“airBaltic” 90 miljoni eiro zaudējumi par atteikšanos no vecajām lidmašīnām 1
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas lidsabiedrības “airBaltic” pusgada pārskatā redzamie 90 miljoni zaudējumu par atteikšanos no vecajām “Bombardier Q400” lidmašīnām nav soda nauda par līguma nepildīšanu, kā arī šī summa neliks lidsabiedrībai meklēt papildu finansiālo atbalstu, tā sarunā ar “Latvijas Avīzi” norādīja uzņēmuma operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis.
“Latvijas Avīzē” ar jautājumiem par pārskatā redzamajiem zaudējumiem bija vērsies kāds lasītājs.
Kā zināms, šā gada maijā Covid-19 radīto problēmu dēļ lidsabiedrība sagatavoja jaunu biznesa plānu “Destination 2025 Clean”, kas būtībā paātrināja atteikšanos no lidsabiedrības rīcībā esošajām vecākajām un neefektīvākajām lidmašīnām.
Tajā pašā laikā izmaiņas nozīmē lidmašīnu skaita pieaugumu daudz lēnākā tempā, nekā bija plānots pirms krīzes.
Sākotnējais plāns paredzēja no četrām vecajām “Boeing 737” lidmašīnām atteikties vēl šogad, bet no 12 “Q400” pakāpeniski atteikties līdz 2023. gadam, pilnībā pārejot uz jaunajām “Airbus A220-300” lidmašīnām, kas ir modernākās un efektīvākās lidmašīnas savā kategorijā.
Covid-19 radītās krīzes dēļ “airBaltic” pieņēma lēmumu agrāk, nekā iepriekš plānots, pāriet tikai uz “Airbus” izmantošanu. Jaunais plāns paredz šogad izmantot 25 lidmašīnas, 2021. gadā – 32, 2022. gadā – 40, bet 2023. gadā sasniegt 50 “Airbus” lidmašīnu skaitu.
Kā iepriekš apstiprināja uzņēmuma finanšu direktors Vitolds Jakovļevs, vienveidīga flote būtiski palielinās pilotu darba ražīgumu, samazinās tehniskās uzturēšanas izmaksas un vienkāršos lidojumu plānošanu.
Jāpiebilst, ka ne visas jaunās “Airbus” lidmašīnas ir “airBaltic” īpašumā. Ņemot vērā kompānijai izdevīgākos nosacījumus, daļa lidmašīnu ir arī finanšu un operatīvajā nomā.
Cālītis norādīja, ka jaunā biznesa plāna stūrakmens ir flotes racionalizācija, lai lidsabiedrībai vairs nebūtu jāatgriežas pie sarežģītās situācijas, kurā nācies operēt ar trim dažādām lidmašīnām.
“Jaunā plāna ietvaros lēmām vairs neizmantot “Q400” lidmašīnas, bet jāuzsver, ka mums par šīm lidmašīnām joprojām ir līgumsaistības ar uzņēmumu, no kura mēs šīs lidmašīnas iznomājam, lidmašīnas joprojām glabājas pie mums.
Taču mēs šobrīd ar šo uzņēmumu aktīvi pārrunājam iespēju lidmašīnas viņiem atdot agrāk, un minētā summa var mainīties. Savukārt pārskatā redzamie 90 miljoni eiro ir grāmatvedības prasība.
Tā kā esam lēmuši šīs lidmašīnas vairs neizmantot, mums bija jāiegrāmato līguma atlikusī vērtība, kas ir šie 90 miljoni eiro.
Nauda nav kādam fiziski pārskaitīta, nav noticis nekāda veida darījums, bet tā ir summa, kas mums būtu jāsamaksā, ja mēs turpinātu izmantot “Q400″ lidmašīnas līdz 2023. gadam, kā plānojām pirms krīzes.”
Tāpat Cālītis apstiprināja, ka minētā summa ir iekļauta jaunajā biznesa plānā, ko akceptējuši gan akcionāri, gan Eiropas Komisija, jo plāna īstenošana pieprasīja papildu finansējumu no akcionāriem.
Kā zināms, jūlijā valdība atbalstīja 250 miljonu eiro ieguldījumu “airBaltic” pamatkapitālā, palielinot līdzdalību uzņēmumā līdz 91%.
Attiecīgi šobrīd lidsabiedrība strādā pēc pavasarī izstrādātā plāna, ņemot vērā tā brīža zināmos faktus un prognozes. Joprojām notiek darbs saskaņā ar jauno plānu, un neesot nepieciešamība lūgt papildu investīcijas no valdības.
