E. Līcītis: – Bērziņa kunga atvadu runās ieskanas rūgtums. Viņam bija svarīgas domas par izglītību, piedāvājumi tautsaimniecībā, centieni uzlabot valsts pārvaldi un partiju sistēmu. To atbalsoja ļoti negribīgi. Ja lēmumu pieņemšanas centros neatbalsta pozitīvo programmu, tad tas paliek pils labajos nodomos. 10
– Var vilkt paralēles ar Vairu Vīķi-Freibergu. Ja spēji jau pirmajā prezidēšanas gadā dabūt tautas atbalstu, ir vienkāršāk vilkt cauri pozitīvās lietas. Piekrītu, ka Andris Bērziņš uzsvēra izglītības vai ekonomikas nozīmi, bet liela atbalsta tam nebija, droši vien viņš pats to nejuta. Ne tā, ka cilvēki bērtu ziediem vadoņa auto, bet vismaz ieinteresētos par kādas konferences sarīkošanu izglītības reformā. Bet Bērziņš pats pie tā vainīgs – ar savu komunikāciju. Ko viņš iekšēji juta, to nespēja publiski izstāstīt. Tās ir prezidentam svarīgas lietas – spēja strukturēt savu domu, uzrakstīt kaut vienu rakstu mēnesī.
– Vai to pašu neattiecināsim arī uz valdību, Saeimas locekļiem. Tauta īgna, ka netiek runāts par cilvēkiem svarīgām lietām, darbi nevirzās uz priekšu.
– Tā ir satraucoša situācija, ka politiķi nodarbojas ar pseidotēmām, kas nav ierakstītas nevienas partijas priekšvēlēšanu programmā. Tas kaitina cilvēkus. Reģionu attīstība, piemēram, turpretī visiem minēta piedāvājumā, bet praktisku darbību nav.
– Kas un kad nodarbosies? Pēc prezidenta vēlēšanām būs grūdiena punkts, parādīsies dzinuļi?
– Ja ievēlēs prezidentu, kurš plašā laukumā pārredz būtiskās lietas, tas var kalpot par dzinuli. Galma intrigas paliks. Būs daudzi sarūgtinātie, ka viņi vai viņu kandidāti nav kļuvuši par prezidentiem.
V. Krustiņš: – Māc bažas, ka cilvēki ar plašāku redzējumu, politiskām prasmēm, kas noderētu “prezidenta lietai”, visi būs atteikušies no amata piedāvājuma vai noraidīti, un tad partijas atradīs izcilākos no pārpalikuma. Tām nav izaudzināti savi cilvēki, kurus droši pieteikt augstajam amatam!
– Mēs taču runājām. Noteikšana būs šauram lokam, kurā izlems, kam viņi varētu uzticēties.
– Mēs nezinām, kas dzīvo jūsu minētajos galmos. Tā taču nav vadošās partijas valde?
– Kas notiek partiju valdēs, grūti spriest. Savulaik Tautas partijā valde virzīja trīs prezidenta amata kandidātus. Pabriku, Riekstiņu un Štokenbergu. Vismaz publiski tas izskatījās pēc reālas sacensības. Kuru nu amatam pieteica jauniešu kopa, kuru – Liepājas tautpartijieši vai Zemnieku saeima un kuru vecbiedri. Tas ļāva vismaz partijā laikus saskatīt, iepazīt pašus kandidātus.
