“Viņi pat vairs neslapstās!” Latkovskis atzīst, ka situācija uz Baltkrievijas robežas ir nopietna 36
“Tā tiešām ir nopietna,” tā TV24 raidījumā “Ziņu top” situāciju uz Baltkrievijas robežas raksturoja
14. Saeimas deputāts, frakcijas “Jaunā vienotība” priekšsēdētājs, Nacionālās drošības komisijas sekretārs Ainars Latkovskis.
Viņš atzīst, ka ir, protams, atslābuma brīži, kad liekas, ka varēt atcelt ārkārtējā situāciju uz austrumu robežas un iztikt tikai ar pastiprinātu robežas uzraudzību, bet situāciju monitorē Baltkrievijas puse, kas var to izmantot.
“Mēs labi saprotam, ka tas ir hibrīdkarš. Baltkrievija, iespējams, nav patiesā iniciatore vai šīs krīzes avots. Tā, visdrīzāk, ir Krievija, kas to apzināti dara, lai rietumvalstis būtu nodarbinātas ar šīm problēmā, nevis palīdzību Ukrainai,” politiķis domā.
Viņš piebilst, ka ir diezgan skaidrs, ka Baltkrievija vēro situāciju. To apliecinot arī pēdējie gadījumi – Baltkrievijas robežsardze vai tās speciālie drošības dienesti nekautrējas vest šos robežpārkāpējus līdz robežai: “Viņi pat vairs neslapstās.”
Latkovskis vēlreiz uzsver, ka tā ir daļa no hibrīdkara, kas tiek veikts pret rietumvalstīm, tostarp Latviju, jo tā robežojas ar Baltkrieviju.
Viņš skaidro, ka ārkārtējās situācijas pagarināšana ir nepieciešama, jo “pašlaik citu līdzekļu mums nav”.
Premjers pieļauj jaunu tiesisku regulējumu nākotnē robežas ar Baltkrieviju sargāšanai
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pieļauj, ka nākotnē būs nepieciešams izstrādāt jaunu tiesisku regulējumu Latvijas-Baltkrievijas robežas administratīvajai teritorijai.
Otrdien valdības darba kārtībā ir iekļauts ziņojums par atbilstošāku regulējumu administratīvajās teritorijās pie Latvijas-Baltkrievijas un Latvijas-Krievijas robežas. Iepriekš Tieslietu ministrija (TM) bija aicinājusi ārkārtas situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas vairs nenoteikt, bet Iekšlietu ministrija (IeM) norāda, ka ir nepieciešams to pagarināt.
Ministru prezidents norāda, ka situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas nav mainījusies teju pusotru gadu, aizvien migranti regulāri cenšas nelegāli šķērsot Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu.
Premjeram neizskatās, ka situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas mainīsies, un ir pamats uzskatīt, ka nepieciešams ilgtspējīgāks tiesisks regulējums, kas nebūtu ārkārtas, bet gan “ikdienas” regulējums. Šāds regulējums vēl nav izstrādāts, tāpēc, visticamāk, būs jāpagarina ārkārtas situācija uz robežas, šodien pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Kariņš.
Savukārt “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars (AS) minēja, ka augustā novērsts 301 cilvēka mēģinājums nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, bet decembrī tādi mēģinājumi bija jau vairāk nekā 1000. Tāpēc AS atbalsta IeM priekšlikumu pagarināt ārkārtas stāvokli uz Latvijas-Baltkrievijas robežas vēl vismaz uz trīs mēnešiem.
Ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu, Latvijas valdība 2021.gadā 10.augustā Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī ir izsludinājusi ārkārtējo situāciju. Pēdējais pagarinājums tai noteikts līdz 10.februārim.
Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts pērn 30.novembrī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā brīdināja, ka ziemas laikā imigrantu atturēšanu no nokļūšanas Latvijā būs arvien grūtāk realizēt. Tāpat esot jāņem vērā protesti Irānā un Krievijas sadarbību ar šo Tuvo Austrumu valsti, kas var būt risks, ka palielināsies Irānas pilsoņu virzīšana uz Eiropu.
