijām, esot tikai viens no iespējamajiem iemesliem.
Viņa atzīst, ka šajos vasaras mēnešos “Air Baltic” bijis spiests biežāk atteikt iekāpšanu atsevišķiem pasažieriem un tas esot noticis lidmašīnas sēdvietu konfigurācijas izmaiņu dēļ (tā delikāti tiek saukta situācija, kad uz reisu pārdots vairāk vietu, nekā reāli var aizlidot, un kādu jāpierunā palikt sākumpunktā). Prakse pārdot atsevišķas papildu biļetes uz reisiem tiekot piemērota tikai daļai no visiem reisiem.
“Lidsabiedrības redz un analizē vēsturiskos datus, cik cilvēku, kādās dienās, uz kādiem lidojumiem neierodas, un attiecīgi reizēm pārdod vairāk biļešu,” taisnojas Alise Bethere.
“Vēlamies vērst uzmanību, ka reisiem dažādos laikos un uz dažādiem galamērķiem šādas vēsturisko datu prognozes var atšķirties un mainīties. Vienlaikus būtiski uzsvērt, ka pasažieru skaits, kas uz lidojumu neatnāk, ir tikai viens no faktoriem, kas tiek ņemts vērā, lemjot par atsevišķu papildu biļešu pārdošanu.
Ierasti papildus pārdoto biļešu skaits būs ievērojami zemāks nekā vēsturiskie rādītāji par neatnākušo pasažieru skaitu.” “Air Baltic” pārstāve pat uzskata, ka noteiktās situācijas aviokompānijas svēts pienākums ir pārdot vairāk biļešu, nekā lidmašīnā ir sēdvietu: “Ja, balstoties uz šiem datiem, lidsabiedrība ir pārliecināta, ka lidojumā būs brīvas vietas, un ir pasažieri, kas tās vēlas, tas ir uzņēmuma uzdevums tās pasažieriem nodrošināt. Vienlaikus tas ļauj rūpēties par ilgtspēju, nodrošinot lielāku lidmašīnas piepildījumu un lidojuma izmaksu efektivitāti.”
Alise Bethere skaidro, ka Covid-19 pandēmijas apstākļos būtiski audzis to pasažieru skaits, kas ir iegādājušies biļetes, bet uz lidojumu neierodas. To ietekmējušas gan dažādās drošības prasības, gan arī pandēmijas izplatība – piemēram, pasažieris īsi pirms lidojuma bija sasirdzis.
“Ja kādu iemeslu dēļ iekāpšana tiek atteikta, “Air Baltic” vienmēr ir ciešā saziņā ar pasažieri – viņš tiek pārreģistrēts uz nākamo tuvāko lidojumu un saņem kompensāciju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 261/2004 nosacījumiem,” viņa rezumē.
Cituviet presē A. Behtere min, ka “Air Baltic” šogad jūnijā atteikusi iekāpšanu lidmašīnā vidēji vienam no 3500 pasažieriem, tātad 0,03% no lidot gribētājiem. Jūnijā “Air Baltic” pārvadājusi gandrīz 350 000 tūkstošus pasažieru, tātad atteikumus saņēmuši apmēram 100 lidot gribētāju.
Tajās situācijās, kad vietu trūkuma dēļ ir jāatsaka iekāpšana pasažierim, vispirms tiek meklēti brīvprātīgie, kuri gatavi lidot ar nākamo reisu, saņemt par to papildu kompensāciju. Lidsabiedrība nepieciešamības gadījumā nodrošina viesnīcu, transportu no lidostas un izmitināšanas vietu, kā arī ēdināšanu.
Piemēro “pandēmijas standartu”
Jāpiebilst, ka sociālajos tīklos atrodama mazāk glaimojoša informācija. Tā, piemēram, kāds acīmredzot neapmierināts pasažieris sociālajos tīklos, atsaucoties uz sarunu ar pazīstamu stjuartu, apgalvo, ka standarta vietu pārrezervācijas līmenis aviosabiedrībām esot trīs līdz četri procenti, taču kovida gados, kad lidošanai bija nepieciešams negatīvs Covid-19 tests, uz reisu neesot ieradušies pat līdz 10% pasažieru.
Tad nu aviosabiedrības droši dubultojušas pārrezervācijas līmeņus līdz vismaz pieciem sešiem procentiem. “Iespējams, kādai aviokompānijai tie (šis pārrezervācijas līmenis. – Aut. piez.) pārāk iepatikušies,” raksta šis autors. Savu neapmierinātību ar “Air Baltic” darbu visai emocionāli paudis arī pazīstamais žurnālists Lato Lapsa. “Es, godīgi sakot, nezinu nevienu citu aviokompāniju, kura jau piereģistrētam (internetā “check-in” jau dienu iepriekš paveikušam) pasažierim pie vārtiem (“gate”) paziņo – nekur tu nelidosi,” viņš raksta.
Bet mums atliek tikai skaitīt saņemtos “Air Baltic” kuponus par zemākas kvalitātes reisiem un sūtīt nacionālajai aviosabiedrībai signālus, ka pēc pandēmijas mēs vēlamies saņemt tādu pašu vai augstāku servisa līmeni, nevis zemāku.
