Ainažiem izšņāks cauri. “LA” diskusija par “Rail Baltica” un ceļiem 10
Improvizētajā balsošanā lielākā daļa no aptuveni četrdesmit Salacgrīvas novada 15. Grāmatu svētku dalībniekiem, kas bija ieradušies uz “LA” diskusiju Ainažos, nobalsoja: “O-jā! Noteikti vajag!” Kāda ceturtā daļa piesardzīgi atbalstīja, sakot, ka “tomēr, bet ar nosacījumiem”. Pret bija viens skeptisks latviešu zemnieks. Tā kā lielie strīdi jau bija izstrīdēti, palikuši vien neskaidri jautājumi.
ZZS Satiksmes ministrijā – pret?
“Ceļu sakārtošanai vajag 4 miljardus, bet iedalīti 400 miljoni,” jau kuro gadu ar šo skaitli cerības uz ātru satiksmi brucina Satiksmes ministrijas pārstāvji. Šoreiz Ainažos – Edgars Tavars, ministrijas parlamentārais sekretārs. “Rail Baltica” tiek plānota puse no ceļiem nepieciešamās naudas – gandrīz 2 miljardi eiro, viņš vērsa uzmanību. Vai tāpēc pastiprinājusies skepse no ZZS puses, kopš tā pārņēmusi Satiksmes ministriju? Vēl lielāka nekā Salacgrīvas novadā?
“Mēs neesam pret šo projektu un nebūsim pret. Es ministram pilnīgi piekrītu: nav veikts ekonomiskais pamatojums šim projektam un nav izpētīts, kādu iespaidu šis projekts atstās uz Baltijas tranzītu kopumā, uz ostām, cik lielā mērā pasažieru pārvadājumi būs jāsubsidē un cik tas izmaksās nodokļu maksātājiem. Uz to atbildes nav!” ministrijas pozīciju aizstāvēja Edgars Tavars. Kaut gan mirkli vēlāk viņš Salacgrīvas novada ļaudīm klāstīja, ka jaunā dzelzceļa līnija došot iespēju attīstīt kravu plūsmu, attīstīt loģistikas centrus, radīt tūkstošiem jaunu darba vietu.
Nu bija kārta brīnīties zālē sēdošajiem: “Mūs visus pārliecina, ka projekts ir ekonomiski izdevīgs! Tam pamatā taču bija EK finansēts pētījums.” “Jā, 2011. gadā “AECOM” bija izrēķinājis, ka tāda trase principā ir ekonomiski pamatota,” atzina Kaspars Vingris, “Rail Baltica” nacionālās izpētes projekta vadītājs Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamentā. Viņš aprēķinus salīdzināja ar mājas celtniecību: “Tas ir tieši tāpat kā, kad nolemjat no dzīvokļa pārcelties uz privātmāju un izrēķināt, vai tas būs pa kabatai. Arī vidējās izmaksas uz kvadrātmetru. Bet mājas būvniecībai jau vajag projektu, kurā būs norādīti mājas parametri, izmantotie materiāli.” “Un tikai tad domāsit, vai apkurei izmantot siltumsūkni vai tradicionālo katlu, kuru izmaksas un atmaksāšanās atšķiras,” piebilda Edgars Tavars. “Salacgrīvā izmaksas mainīsies, tāpēc ka staciju nolemts celt tālāk no centra. Pēc galīgā trases novietojuma apstiprināšanas Ministru kabinetā varēs precīzi izrēķināt šķērsojumu skaitu un aprēķināt to izmaksas,” skaidroja projekta vadītājs.
