“Air Baltic” dīvainā reklāmas kampaņa parāda maldīšanos laikā un telpā 0
Diskusijas par mūsu nacionālās aviokompānijas “īstermiņa mārketinga aktivitāti” par godu 23. februārim atkal apliecināja Latvijā pēdējā laikā izplatīto ideoloģisko aptuvenību. Tai laikam sāk pievienoties sava veida ģeogrāfiskā nosacītība un politisko telpu sajaukums – paši vairs lāgā nesaprotam, kurā no tām atrodamies.
Par to lika domāt “Air Baltic” reklāmas teksta brašais ievads, kam šajā diskusijā, starp citu, tika pievērsts visai maz vērības: “Visā Austrumeiropā 23. februārī svin Vīriešu dienu.” Tā kā nevienas valsts kalendārā šādas atzīmējamās dienas nosaukums nefigurē (tiesa, ANO tādu atzīmēt iesaka, bet 19. novembrī), “austrumeiropiešiem” atliek izvēlēties, vai viņi grib labāk svinēt agrāko Padomju armijas un jūras kara flotes dienu vai tās vietā Krievijā un Baltkrievijā ieviesto Tēvzemes aizstāvju dienu. Lai gan ideoloģiskais pamats abām ir gandrīz vienāds. “Air Baltic” izpratnē ideoloģiskie zemteksti nebija no svara, jo, kā tika paskaidrots, tā ir “aviokompānija, kas aicina ceļot”. Vienalga, kādā sakarā. Un kāpēc neizmantot PSRS tradīciju 23. februārī apveltīt ar uzmanību stiprā dzimuma pārstāvjus, kas stāv sociālistisko iekarojumu sardzē. Vai vispār nestāv nekur, taču arī tas vairs nav tik svarīgi. Jebkurā gadījumā 23. februāris diez vai no sarkanarmijas vēstures ir nošķirams, un vairākās Austrumeiropas valstīs minētā armija nebūt nesaistās pirmām kārtām ar “vīriešu dienu”, bet ar pavisam ko citu. Pastāv, piemēram, iespēja, ka lietuviešiem – neiedziļināsimies nemaz tālākā pagātnē – varētu rasties zināmas asociācijas ar padomju tanku aplenkto Lietuvas Augstāko padomi 1991. gada 13. janvārī. Domājams, šādas tādas atmiņas saglabājušās arī Polijas pilsoņiem, tāpat kā ļoti daudziem “visā Austrumeiropā”. Baltijas valstīs lielākās aviokompānijas mārketinga kampaņas rīkotājiem vajadzēja precizēt, par kādu Eiropu vai “Austrumeiropu” ir runa.
Un atklāti pateikt – orientējamies uz NVS tirgu un “homo sovieticus” pasaules uztveri. Latvijā ne viens vien tādā veidā taisa biznesu. Cits jautājums, vai ar to jānodarbojas uzņēmumam, kura galvenais akcionārs ir Latvijas valsts.
Ja uzskatām, ka vienīgais rādītājs ir peļņa, tad – nekādu problēmu. Varam reklāmas nolūkos pielāgot arī citas padomju telpā ierastās svinēšanas. Ieskaitot Krievijā un Baltkrievijā vairāk vai mazāk plaši atzīmētās čekas dibināšanas gadskārtas (20. decembrī). Piesardzīgāki eksperti gan iebilda, ka kampaņa par godu 23. februārim tomēr bija kļūda, jo datums ir “sensitīvs”. Ar šo vārdu pie mums tagad apzīmē dažādas parādības, kas, vienkāršāk izsakoties, būtu dēvējamas par politisku nejēdzību. Un tāda pavisam noteikti ir arī mūsu nacionālās lidsabiedrības mārketinga speciālistu nomaldīšanās laikā un telpā. Bet viņi jau tikai sekoja zināmu Latvijas politiķu uzņemtajam virzienam.
