Drošības iestādes dzīvoja “kastē”. Saruna ar Ainaru Latkovski 6
Drošības policijai jauns priekšnieks. Kas no tā mainīsies? Vai DP no “kastes” izrāpsies vai turpinās tur sēdēt? Ar Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāju Ainaru Latkovski (“Vienotība”) sarunājas Voldemārs Krustiņš un Māris Antonevičs.
M. Antonevičs: – Kad runā par drošības iestāžu darbību Latvijā, varas pārstāvji parasti sniedz pozitīvu vērtējumu, tajā pašā laikā sabiedrībā ir diezgan kritisks noskaņojums. Kāpēc tāda atšķirība? Jūs noteikti teiksiet, ka politiķi ir labāk informēti par Drošības policijas darbību, tikai šī informācija ir slepena un nav izpaužama…
– Kā Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs esmu arī Nacionālās drošības padomes loceklis. Kad tikko biju ievēlēts komisijas vadībā un pirmo reizi ierados uz padomes sēdi, tā laika Valsts prezidents Valdis Zatlers man nolasīja likuma pantu – par apzinātu slepenās informācijas izpaušanu pieci gadi cietumā, ja noslēpuma izpaušana notikusi aiz neuzmanības, tad divi gadi cietumā. Pēc Nacionālās drošības padomes sēdēm parasti uzrodas žurnālisti ar jautājumiem – ko tad jūs tur runājāt? Un daži pat mazliet apvainojas, ka es nestāstu. Jā, bija laiks, kad politiķi šo informāciju mēdza noplūdināt ar mērķi apkarot konkurentus, bet te jāsaprot, ka tas ne tikai kaitē kādam konkrētam politiķim, bet grauj kopējo valsts drošību.
Ja runājam par drošības iestāžu vērtējumu, es piekrītu, ka sabiedrības noskaņojumam ir liela nozīme. Es dažreiz mēdzu izmantot anglisko teicienu, ka “politikā ir tā, kā izskatās”. Ne vienmēr tā ir patiesība, bet tas rada jautājumus – vai ir pietiekami izdarīts no atbildīgo iestāžu un politiķu puses, lai šis skats būtu citāds. Atceros, Latvijas Politiski represēto apvienība neilgi pirms 16. marta bija uzaicinājusi uz sarunu Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju Zatleru un mani. Nestāstot, par ko tiek spriests slepenajās sēdēs, neatklājot faktus, bija jāpārliecina apvienības pārstāvji, ka situācija ir droša. Tas tiešām bija ļoti sarežģīti. Citās jomās ir iespēja teikto pamatot ar faktiem, šajā jomā tā nav. Ja runa ir par drošību, tad nedrīkst atklāt taktiku un bieži pat stratēģiju, taču vienlaikus ir jārada pārliecība, ka viss tiešām ir izdarīts un cilvēki var neuztraukties.
