Aigars Laurinovičs: Traktorists jau sen vairs nav nomuļļājies, netīrs, mazliet paģirains vecis 24
Aigars Laurinovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nomuļļājies, netīrs, mazliet paģirains un tāds, kas regulāri remontē salūzušo traktoru, – tāds daudziem bija iespaids par traktoristu pirms 20 gadiem, taču šodien lauksaimniecības tehnikas vadītājs ir pavisam cita līmeņa un izglītības cilvēks.
Šajos 20 gados tehnikas parks ir nomainījies. Vairs nepietiek ar to vien, ka esi mehāniķis vai agronoms, – zināšanu apjomam, lai sēstos pie vadības pults mūsdienīgam kombainam vai smidzinātājam, ir jābūt plašam un kompleksam. Piemēram, augu aizsardzības līdzekļu lietošanai nepieciešama speciāla apliecība. Precīzās lauksaimniecības pamats ir GPS tehnoloģijas, kas nodrošina precīzu braukšanu bez pārklājumiem, un precīza un lietderīga augkopības materiālu izmantošana. Precīza braukšana bez pārklājumiem, izmantojot GPS, iespējama ar precizitāti līdz +/- 2,5 centimetriem.
Pirms kāda laika tā šķistu zinātniskā fantastika, bet tagad, veicot sējas vai kulšanas darbus, smidzināšanu vai mēslojuma iestrādi augsnē, precizitāte novērš pārklāšanos vai atsevišķu vietu neapstrādāšanu. Vienlaikus tas, protams, rada arī degvielas ekonomiju – jo mazāk kilometru nobraukts un mazāk degvielas patērēts, jo mazāku slodzi uz vidi rada zemnieks. Tādējādi jaunākie un modernākie smidzinātāji spēj nodrošināt augu aizsardzībai nepieciešamās ķīmijas samazinājumu līdz pat 90%! Tas pats attiecas uz mēslošanu ar mēslojuma izkliedētājiem. Un tie nav tukši vārdi, bet reāli skaitļi, ko sasniedz zemnieku saimniecības, kuras modernizējušas tehnikas parku.
Eiropas Savienības dalībvalstis ir apņēmušās līdz 2030. gadam par 40% samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas. Aptuveni 25% no SEG emisijām Latvijas lauksaimniecības sektorā rodas no augsnēm un to apstrādes. Un arī šeit ir ieguvums – jo mazāka cilvēciskā kļūda, jo mazāk apstrādājam vienu un to pašu gabalu divreiz, jo mazākas SEG emisijas. Smidzinātāji spēj analizēt augsnes un ražas kartes, meteoroloģiskos apstākļus, kultūraugu un nezāļu attīstības fāzes. Tas nozīmē, ka, veicot attiecīgos darbus, piemēram, mēslošanu vai smidzināšanu, tehnika pati piemēro mainīgas normas konkrētajam lauka apvidum. Nav vajadzības visā laukā izmantot konstantu mēslojuma vai augu aizsardzības līdzekļu devu. Tehnika pati skatās – šeit augu biezība ir zema, devu samazinām. Citur augu biezība ir optimāla – tur lieto standarta devu.
Izmantojot šīs tehnoloģijas mēslojuma iestrādē, veidojas materiāla ietaupījums vismaz par 30%. Precīzās tehnoloģijas ļauj izmērīt, kurā kvadrātmetrā nepieciešams vairāk mēslojuma, lai nepārmēslotu jau auglīgo lauka daļu un netērētu resursus, nevajadzīgi piesārņojot vidi. Tehnoloģijas palīdz dot laukam tieši tik, cik nepieciešams. Piemēram, ja lauka galā ir smilts, tur minerālmēsli netiek lietoti, jo tas ir bezjēdzīgi. Kādreiz, padomju laikos, kad minerālmēslus sēja ar lidmašīnām, ne reizi vien gadījās, ka arī mājas nokaisīja ar kāliju un jumti bija sarkani. Tagad nekas tāds nav iespējams. Augu aizsardzības līdzekļu lietošanu stingri uzrauga un kontrolē Valsts augu aizsardzības dienests.
Tehnoloģijas, zināšanas, rūpes par augiem, efektīva augu aizsardzības līdzekļu izmantošana cīņā ar kaitēkļiem ir ļāvušas kviešu ražību celt no divām līdz septiņām tonnām no hektāra. Kad cilvēku uz zemeslodes bija mazāk, mums pietika ar divām tonnām, bet tagad tā vairs nav. Lauksaimnieks ražo to, ko tirgus, patērētājs pieprasa. Neviens nebūs gatavs ēst graudus, ja tajos būs kukaiņi, ja graudi būs slimi un bojāti.
Lauksaimnieki ražo produkciju, kas mums ir stratēģiski svarīga, lai mēs būtu paēduši. Lauksaimniecība dod darbu cilvēkiem reģionos, nodrošina zemnieku ģimenes. Un tehnikas ziņā varam lepoties, ka lauksaimnieciskā ražošana notiek videi draudzīgi. Tieši precīzās tehnoloģijas dod vislielāko efektu vides saudzēšanā, un tas ir ceļš, pa kuru jāiet lauksaimniecības modernizācijai.
* Lauksaimniecības un industriālās tehnikas asociācijas valdes priekšsēdētājs
