M. Antonevičs: – Drošības iestādes jau parasti netiek kritizētas par slepeno darbību, bet gan vairāk par bezdarbību. Pārmet reakcijas trūkumu. 6
– Iespējams, ir vajadzīga svaiga un radoša domāšana. To pierādīja arī gadījums ar tā sauktajiem Ludzas “teroristiem”, kas karo Ukrainā. Sākumā Drošības policija minstinājās, jo tai nebija pieredzes ar šādiem gadījumiem. Ja gadiem strādāts pēc konkrētiem likuma pantiem, tas ierobežo un ieliek “kastītē”, taču izrādās, ka turpat likumā ir citi panti, kas dod plašāku rīcības brīvību. Vienkārši ir jāsāk domāt “ārpus kastes”.
– Ar ko šis Ludzas “teroristu” gadījums beidzās?
– Ir ierosināts kriminālprocess…
– Un kad mēs uzzināsim tā rezultātus?
– Es nešaubos, ka Saeimas Nacionālās drošības komisija tam rūpīgi sekos līdzi. Šī lieta ir ļoti svarīga, jo tas kalpos kā piemērs par turpmāku valsts rīcību. Ja šie “karotāji” izspruks sveikā, tad tas būs signāls, ka arī citas ieinteresētas personas var rīkoties līdzīgi. Slūžas būs vaļā! Taču, kopš parādījās informācija par kriminālprocesu, ziņas par līdzīgiem gadījumiem vairs nav nākušas.
– Cits gadījums – naudas vākšana Austrumukrainas jeb “Jaunkrievijas” separātistiem. Drošības policija tikai pēc politisko amatpersonu īpašas norādes, kad no sabiedrības par to sāka aizrādīt, nojauca teltis un neļāva aģitēt un vākt ziedojumus publiski Rīgas mikrorajonos, taču no krievvalodīgajiem medijiem var uzzināt, ka nekas nav beidzies, tikai netiek darīts tik uzkrītoši.
– Arī te sākumā bija līdzīgas šaubas – cik tālu likums pieļauj iejaukšanos šādās darbībās. Patiesībā drošības iestādes agrāk bija pieradušas strādāt ar ierobežotu jautājumu loku – par 16. martu, 9. maiju, atsevišķām radikālām organizācijām, kas jāuzmana, un tamlīdzīgi. Bija iestājusies rutīna. Ukrainas notikumi ir mainījuši darba specifiku, un tas pieprasa citu domāšanu un rīcību. Es ceru, ka jaunā DP priekšnieka Normunda Mežvieta vadībā tas arī notiks. Tie, kuri Mežvieta kungu pazīst, slavē viņa analītisko prātu.
