Egils Līcītis: Ainārs ir atgriezies 6
Daudzi Latvijas cilvēki atzina, ka politspēlmaņu naktī pelnīti par “Gada aktieri otrā plāna lomā” apbalvots Ainārs Šlesers.
Pārcilāja atmiņā reiz populārā politiķa slavas vīto gājumu un piedzīvotās labākās dienas, kad mūsu vecais paziņa Ainārs, pa pusei cilvēks, pa pusei raķete, nepaguris šāvās augšup un arvien stāvēja priekšplānā, nekad ne aizmugurē.
Ak, šie laimes gadi, kad neaizmirstamā ainā, melodramatiskā priekšnesumā īrētā celtniecības pacēlājā Šleseru pāris, mirdzēdams neona gaismās un devīgi kaisītā konfeti spožumā, no būvgružiem traucās pretī politiskajām debesīm.
Nē, Ainārs nebija visu mīlēts politiķis. Tur bija reklāmu skroderim Ērikonkulim ko šūdināt aizvien jaunus tērpus un iesaiņot un pārpakot buldozera daudzos, postJaunās partijas atvasēm bagātos celmus, lai kaut kā atsprākleniski iekontrabandētu Šlesera vadīto politisko spēku parlamentā ar 8–10 vietām.
Ar šo avansiņu pietika, jo ar hiperaktivitātes spēku un enerģiju apveltītais politiķis prata iekortelēties par noteicošo posmu starp daudz plašāk pārstāvētiem, bet pasīvākiem kolēģiem – paju turētājiem Latvijas valdībā.
Būdams reliģiozs cilvēks un pārliecināts kristietis, Šlesers visupirms meklēja sekotājus un atbalstu baznīcēnos, bet bezdievji nekavējās apšaubīt svētulīgā vīra mērķu cildenumu un norādīt, ka glaimu un laipnību lielais izdalītājs īstenībā ir viltvārdis.
Arī citi vēlētāji pamazām pārliecinājās, ka Šlesera grandiozās idejas pārsvarā pakūp kā dūmi un saplok par pārdurta gaisa balona ādiņu un ka tas ir vīrs, kuru nevajadzētu laist tuvu klāt sabiedriskajiem līdzekļiem.
Reitings lēnām noslīdēja pusmastā. Sagāzās rūpīgi projektētais un lepni būvētais “Par labu Latviju” nams, un tā arī no krāsmatām un gruvešiem jaunā spozmē nepacēlās bijušo premjerministru liste. Vēlētāji, lai tos neuzlūkotu par prātā drusku maitājušamies cilvēkiem, vairs negribēja atbalstīt Šleseru, lai par ko viltnieks pārģērbtos un lai kāds skaistums nāktu no buldozera iekšām.
Kaut raudzībās pirms daudziem gadiem sanākušiem kūmām Ķengaraga daudzstāvenes dzīvoklītī bij licies, ka puisēns jau šūpulī piedzimis ar Viņa Ekselences Ministru prezidenta zizli rokās, tomēr kādā nestundā bijušais kikbokseris saprata, ka vicepremjera postenis būs un paliks augstākais karjeras lidojums un viņam personīgi kā Nameja pēctecim nekad neliks galvā zelta vārpu vaiņagu. Ainārs aizgāja, bet visi zināja, ka viņš kā Karlsons – lidos atkal!
Nolīdis biznesā, sadziedējis ievainojumus un neskaitāmās brūces, Ainārs Šlesers ir atpakaļ. Ne velti par Šleseru ir sakāmais, ka divdesmit reižu notriekts gar zemi, viņš sevī atradīs spēku divdesmit pirmo reizi pieslieties uz kājām. Nekur jau nebija pazudis, bet šoreiz atgriezies ne kā neapturami runātīgs un plātīgs līderis, bet kā ietekmīgs dibenplāna spēlētājs.
Atkal joņo visriņķī kā uzlādēta, gāzi grīdā kūsājoša lode, tiekas klusās vietiņās divatā, trijatā un nelielā kompānijā ar jaunajiem talantiem, kuri ir kā vasks un mīcāmi māli rūdītākā, rafinētākā biedra rokās. Ainārs organizē atmodas partijas, prātniekam ir lielas ieceres saistībā ar Saeimas atlaišanu pie velna mātes un plāni Rīgas domē.
Brīvā prese ziņo, ka tranzītbiznesa ievērojamais pārstāvis AŠ kopā ar otru AŠ vēloties iesaistīties komercbanku darbībā! Lasām par “Šlesera cilvēkiem” galvaspilsētas pašvaldībā un vēl neiztīrītām iedētām dzeguzes olām valdības iestādēs. Patiesībā Ainārs necik no valsts nevēlas. Vien sīkumu, lai pie varas būtu tādi labi draugi kā oligarhiem vienmēr pakalpīgā “Saskaņa”.
Lai būtu uzticami atslēgu glabātāji “Latvijas dzelzceļa”, lidostas un ostu uzņēmumu pārvaldībā, un valstiskā mērogā notiktu plašāka kooperēšanās ar vareno kaimiņzemi Krieviju, kas Aināra skatījumā ir zelta ādere, lai nebeidzamā līknē pieaugtu viņa ienākumi.
Daudzie vēlētāji, kuri nevēlas, lai atgriežas krietnais kristietis, nopūšas – jēziņ balto, kad tiksim vaļā no vīra, kurš atstājis mamuta izmēra pēdas latvju politikā!
Ņemot vērā Šlesera relatīvo jaunību (1970. gada izlaiduma modelis), neizsmeļamo enerģētisko aku un noturīgo darbošanās gribu, vai tiešām ārlietu ministrs nevar norīkot Aināru par sūtni uz viņa tudrauga Trampa pārvaldīto Ameriku, uz iemīļotiem emirātiem, uz Brazīliju vai tālāku mūžamežu zemi planētas otrā pusē?
