Nodokļu maksātāji dusmīgi. Cik “airBaltic” prasa, tik valdība dod? 40
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Augusta izskaņā valdība konceptuāli atbalstījusi līdz 90 miljoniem eiro lielu ieguldījumu “airBaltic” pamatkapitālā. Līdzekļus Latvijas aviokompānija varēs saņemt pēc tam, kad Eiropas Komisija (EK) būs veikusi valsts atbalsta izvērtējuma procedūru un sniegusi pozitīvu atbildi.
Pandēmijas radītie zaudējumi
Gandrīz trīskārt lielāku atbalstu no valsts “airBaltic” saņēma arī pērn – 2020. gada jūlija sākumā EK atbalstīja Latvijas valdības lēmumu par “airBaltic” pamatkapitāla palielināšanu, atļaujot ieguldīt 250 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai. Pērn “airBaltic” koncerns strādājis ar 142,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas bijis par 72% mazāks nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi pieauguši 29 reizes un sasnieguši 264,6 miljonus eiro.
Lidsabiedrības pamatkapitāls patlaban ir 506,473 miljoni eiro. Pēc otrreizējas tā palielināšanas Covid-19 pandēmijas laikā pamatkapitāls sasniegs līdz 596,473 miljoniem eiro. Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību “airBaltic” kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – 3,86%.
Zaudējumi samazināti trīskārši
“airBaltic” izpilddirektors Martins Gauss aizvadītās nedēļas izskaņā medijus informējis, ka saskaņā ar kompānijas neauditētajiem konsolidētajiem finanšu rezultātiem par 2021. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, grupa cietusi zaudējumus 61,5 miljonu eiro apmērā.
Lai arī ienākumi 2021. gada pirmajos sešos mēnešos turpinājuši kritumu, šī vasara bijusi daudzsološāka, jo izdevies pārvadāt lielāku pasažieru skaitu nekā 2020. gada vasaras mēnešos, un trīskārtīgi samazināt “airBaltic” zaudējumus salīdzinājumā ar 2020. gada pirmajiem sešiem mēnešiem. Pērn pirmajā pusgadā aviokompānijas zaudējumi bijuši 184,8 miljoni eiro.
Uzdod pārskatīt biznesa plānu
Lemjot par kārtējās valsts naudas ieguldīšanu “airBaltic” pamatkapitālā, valdība arī uzdevusi pārskatīt “airBaltic” biznesa plānu, lai to turpmāk varētu īstenot bez valsts papildu līdzekļu piesaistes.
Publiskotajā 17. augusta Ministru kabineta sēdes protokolā norādīts, ka Satiksmes ministrijai uzdots pārskatīt Latvijas nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” biznesa plānu, lai nodrošinātu, ka tas vairs neprasa turpmāku valsts naudas ieguldīšanu. Pārskatīšanu uzdots veikt, ievērojot pieņēmumu, ka Covid-19 pandēmijas ietekme uz aviācijas nozari būs ilgstoša.
Atbildot uz “Latvijas Avīzes” jautājumu, vai plāna pārskatīšana nozīmēs mazāku lidojumu un lidmašīnu skaitu, “airBaltic” korporatīvas komunikācijas daļa paskaidroja, ka atbilstoši valdības lēmumam valde pārskatīšot uzņēmuma biznesa plānu “Destination 2025 CLEAN”. Tas varot nozīmēt arī zināmas korekcijas plānotās izaugsmes tempos, plānoto ieņēmumu vai pasažieru skaita mērķu korekcijas. Taču uzņēmums savu nākotni joprojām saistīšot ar 50 “Airbus A220-300” lidmašīnām.
Uzņēmums informē, ka nozīmīgākās fiksēto izmaksu pozīcijas ir lidmašīnu izmaksas (līzings, tehniskā apkope, apdrošināšana u. c.), darbinieku atalgojuma nodrošināšana, kā arī tādi fiksētie izdevumi kā informāciju tehnoloģiju sistēmu uzturēšana, apkalpes apmācība, juridiskie izdevumi u. c.
Uzlabo ielidošanas procedūras
Vienlaicīgi “airBaltic” īsteno arī dažādus lidojumu efektivitātes uzlabošanas un personāla pārvaldības pasākumus.
Pie ielidošanas procedūru projektiem, kas palielina lidojumu efektivitāti un samazina degvielas patēriņu, kā arī CO2 izmešus, lidsabiedrība esot strādājusi jau ilgstoši. Tagad “airBaltic” kā pirmā izmanto VAS “Latvijas gaisa satiksme” izstrādātās un lidostā “Rīga” ieviestās augstas precizitātes navigācijas sistēmas (“Performance Based Navigation” jeb PBN) instrumentālās lidojumu procedūras, kas ir pieejamas no 12. augusta.
PBN procedūras nodrošina efektīvākus ielidošanas maršrutus un veicina degvielas patēriņa samazināšanu, tādējādi samazinot arī ogļskābās gāzes (CO2) un trokšņu izmešus, arī nedaudz ātrāku un komfortablāku ielidošanu pasažieriem.
Jaunajai navigācijas precizitātes noteikšanas sistēmai bijis nepieciešams īpašs lidmašīnu aprīkojums (ar to aprīkota “Airbus A220-300” flote), pilotu apmācība, kā arī uzraugošo iestāžu atļauja. Tā uzņēmums pildot savu apņemšanos atbalstīt vides uzlabošanu un attiecīgi arī efektivitāti Latvijas gaisa telpā, jo sevišķi galvenajā bāzē lidostā Rīga.
Pārskata līgumu ar arodbiedrību
Paralēli šiem uzlabojumiem “airBaltic” augustā ieplānojis parakstīt koplīguma izstrādāšanas un apspriešanas kārtības memorandu ar trīs uzņēmumā pārstāvētajām arodbiedrībām, tādējādi sākot jauna koplīguma sarunas.
Iepriekšējais koplīgums esot apstiprināts 2009. gadā, tādēļ “airBaltic” šogad iniciējis pārskatīšanas procesu, jo tagadējais koplīgums vairs neatbilstot aktuālajai situācijai, kā arī darbinieku un biznesa vajadzībām. “”airBaltic” ir mūsdienīgs uzņēmums, kuram ir svarīgi pārskatīt darbinieku labumu un garantiju segumu, taču gala rezultāts ir atkarīgs no spējas vienoties ar arodbiedrību pārstāvjiem, tāpēc iniciētais process obligāti nenozīmē, ka gaidāmas plašākas koplīguma izmaiņas,” “Latvijas Avīzi” informēja uzņēmuma korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.
Pašlaik “airBaltic” strādā vairāk nekā 1100 darbinieku no 25 valstīm ar atšķirīgu darba pieredzi un kompetencēm 16 dažādos departamentos. Patlaban 47% no visiem “airBaltic” darbiniekiem ir sievietes, tajā pašā laikā no kompānijas augstākā līmeņa vadības pārstāvjiem 40% ir sievietes.
Nodokļu maksātāji dusmīgi
Vairākkārtējā un milzīgi dāsnā valdības palīdzība, kā arī visai skopie “airBaltic” pārstāvju skaidrojumi par turpmākajiem biznesa stabilizēšanas plāniem sociālajos tīklos un ziņu portālos radījuši ne visai glaimojošu komentāru vētru par kompānijas vadības profesionalitāti un arī valdības neizprotamo labvēlību.
Piemēram, savā “Facebook” kontā, vērtējot ziņu portālos publicēto “airBaltic” izpilddirektora Gausa ziņu par lidsabiedrības šā gada rādītājiem, savu vērtējumu sniedzis finansists, bijušais koncerna “Latvijas dzelzceļš” viceprezidents Aivars Strakšas: “Tas ir labi, ka zaudējumi sarukuši trīs reizes, tomēr līdz optimismam tālu.
Ja uz gada sākumu pašu kapitāls bija palicis tikai 14 miljonu eiro, tad, pēc šā gada pirmā pusgada rezultātiem, tas ir negatīvs – mīnus 47 milj. eiro. Piešķirto 90 milj. eiro līdz gada beigām, visticamāk, nepietiks un sabiedrības kapitāls būs atkal negatīvs. Labākajā gadījumā ap nulli.
Nez kā ir ar kovenantēm obligāciju daļā? Vai tik obligācijas nepaprasīs dzēst pirms laika, vai arī būs jāpalielina procentu maksājumi, kuri jau tā ir dramatiski. Plus visam tam lidmašīnu iegādes plāns – 50 gab. par 5,5 miljardiem USD (pēc Gausa paustās informācijas). Jāpaskatās arī valūtas kursu svārstības EUR/USD 2018. gadā un tagad. Cik saprotu, tad atlikusi ir 21 lidmašīna. Patiešām visas 50 šobrīd ir vajadzīgas un noslogojamas?
Izskatās pavisam nopietni. Runas par to, ka “airBaltic” turpmāk varēs iztikt bez valsts atbalsta, ir klaji meli. …Gauss raksta biznesa plānus, lai izmānītu naudu no valsts un nomierinātu kreditorus, nevis sniedz patiesu informāciju. …Kur tad ir tas vadītāja profesionālisms, kas izmaksā 700 tūkst. eiro gadā? Un šobrīd par to maksā jau valsts budžets uz skolotāju un mediķu rēķina, kuriem nevar atrast iespējas algu palielinājumam. Bet “airBaltic” – bez problēmām.”
Vēl skarbāk kompānijā notiekošo ziņas komentāros vērtējis kāds anonīms darbinieks: “Šitais ir Latvijas veiksmes stāsts #1! Lielākā daļa tās naudas tiek vienkārši pārskaitīta lidmašīnu nomas kantoriem, apdrošinātājiem, ārzemju bankām. BET – ar to, kas paliek pāri, pietiek, lai uzturētu veselu baru pietuvināto dzīrēm mēra laikā – menedžmenta izbraukumus uz ārzemju semināriem, i-padus, nejēdzīgas apmācības ar 10 kafijas pauzēm un pusdienām, prezentreklāmu utt. Par Gausa algas samērīgumu pret esošo situāciju vispār nav ko runāt.”
