Aija Geriņa-Bērziņa: Vai Latvijā sāksies arī vēža pandēmija? 23
Autors: Aija Geriņa-Bērziņa, Latvijas Onkologu ķīmijterapijas asociācijas valdes priekšsēdētāja
Covid pandēmija ir pierādījusi – ja ir politiskā griba, finansējumu Latvija gandrīz uz līdzenas vietas var atrast un novirzīt arī veselības aprūpei.
Šis gadījums, no vienas puses, pārsteidz, no otras puses, dod cerību, ka pienācīgi naudas līdzekļi turpmāk tiks atrasti ne tikai Covid, bet arī vēža pacientu ārstēšanai.
Ik gadu – 6000 zaudētu dzīvību
Latvijā ik gadu no vēža mirst vidēji 6000 cilvēku, kas ir ap 20% jeb katra piektā nāve valstī un, runājot statistiski, daudzkārt vairāk nekā Covid un daudzu citu slimību pacienti.
Turklāt šī slimība nesaudzīgi “nopļauj” gan gados jaunas daudzbērnu māmiņas, gan ikviena vecuma un profesijas pārstāvi, kas ir neaizstājams gan saviem tuviniekiem, gan valstij.
Tas viss nebūtu tik skaudri, ja Latvijā, tāpat kā daudzās citās ES valstīs, būtu pieejamas modernākās terapijas un jaunākie medikamenti, kas ļauj būtiski palielināt vēža pacientu dzīvildzi un dzīves kvalitāti.
Ir ļoti labi, ka daļa finansējuma šobrīd novirzīta mediķu atalgojumam, taču jābūt reālistiskiem – ja līdzekļi vienlaikus netiek novirzīti mūsdienīgai terapijai, tas tāpat nedos cerēto rezultātu onkoloģisko problēmu risinājumam.
Visas diagnozes ir jāārstē, tomēr ir pilnīgi nepieņemami, ka gadiem ilgivalsts ir atstājusi novārtā vēža pacientus, kam izšķiroša ir gan laicīga diagnostika, gan efektīva un moderna ārstēšana.Faktiski, izsakoties simboliski, mēs šobrīd varam runāt par vēža pandēmiju, jo, lai arī diagnostikas un ārstēšanas iespējas pakāpeniski uzlabojas, vēža pacientu kopējam skaitam (gan dzīvesveida, gan citu iemeslu dēļ)diemžēl ir tendence pieaugt.
Vidēji uzskaitē patlaban ir 82 000 vēža pacientu. Diemžēl joprojām vēža ārstēšanas un medikamentu iespējās Latvija līdz ar Rumāniju ir pēdējā vietā, medikamentu jomā situācija Lietuvā un Igaunijā ir krietni labāka nekā pie mums.
Onkoplāns– cerība uz izrāvienu
Latvijā šobrīd ir izstrādāts jaunais vēža ārstēšanas plāns jeb onkoplāns2022.-2024.gadam, un tas ir labāks nekā jebkad agrāk. Tā veidošanā piedalījušies 30-40 vadošie nozares speciālisti – ķirurgi onkologi, ķīmijterapeiti un citi eksperti.
Tas nozīmē, ka nozare savu mājasdarbu ir izpildījusi, lai vēža pacienti varētu saņemt pašu galveno – ātrāku un labāku ārstēšanu. Labs plāns dod vismaz nelielu cerību tam, ka valdība, skatot un pieņemot nākamā gada budžetu, pati “neprioretizēs”, kam piešķirt naudu un kam ne, bet vadīsies pēc speciālistu izvirzītajām prioritātēmun plāns nepaliks tikai “uz papīra”.
Civilizētās valstīs uz vēzi raugās kā uz hronisku un ārstējamu slimību. ES valstīs ir plāns līdz 2030.gadamnodrošināt desmit gadu dzīvildzi pēc saņemtās pretvēža terapijas.Jaunākie pētījumi pierāda, ka finansējums vēža ārstēšanai vistiešākajā veidā ir saistīts ar pacientu dzīvildzi.
Piemēram, pacientiem ar ceturtās stadijas krūts vēzi kādreiz dzīvildze bija gads, bet, pateicoties jaunākajiem medikamentiem, šobrīd tie ir pat pieci gadi. Taču modernākie medikamenti diemžēl netiek dāvāti par velti, un drosmīgākie pacienti vēršas pie dažādām ziedojumu organizācijām, atklājot savus vārdus, jo citas iespējas izdzīvot vienkārši nav.
Diemžēl ne visi ir tik drosmīgi – publiski lūgt naudu, tādēļ Latvijā mirstība sasniedz tik dramatiskus ciparus. Ņemot vērā, ka katru gadu vēzi Latvijā atklāj ap 11 tūkstošiem cilvēku, ir pēdējais brīdis pieņemt ne mazāk atbildīgu politisku lēmumu arī attiecībā uz vēža diagnosticēšanu un efektīvu ārstēšanu.
Onkoloģija ir viena no finanšu ietilpīgākajām medicīnas nozarēm, taču, ņemot vērā augsto mirstību, finansējums beidzot ir jāatrod.
Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
